Aigars Rostovskis par pašvaldību budžetiem: “Pašvaldībām jābraukā pa pasauli un jāmeklē investīcijas”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis ir pārliecināts, ka pašvaldību finansēšanas mehānisms pašlaik ir nepareizi izveidots un nav motivējošs, lai vietvaras pašas meklētu investīciju piesaisti, bet gan tieši pretēji – tās tajā nav ieinteresētas. Tādēļ pakāpeniski jālikvidē tā saucamais pašvaldību Izlīdzināšanas fonds un jāmudina pašvaldības pašām pelnīt, tām kļūstot par tādām kā mazām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) filiālēm.
Novadu pašvaldības arvien biežāk sūdzas, ka tām nepietiek naudas un pārāk liela ieņēmumu daļa tiek novirzīta valsts budžetā, atstājot pašvaldības tukšā. Neapmierinātas ir arī turīgāko apdzīvoto vietu pašvaldības, kurām daļa ienākumu jāiemaksā Izlīdzināšanas fondā, kas domāts trūcīgāko novadu balstīšanai. Ar esošo kārtību īsti apmierināts nav neviens. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai būtu jāpārskata pašvaldību budžetu veidošanas kārība?” To Jauns.lv jautāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
Viņš teic, ka pašreiz Izlīdzināšanas fonds ir apmēram ap 200 miljoniem eiro gadā liels un lielāko daļu tajā iemaksā Rīgā. Līdz ar to rīdzinieki ir zaudētāji, piemēram, samierinoties ar izdangātajām ielām, savukārt liela daļu pašvaldību nav ieinteresētas pelnīt, jo cer uz Izlīdzināšanas fonda piešķīrumiem. Un tas nav pareizi!
“Pašvaldībām uzlikts pildīt virkni funkciju, bet to ienākumus pamatā veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nedaudz arī nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr lielākā daļa pašvaldību dodas uz Izlīdzināšanas fondu. Tas nozīmē: ja pašvaldībā šobrīd ienāk kāds jauns uzņēmums, tad tai no tā nav nekāda labuma, tieši otrādi – tā ir problēma. Politiski veidojas situācija, ka vēlētājs saka: “Priekš, kam mums šitā rūpnīca vai vēl kāda aktivitāte? Mums tikai skats uz mežmalu paliks sliktāks un nebūs nekāda labuma!” Līdz ar to daudzi pašvaldību vadītāji tajā nav ieinteresēti,” saka Aigars Rostovskis.
Tādēļ šajā ziņā vajadzētu izveidot citu sistēmu un motivāciju – ja pašvaldība notur kādus uzņēmumus un piesaista jaunus, tad tai vajadzētu palikt kādai daļai no šī biznesa nodokļa. Tad arī pašvaldības vadītāja saruna ar vēlētāju būtu savādāka. Viņš teiktu: “Re kur, mums plānā būvēt rūpnīcu, kas strādās ar tādu un tādu apjomu, nopelnīs tik un tik. Mēs nodokļos, piemēram, saņemsim miljonu, par ko varēsim uzbūvēt bērnudārzu, skolu vai vēl kaut ko.” Tad pašvaldības sarunai ar vēlētāju būtu cita motivācija, un investīcijās uzreiz būtu ieinteresēta gan vietvaras vadība, gan paši iedzīvotāji, teic Aigars Rostovskis:
“Pašvaldībām būtu jāpārvēršas zināmā mērā par tādām mazām LIAA, kas varētu braukāt pa pasauli un piesaistīt investīcijas. Tad būtu loģika: jo vairāk uzņēmumu konkrētajā pašvaldībā, jo vairāk investīcijas un naudas vietējai komūnai. Līdz ar to risinātos arī citi jautājumi, tai skaitā skolu. Ja pašvaldībai ir resursi, tā tos pati nopelnījusi, tad tā arī var uzturēt skolu, kurā ir tikai 10 vai 20 bērnu. Bet šobrīd pašvaldībai nav iedoti mehānismi, lai tā varētu nopelnīt naudu. Par tām skolām un slimnīcām lemj Rīgā, un tā rodas konflikts.
Es tādu Izlīdzināšanas fondu pakāpeniski likvidētu un ieviestu formulu, ka pašvaldībām liela daļa ienākumu nāktu no uzņēmumu nodokļiem, un tad tikai no tiem, kas tur dzīvo un strādā.”
Izlīdzināšanas fonda vietā viņš piedāvā izveidot fondu neparedzētām situācijām, kurā pašvaldības varētu vērsties tad, ja notiek kāda ārkārtas situācija vai katastrofa, kā, piemēram, pavasara pali. Normāli būtu, ja pašvaldība pati spētu nopelnīt sev ienākumus.
Kā Aigars Rostovskis vērtē Latvijas pašvaldības budžetu veidošanas kārtību, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
