Kur aiziet un ko redzēt? Baletomānija Ventspilī, iedvesma Lūznavas muižā un mākslas tīrradnis Dubultos: izstāžu ceļvedis

Kā Latvijas dabu redz šeit dzīvojošais ķīniešu mākslinieks Žangs Honjuns varam vērot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā. Savukārt Ventspils teātra namu „Jūras vārti” līdz maija vidum būs pārņēmusi Baletomānija, bet Lūznavas muiža Latgalē līdz mēneša beigām vizēs Elvīras Škutānes veidotājās stikla vitrāžās un dekoros.
 

* Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz 12. maijam skatāma Latvijā dzīvojošā ķīniešu mākslinieka Žanga Honjuna akvareļu izstāde “Iespaids par Latvijas dabas skaistumu”.

Žangs (Džons) Honjuns ir dzimis 1963. gadā Harbinā, Ķīnā, un pēc izglītības ir arhitekts. Mākslinieks lielākoties strādā akvareļtehnikā, realitāti savos darbos atainojot no filozofiskās perspektīvas, un tādējādi cenšas vairot līdzsvara un miera izjūtu mūsdienu nemierīgajā pasaulē. Viņa mākslā svarīga arī zinātnes klātbūtne, mākslinieks cenšas savos akvareļos integrēt informācijas, kontroles un sistēmu teorijas, veidojot simbiozi starp mākslu un zinātni. Viņa gleznotie dabas skati it kā iemieso plūsmas stāvokli, paver bezgalīgas iztēles iespējas. Katram izstādes darbam turklāt ir pieskaņota pavadošā muzikālā kompozīcija, kas nolasāma ar QR kodu, un rada papildus pieredzes dimensiju.

Daudzus savus akvareļus mākslinieks ir dāvinājis slimnīcām, skolām, muzejiem gan Ķīnā, gan Latvijā, viņš aktīvi iesaistās sociāla rakstura aktivitātēs, popularizējot mākslu un filozofiju plašākai sabiedrībai. Sīkāk internetā: www.lnvm.

* Lūznavas muižā (Rēzeknes novads) līdz 30. aprīlim skatāma Elvīras Škutānes vitrāžu un stikla dekoru izstāde “Iedvesmas laiks”. Tās autore ir Krāslavas amatniecības centra stikla dekoru darbnīcas meistare. Viņa ir spilgts piemērs tam, kā iemīļota nodarbe neilgā laikā var pārvērsties uzņēmējdarbībā (pagājušā gada nogalē meistare saņēma balvu “Gada amatnieks” Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā konkursā “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2023”). Izstādē apskatāmi Elvīras Škutānes jaundarbi - svečturi, stikla dekori, rotājumi, interjera priekšmeti un rotas, kuras iespējams arī iegādāties.

Elvīra Škutāne tikai pirms gadiem četriem sāka veidot vitrāžas, izmantojot „Tiffany” tehniku (amerikāņu dizainers Lūiss Komforts Tifanijs (1848-1933) kļuva slavens ar to, ka tāpat kā gleznotājs uz paletes, viņš stikla ražošanas procesā sajaukt dažādus toņus un radīja savas unikālās stikla gleznas - ja vajadzīgā toņa nebija vienā stikla plāksnē, viņš lika vienu uz otras trīs vai četrus stiklus, līdz ieguva vēlamo toni). Viņas stikla vitrāžas, vitrāžas svečturi, logu dekori un citi darinājumi ir krāsaini, sirdssilti un personificēti.

Kopš 2020. gada Elvīra Škutāne sāka veidot vitrāžas, izmantojot „Tiffany” tehniku, kas guva popularitāti ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū. Bet kopš 2022. gada 1. aprīļa viņa apsaimnieko stikla dekoru darbnīcu Krāslavas Amatniecības centrā stikla suvenīru izgatavošanai un pārdošanai, kā arī uzņem gan tūristu grupas līdz 20 cilvēkiem, gan individuālos apmeklētājus, nodrošinot viņiem stikla mozaīkas un stikla apgleznošanas radošo darbnīcu vadīšanu. Meistare izgatavo vitrāžas ar latvju rakstu zīmēm – Jumi, Laimu, Sauli un citus. Vitrāžas grafika tiek veidota kā individuāls mākslas darbs un var tikt iestrādāta dažādos interjera elementos.

Izstādi atklājot, meistare teica: “Gada sākums ir brīnišķīgs laiks – aktīvā sezona ir beigusies, un var apstāties, izelpot un pievērst uzmanību sev, savam vēlmēm, jaunām idejām un jauniem plāniem. Tas ir laiks, kad var veidot ne vien klientu pasūtītos dekorus, bet realizēt arī savas idejas, kas patīk man pašai. Gada pirmie trīs mēneši ir laiks manai iedvesmai, un izstādē aplūkojamie darbi pārsvarā tapuši tieši šajā laikā.’’

Sīkāk internetā: www.luznavasmuiza.lv.

* Mākslas stacija “Dubulti” (Jūrmalā) aicina uz izstādi “Pasaule manos sapņos”, kas veltīta tēlnieka, no akadēmiskas ievirzes figurālisma neatkarīga tīrradņa Roberta Dinera mākslai, kura apskatāma līdz 26. maijam.

