Kalniņa-Lukaševica: mākslīgais intelekts ir tagadne, nevis nākotne
"Mākslīgais intelekts ir tagadne, nevis nākotne. Skaidri apzināmies, cik nozīmīgi ir atšķirt patiesību no meliem, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos un it īpaši šogad – vēsturiski lielākajā vēlēšanu gadā pasaulē," konferencē "Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
"Mākslīgā intelekta rīki dezinformācijas atpazīšanai, atmaskošanai un atspēkošanai ir ļoti nepieciešami," otrdien, 12.martā, parlamentā notiekošajā starptautiskajā konferencē atzina Kalniņa-Lukaševica, akcentējot to, ka mākslīgā intelekta loma tikai palielināsies, tostarp nepatiesības un melu atmaskošanā. Tāpēc jomas ekspertiem, sabiedrībai un politiķiem ir jāstrādā tandēmā, lai nepieļautu mākslīgā intelekta izmantošanu pret sabiedrību kopumā.
Norādot, ka mākslīgais intelekts ir noderīgs daudzās sfērās, Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka tehnoloģijas visstraujāk attīstās tieši krīžu un kara apstākļos. To šodien pierāda Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu.
Mākslīgā intelekta sniegtās iespējas arī izmanto, ievācot un apkopojot pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, kā arī Ukrainas teritorijas atmīnēšanā. Visus šos uzdevumus var paveikt daudz ātrāk nekā tad, ja to darītu manuāli.
"Vienlaikus apzināmies, ka ar mākslīgā intelekta attīstību pieaug arī iespējas radīt viltus saturu. Jebkuras personas identitātes ļaunprātīga izmantošana un manipulēšana ir viens no būtiskākajiem riskiem. Tāpat arī iespējama ārvalstu iejaukšanās valstu demokrātiskajos procesos, izmantojot gan mākslīgā intelekta produktus, gan vadītus algoritmus, gan arī lielo datu analīzi. Ja to visu kombinē kopā, nonākam pavisam bīstamos ūdeņos," uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka patlaban Saeima strādā pie tiesiskā regulējuma mākslīgā intelekta izmantošanai konkrētās jomās, vispirms iestājoties par demokrātijas nosargāšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir ierosinājis veikt grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, savukārt Saeimas deputāti ir izstrādājuši izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģijas, un nodrošināt vēlētāju tiesības piedalīties taisnīgās un brīvās vēlēšanās.
Šonedēļ Eiropas Savienība noslēdz trīs gadus ilgušo darbu, lai izstrādātu un pieņemtu pirmo tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā. Tāpat arī sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks noslēgts darbs pie Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta konvencijas izstrādes.
