NBS komandieris Kalniņš paziņo, ka mīnu lauki uz robežas pagaidām nav plānoti
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanā miera laikā mīnu lauki netiks veidoti, bet plāna realizēšana attīstīs pierobežas reģionu ekonomiku, žurnālistiem Daugavpilī atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Pretmobilitātes pasākumu ieviešana nekādā veidā neiespaidos Latgalē un Vidzemē dzīvojošo ikdienas dzīvi, netraucēs turpināt uzņēmējdarbību un pārvietoties ikdienas maršrutos. NBS darbības būs saskaņotas ar iestādēm un teritoriju īpašniekiem.
"Uzreiz varu kliedēt to, ka nekādus mīnu laukus mēs te neveidosim. Jebkuri materiāli, kas tiks ražoti un mums piegādāti, tiks izvietoti atbilstošās teritorijās un uzglabāti teritorijās," uzsvēra komandieris.
Viņš skaidroja, ka NBS orientēsies uz dažāda veida šķēršļu, piemēram, betona konstrukciju, drakona zobu, metāla ežu un dzeloņstiepļu izstrādājumu pasūtīšanu pie vietējiem Latgales un Vidzemes uzņēmumiem. "Arī īpašumu un zemju konfiskācija nenotiks, viss tiks saskaņots uz izdevīgiem punktiem," uzsvēra Kalniņš.
"Visi nepieciešamie materiāli tiks pasūtīti vietējiem ražotājiem, un zināmā mērā tas iespaidos darbavietu skaita pieaugumu. No valdības piešķirtas summas lielākā daļa tiks iztērēta Latgalē, lai nodrošinātu materiālu izgatavošanu," solīja Kalniņš.
Plāns arī paredz papildus vienību izvietošanu austrumu reģionos - Daugavpilī, Lūznavā un daļēji arī Vidzemē. Vienības parādīsies līdz 2027. gadam, un tam būs nepieciešama arī papildu darbaspēka piesaiste atbalstošā personāla nodrošināšanai.
Komandieris atgādināja, ka arī globālā prakse liecina, ka vietās, kur tiek izvietotas bruņoto spēku vienības, attīstās vietējie uzņēmēji un viņu bizness. To apliecina Ādažu bāzes piemērs, kur izvietojot NATO Kaujas grupu, biznesa apmēri četrkāršojās, jo bija nepieciešams izveidot dažādas izklaides vietas, pārtikas veikalus, atpūtas vietas un dzīvošanas kompleksu.
"Kopumā skatoties, tuvākajos piecos gados būs diezgan liels iespaids uz vietējo dzīvi, bet tas lielā mērā būs pozitīvs, attīstošs un nekādā gadījumā tas netraucēs vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem veikt savu darbību," uzsvēra komandieris.
Komentējot Daugavpils mēra Andreja Elksniņa pretrunīgi vērtētos izteikumus par minēto plānu un to ietekmi uz sabiedrības skatījumu pret armiju, Kalniņš atbildēja, ka NBS darbojas praktiski un pragmatiski cilvēki, kas neskatās tik daudz uz vēstījumiem, bet uz to, kādā veidā sadarboties ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Līdz šim sadarbība Daugavpilī bijusi diezgan pragmatiska, racionāla, un arī dislocētās vienības nav sastapušās ar pretestību no Daugavpils pašvaldības, realizējot NBS pasākumus un uzdevumus. Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka Latvija ir demokrātiska valsts un ikvienam ir iespējas izteikt savu viedokli.
Kopumā Kalniņš vēloties izvairīties no Elksniņa teiktā komentēšanas, tomēr NBS pierādot sevi ar praktiskām darbībām un pārliecinot vietējo sabiedrību, jo "te ir cīņa par prātiem".
"Mums ar saviem darbiem ir jānodrošina atbalsts, un jebkurā gadījumā mēs esam gatavi, ka būs dažādi viedokļi, un cilvēki dzīvo dažādās informatīvajās sfērās un pasaulēs," uzsvēra Kalniņš.
Tāpat komandieris atgādināja, ka NBS ir nesen nākuši klajā ar publisku paziņojumu, kurā aicinājuši sabiedrību kritiski izvērtēt, ko cilvēki saka Latvijā un ārpus Latvijas. Vienlaikus komandieris ir pārliecināts, ka Latgalē dzīvo arī pragmatiski un kritiski domājuši cilvēki.
Jau ziņots, ka nesen valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sāksies martā.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.
Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.
