"Vai tiešām mūsu pilsētai tas ir vajadzīgs?" Rīgas dome atbild satrauktam rīdziniekam
"Kāds var paskaidrot, kāpēc Rīgā ir nepieciešamas papeles?" Šādu jautājumu uzdevis kāds soctīkla "X" lietotājs. Rīgas dome arī sniegusi atbildi.
"Katru gadu (un arī šobrīd) acīs, uz matiem, drēbēm, ādas - visur nebeidzamas papeļu pūkas. Nevaru pat iedomāties, kā šo pūku puteni pārdzīvo cilvēki ar alerģijām. Vai tiešām mūsu pilsētai vajag šo netīrību?"
Rīgas dome laipni arī sniegusi atbildi, informējot, ka septiņdesmitajos gados veiktā papeļu stādīšana Rīgā notika haotiski un papeles stādītas, neņemot vērā šo koku bioloģiskās īpatnības.
Papeles stādītas pārāk tuvu ēkām, ietvēm, elektrības vadiem un kanalizācijas šahtām. Stādāmā materiāla izvēle lielākoties bijusi gadījuma rakstura, tāpēc vairāk kā puse papeļu ir sievišķie kloni, kuru spurdzēm nogatavojoties izveidojas lidpūkas, kas rada alerģiju un ziedēšanas laikā lido pa visu pilsētu un dzīvokļiem.
Kopš 2006. gada Rīgā tika veikta regulāra papeļu izzāģēšana pašvaldībai piederošās teritorijās un ir nozāģēts ap 3000 papeļu. Sākumā koku zāģēšanas plāni tika sastādīti, pamatojoties LU Bioloģijas institūta speciālistu veikto dendroloģiskās inventarizācijas datiem, tagad uz fizisku un juridisku personu iesniegumiem (pašvaldības iestādes – skolas, bērnudārzi, namu apsaimniekotāji u.c.), skaidro domē.
Kopš 2019. gada iesniegumu skaits samazinājās un ja pirms tam gadā vidēji tika zāģētas 120-130 papeles, tad tagad gadā daži desmiti koku.
Ņemot vērā, ka par apstādījumiem Rīgas pilsētā atbild zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, tad, ja papeles aug pašvaldībai piederošos īpašumos, ir jāvēršas Mājokļu un vides departamentā ar iesniegumu, ja citos zemesgabalos, tad pie to īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.
Atsevišķos medijos pieejamā informācija liecina, ka papeles Latvijā izmantotas arī kā aizsargstādījumi. Tā kā papeles aug ātri un veido blīvu lapotni, lauku īpašumos tās bieži izmanto kā efektīvu vējlauzēju joslu, kas aizsargā teritoriju un mājas no spēcīga vēja.
Tomēr pilsētā šie koki var radīt vairāk problēmu, nekā labuma. Piemēram, visiem zināmā pūku problēma. Pavasarī/vasarā pūkas rada diskomfortu alerģiskiem cilvēkiem un ugunsbīstamību. Tāpēc lielajās pilsētās vecās alejas tiek pakāpeniski izzāģētas, nomainot tās ar citiem apstādījumu kokiem
