Valsts kontrole: ar Kariņa speciālajiem avioreisiem kopumā radīti ap 545 000 eiro nepamatoti izdevumi

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.

VK ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus VK norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.

VK uzsver, ka komandējumu nodrošināšanai nepieciešamie iepirkumi veikti, neievērojot likumu. Valsts kanceleja, neņemot vērā plānotos izdevumus un nevērtējot faktiskās komandējumu izmaksas, nav noteikusi atbilstošu paredzamo līgumcenu un nav veikusi komandējumu nodrošināšanas pakalpojumu iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām.

VK nevarēja gūt pārliecību, ka Valsts kanceleja būtu izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu speciālo lidojumu nodrošināšanai. Lai arī līgumos par komandējumu un darba braucienu nodrošināšanu ir paredzēta speciālo lidojumu organizēšana, Valsts kanceleja nav veikusi piedāvājumu atlasi par šo pakalpojumu un nav vērtējusi šī pakalpojuma piedāvājuma cenas, līdz ar to ceļojumu aģentūrām ir iespēja brīvi noteikt savu starpniecības pakalpojumu maksu, norāda VK pārstāvji. Valsts kanceleja trīs gadu laikā kopumā ir samaksājusi pakalpojumu starpniecības maksu ceļojumu aģentūrām 91 208 eiro apmērā, kas veido no 2,7% līdz 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām.

VK revīzijā pievērsa uzmanību arī komandējuma dienas naudām, dienas naudu piemaksām un kompensācijām par reprezentācijas izdevumiem.

Ministru kabineta noteikumi nosaka vairākas amatpersonu grupas, kurām, dodoties komandējumā uz ārvalstīm, var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Šīm piemaksām ir arī noteikts maksimāli iespējamais apmērs, taču Ministru kabineta noteikumi neierobežo noteikt arī mazāku piemaksu apmēru. Ministru prezidents, tā laulātais, delegācijas locekļi un Valsts kancelejas direktors visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo piemaksu bez nepieciešamības un apmēra vērtējuma. Trīs gadu laikā papildu piemaksas pie komandējuma dienas naudas kopumā veido 4598 eiro.

Savukārt attiecībā uz izmaksātajiem reprezentācijas izdevumiem VK norāda, ka likums joprojām paredz reprezentācijas izdevumu segšanu augstākajām valsts amatpersonām, tajā skaitā Ministru prezidentam un ministriem. Reprezentācijas izdevumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu, par tiem nav jāatskaitās.

Ministru prezidentam 2023.gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 46 971 eiro apmērā, savukārt visam Ministru kabinetam trīs gadu laikā faktiski izmaksāti reprezentācijas izdevumi 622 750 eiro apmērā. Ja reprezentācijas izmaksas atceltu, gadā no budžeta varētu ietaupīt 350 000 eiro, norāda VK.

Arī par faktiskajiem komandējuma izdevumiem netiek norādīta caurskatāma informācija, jo iestāžu finanšu pārskatos informācija par komandējuma izdevumiem tiek uzrādīta tikai divās pozīcijās - komandējumu dienas nauda un pārējie izdevumi. Līdz ar to publiski netiek atklāta informācija par faktiskajiem viesnīcu, transporta un citiem ar komandējumiem saistītiem izdevumiem.

VK sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Kopumā VK vērtējusi 53 Kariņa komandējumus, no kuriem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.

Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.

Kariņam šodien būs pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.