KNAB izvērtē "Stabilitātei!" krievu valodā izplatītos bukletus par karu

Pilsētas iedzīvotāju pastkastītēs nonākuši bukleti, kuros partijas līderis, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs pauž atbalstu Latgales iedzīvotāju vēlmei "dzīvot mierā, nevis karā". Taču ir nianse.

Vietnē "X" publicētais buklets ir krievu valodā. To rotā Rosļikova bilde un vēstījums, kurš parakstīts ar vārdiem "Diplomātija, nevis karš!".

Tekstā teikts, ka Rosļikovs iestājas par Latgales tiesībām uz mierīgu dzīvi, par šī reģiona cilvēka tiesībām uz brīvību.

"Mums nevajag karu, mēs gribam dzīvot! [...] Katram ir tiesības aizstāvēt savu ģimeni, katram ir tiesības izvēlēties brīvību un drošību. Mūsu vairogs un aizsardzība - diplomātija, vārds un draudzība!" teikts tekstā.

Beigās minēts, ka nevienam nav tiesību Latgalē sēt bailes par karu, Rosļikovs esot pret šādu politiku.

"[...] Mēs nevēlamies naida politiku, mēs esam par atbalstu un sapratni!" saka deputāts.

Sociālajos tīklos par šo partijas aktivitāti ir manāms sašutums arī no tiem, kuri bukletus saņēmuši. Tiek apgalvots, ka likums aizliedz priekšvēlēšanu periodā politiskas amatpersonas aģitāciju valodā, kas nav valsts vai Eiropas Savienības oficiālā valoda.

"KNAB apstiprina, ka atbilstoši savai kompetencei pašlaik izvērtē, vai šī priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izplatīšanā ievērotas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktās prasības. Vienlaikus KNAB skaidro, ka kopš š.g. 1. janvāra politiskajām organizācijām un ar tām nesaistītām personām apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī sociālajos tīklos un citviet internetā var veikt tikai Latvijas valsts oficiālajā valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā," Jauns.lv skaidro KNAB.

Ko mēģināts pateikt ar bukletiem?

Tiem, kuri nav pazīstami ar "Stabilitātei!" līdz šim virzīto politiku un aktivitātēm uz brīdi varētu šķist, ka šādi politiskais spēks vēršas pret kaimiņos esošo agresoru.

Taču nē - Rosļikova iepriekšējie izteikumi liek saprast, ka bukletu pamatdoma ir kritizēt valdības nesen apstiprināto austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Tā, kā zināms, ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Neapstrīdams ir fakts, ka šādu projektu un tēriņus izprovocējis ir neviens cits kā Krievija un tās gadu desmitus ilgā agresīvā ārpolitika.

Taču "Stabiltātei!" buklets un līdzšinējās aktivitātes atkārtoti par neprātīgu dēvē Latvijas valsti. Iepriekš no šī plāna kritiķu puses bija arī sašutums par to, ka uz robežas "blakus ciemiem un mājām veidos mīnu laikus".

Tā gluži vienkārši nav patiesība.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanā miera laikā mīnu lauki netiks veidoti, bet plāna realizēšana attīstīs pierobežas reģionu ekonomiku, marta vidū žurnālistiem Daugavpilī atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies jau šomēnes.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.