FOTO, VIDEO: svinīgā ceremonijā noskaidroti 2023. gada "Lielās mūzikas balvas" laureāti
Svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā noskaidroti aizvadītā gada Latvijas labākie mūziķi, komponisti, uzvedumi un koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņēmis komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis.
2023. gada "Lielās mūzikas balvas" pasniegšanas ceremonija
Latvijas Nacionālajā operā un baletā 12. martā notika "Lielās mūzikas balvas" pasniegšanas ceremonija, kurā paziņoti laureāti astoņās kategorijās.
Otrdien, 12. martā, Latvijas Nacionālajā operā tika aizvadīta “Lielās mūzikas balvas” svinīgā ceremonija. Laureāti tika noskaidroti deviņās kategorijās, bet par ceremonijas norisi parūpējās kolorītie pasākuma vadītāji Anete Ašmane-Vilsone un Ints Teterovskis.
Līdzās laureātu paziņošanai pasākumā izskanēja arī mūzika, kuru atskaņoja šī gada nominanti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas orķestris un Latvijas Radio bigbends. Aizkulišu sarunās ar māksliniekiem viesus izklaidēja Uģis Joksts.
Mūža ieguldījums mūzikā
Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņēmis komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis.
Šmīdberga dzīve bijusi vērienīga un dažādiem notikumiem pilna, viņš dienējis armijā, bijis pie Latvijas rokmūzikas pamatiem, studējis pie Ādolfa Skultes un iemantojis visai ievērojamus draugus. Šmīdberga stiprās puses ir viņa iztēles bagātība un intensitāte. Viņa darbus var uztvert tīri kā mūziku un apbrīnot formu, harmoniju un faktūras, vai arī aplūkot to visu caur romantiskas iztēles prizmu. Galu galā Šmīdbergs, tāpat kā visi dižie komponisti, liek klausītājam domāt.
2010. gada 14. jūnijā komponists tika kļuva par “Lielās Mūzikas balvas” laureātu jaundarbu kategorijā, savukārt 2014. gadā viņa koncerts alta saksofonam nopelnījis AKKA/LAA Autora balvu.
Pianists Arnis Zandmanis ar klavierspēli sācis nodarboties agrā bērnībā. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bet pēc skolas beigšanas turpinājis mācības Maskavas Valsts konservatorijā. Studiju laikā viņš ar panākumiem piedalījies Ludviga van Bēthovena konkursā Vīnē, pēc kura aktīvi koncertējis gan Latvijā, gan aiz tās robežām.
Pēc asistentūras beigšanas Maskavas konservatorijā Arnis Zandmanis uzsācis pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā). Izcilā profesora klasi absolvējuši vairāk kā 60 studentu, to skaitā spoži pianisti, starptautisko konkursu laureāti Juris Kalnciems, Sana Villeruša, Ināra Zandmane, Juris Žvikovs, Jānis Zilbers, Dzintra Erliha, Agnese Egliņa, Linda Leine un citi.
Līksmošanās ainas pēc "Lielās mūzikas balvas" pasniegšanas ceremonijas
Latvijas Nacionālajā operā un baletā otrdien notika "Lielās mūzikas balvas" pasniegšanas ceremonija, kurā paziņoti laureāti astoņās kategorijās.
Gada jaunais mūziķis
Šajā kategorijā triumfēja dziedātāja Katrīna Paula Felsberga.
Kategorijā "Gada jaunais mūziķis" nominēts trombonists Vadims Dmitrijevs, dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un dziedātāja Ieva Sumeja.
Sirsnīgi sveicu Lielās mūzikas balvas “Gada jaunais mūziķis” laureāti Katrīnu Paulu Felsbergu! pic.twitter.com/2wFZEGfkEu
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 12, 2024
Gada jaundarbs
Par gada jaundarbu Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi komponista Jura Karlsona simfonisko vīziju “Noslēpumainais dārzs”.
Par "Gada jaundarba" titulu cīnījās Andris Dzenītis ar "Ceturto stīgu kvartetu", Voldemārs Johansons ar "Hromosfēru" un Juris Karlsons ar "Noslēpumaino dārzu...".
Balva par izcilu interpretāciju
Šo balvu saņēma altiste Ilze Kļava par Pētera Vaska Altkoncerta izpildījumu 15. aprīlī koncertzālē "Cēsis" kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu.
Kategorijā "Par izcilu interpretāciju" tika nominēti čellists Kristaps Bergs par Vitolda Lutoslavska Čellkoncertu, kas pagājušā gada 21.aprīlī notika Lielajā ģildē, dziedātāja Inna Kločko par titullomu Leoša Janāčeka operā "Jenūfa" Latvijas Nacionālajā operā, kā arī altiste Ilze Kļava par Pētera Vaska "Altkoncertu", kas pagājušā gada 15.aprīlī izskanēja koncertzālē "Cēsīs".
Gada ansamblis
Gada ansambļa tituls piešķirts “Trio Palladio” – Evai Binderei, Kristīnei Blaumanei un Reinim Zariņam.
Kategorijā "Gada ansamblis" par uzvaru cīnījās duets "DeGlosa", ko veido Aleksandrs Kalējs un Dāvis Sliecāns, džeza grupa "Lupa", ko veido Andris Buiķis, Ritvars Garoza, Dāvis Jurka un Valters Sprūdžs, un trio "Palladio", kuru veido Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš.
Gada kamerizrāde
Par gada kamerizrādi Lielās mūzikas balvas žūrija atzinusi komponistes Annas Veismanes dzejizrādi “Dzeltens trotuārs”.
Balvai "Gada kamerizrāde" tika nominēti Krista Auznieka monoopera "Apzināšanās", Platona Buravicka "Anatomija" un Annas Veismanes "Dzeltenais trotuārs".
Gada koncerts
Gada koncerta balvu saņem Riharda Vāgnera operas “Zigfrīds” koncertatskaņojums, kas 29. jūlijā izskanēja koncertzālē “Cēsis”.
Kategorijā "Gada koncerts" par balvu sacentās Riharda Vāgnera operas "Zigfrīds" koncertatskaņojums, kas 29.jūlijā notika koncertzālē "Cēsis", Hektora Berlioza Rekviēms, kas 26.augustā izskanēja Rīgas Domā, kā arī valsts svētku koncerts "Latvijai 105", kas 17.novembrī notika Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".
Balva par izcilu sniegumu gadu garumā
Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņem Latvijas Radio bigbends.
Kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" nominēti tika Latvijas Radio bigbends, saksofonists Aigars Raumanis, klavesīniste Ieva Saliete.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs.