Pērn Lielupes ūdeņos pāragri aprāvās Roberta Dinera (1977–2023) dzīve. Mākslinieks dzīvoja Jūrmalā un kļuva pazīstams ar skulptūru izstādēm pludmalē. Roberta Dinera piemiņas izstāde piedāvā hronoloģiski plašu darbu klāstu, kurā ir gan košās un krāsainās deviņdesmito gadu vaska skulptūras, gan divtūkstošo gadu miniatūrās bronzas un fotogrāfijas, gan episka karam veltīta instalācija, kā arī mākslinieka kopā ar māti, arī mākslinieci Liliju Dineri veidotās seno literāro pieminekļu ilustrācijas. Izstādi papildina videohronikas.

Roberts Diners veidoja tēlus, kuros cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas saplūst vienotā mistērijā. Tie ietver laikmetīgo ekoloģisko vēlmi līdzsvarot cilvēku un citu pasaules iemītnieku dzīves. Darbi ir kritiski pret cilvēka egocentrisko dominanci. Formas ziņā Roberts Diners izkopa miniatūru, kurā saskatīja monumentālismu. Tāpēc nereti skulptūras papildina autora fotografēti attēli ar tēlu fotopalielinājumiem.

Roberts Diners ir teicis: “Radot mākslas darbu, iedvesmu gūstu senajā mākslā, kurā atspoguļojas mitoloģiskā domāšana. Apvienojot mītus ar manu personisko dzīves pieredzi, izveidojas jauns mīts”.

Mākslas zinātniece un Roberta Dinera kursabiedre Agnese Sofija Kusmane raksta: “Robert, paldies par Taviem sapņiem! Pasaule būtu daudz mierpilnāka, ja katrs no mums apzinātos nesteidzīgas apceres vērtību. Nē, tas neatceltu visus pasaules strīdus, un kas gan būtu mūsu civilizācija bez disputiem?! Tomēr, ja katrs no mums ik pa laikam nodotos tam, kas atrodas aiz katra personīgās acīmredzamās robežas un tam, kas vēl nav noskaidrots, mūs nebūtu tik vienkārši ievilināt sistēmu barojošās cīņās.”

Ekskursijas ar gidu izstādē “Pasaule manos sapņos” paredzētas svētdienās, 14. aprīlī un 12. maijā, pulksten 14:00. Sīkāk internetā: www.visitjurmala.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) atklāta muzeja simtgades cikla izstāde „Ieskats”, kurā skatāmas gleznas un grafikas no Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas, sniedzot ieskatu Liepājas un tās apkārtnes bagātīgajā vizuālās mākslas mantojumā.

Ekspozīciju veido 70 darbi, ko radījuši Latvijā un pasaulē atzīti mākslinieki, kā, piemēram, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Ludolfs Liberts, Maksimilians Mitrēvics, Ansis Cīrulis, Jēkabs Bīne, Voldemārs Irbe, Konrāds Ubāns, Hermanis Aplociņš, Augusts Annuss, Jānis Gailis, Skaidrīte Elksnīte, Aldis Kļaviņš un citi.

Viņu gleznās otas triepieni atklāj ainavisko Latviju, jo īpaši Kurzemi, kur rāmās meža ainas, klusās dabas, gleznainās pludmales un lauku ikdienas ritējumu gada griezumā papildina pilsētas kņadas šarms, skatienam atklājot rosību ielās, kanālmalā un ražotnēs. Starp darbiem ir arī vairāki portreti, kuros nolasāma gan sievietes formas grācija kā aktā, tā arī ikdienas gaitās, gan dzīves rūdījums kungu vaibstos, informē muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Jauns.lv jau rakstīja, ka šī gada 30. novembrī Liepājas muzejs atzīmēs savu 100 gadu jubileju, un „Ieskats” ir jau trešā jubilejas izstāde. Gada sākumā bija skatāma ziemas noskaņās veidotā Liepājas muzeja krājuma mākslas darbu kolekcijas izstāde „Ziemas impresijas”, tad izstādē „Jānis Sudmalis. Glezniecība” tika eksponētas Liepājas muzeja dibinātāja un ilggadēja vadītāja Jāņa Sudmaļa (1887-1984) gleznas. Savukārt novembrī paredzēta vēl viena muzeja kolekcijas izstāde, kurā būs aplūkojami zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi.

Šī izstāde muzejā būs apskatāma līdz 5. maijam. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Ventspils teātra nama „Jūras vārti” (Karlīnes iela 40) Lielajā izstāžu zāles sienas līdz 17. maijam greznos lielformāta figurālās kompozīcijas Arņa Martinelli personālizstādē “Baletomānija”. Tajās kustības piefiksētas gan sākuma, gan beigu stadijā, bet poētiskais zemteksts šeit ir grieķu mitoloģija un atsevišķi literārie varoņi, kas attēloti caur laikmetīgā baleta prizmu. Tēlu iedvesmotāju lomā – Hamburgas baleta vadošie solisti Anna Laudere, Edvins Revazovs un citi. Autora interpretācijas jauktā tehnikā (ogle un akrils) ir radītas tieši šai izstādei.

Multimākslinieks Arnis Martinelli ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un kopš 1998. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņš aktīvi darbojas stājmākslas, grafiskā dizaina, reklāmas, preses dizaina un skaņu kompozīciju jomās, ierakstījis vairākus autormūzikas albumus, strādājis par vizuālās mākslas pasniedzēju dažādās mākslas skolās Rīgā.

Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv.