Olas lidmašīnā: ēst vai neēst
“Facebook” grupā “Ceļo bez bēdu!” izvērtusies spraiga diskusija par jautājumu, kas īpaši aktuāls kļūs Lieldienās – ēst vai neēst olas lidostā un lidmašīnā.
“Sveiciens lidotājiem, jo īpaši vārītu olu cienītājiem. Lūdzu, lūdzu lidmašīnā un lidostā neēdat vārītas olas. Lidostā knapi atradu sēdvietu un blakus atnāca 5 olu ēdāji. Jā, man arī garšo bet tā smaka publiskās vietās ir nepanesama. P.S. “Arī kotletes atstājat mājās,” lūdz Kristīne.
Uz to izcēlusies viedokļu vētra. Inita raksta: “Vai esi lidojusi ar lidmašīnu, kurā baro? Visa lidmašīna “smaržo”. Atceros, kad biju stāvoklī, gribot negribot katra cilvēku individuālo “smaržu” jutu. Bet nu es nevaru iedomāties, ka man jāaizrāda par kāda cilvēka ēdiena izvēli. Kāds var atļauties lidmašīnā pirkt, kāds paņem oliņu līdzi.”
Viktors uz to piebilst: “Un kāds var atļauties brēcošu zīdaini ņemt līdzi, diemžēl.” Aspen Wood Works ir sapiktojies: “Kārtējā sāpe kādam. Ja nav ok. tad ņem biznes klasi un biznes zonu lidostā.” Ginta gan iebilst: “Biznesa klases ēdieni arī smaržo, kas ne vienmēr visiem ir patīkami.”
Iveta vispār nesaprot “šito ēšanu transportā”, vienalga, lidmašīna vai vilciens, vai autobuss). “Varētu padomāt ka nomirs ja tās 2 vai 3 stundas neēdīs. Labāk kādu grāmatu ceļā būtu lasījuši. Izņēmumi varētu būt garie reisi (virs 4 st, lidojumi, tad savādāk). Ja nu tik ļoti gribas ēst, var tak pirms lidojuma kafejnīcā paēst, un nevajag ņaudēt ka tur dārgi, ja ir nauda lidojumam tad var tos 10 eiro arī brokastīm atlicināt.”
Agrita pilnīgi piekrīt: “Tas ir tāds veco laiku Austrumeiropas ieradums. Un ja patiešām ar finansēm ir tik grūti, bet ceļot gribas, tad vajag to darīt delikāti. Brīnišķīgajam sarakstam varu pieminēt arī kaltētas zivis…”
Ilonai gan ir citi novērojumi: “Palidojat biežāk ar nīderlandiešiem. Latvieši un austrumeiropieši nestāv klāt ar savām sviestmaizēm. Pat lidojot Amsterdama-Londona, nīderlandieši vilks no somas ārā savas augļu un sviestmaižu kastītes.”Lauma zina teikt: "Ola nesmird, ja ir nolobīta! Starp olu un čaumalu ir plēvīte, un tur ir tā sēra smaka!"
Arī Rita cenšas sniegt praktisku padomu: "Gribas pastāstīt, ka ir dažādas situācijas. Es bieži izbraucu 4 no rīta, jo reiss ir plkst. 7. Kādas kafejnīcas! Allaž līdzi “bocadillo” ar vistiņu uz zaļumiem, lai īpaši nesmaržo. Ja lidojums 4.45 h, tad ap 8 jau kuņģi griež. Tad nu mans brokastu gabals krietni noder. Allaž cenšamies līdzi ņemt ko tādu, kam nav specifiska smarža. Vārīta ola var būt iepriekš nomizota un sagriezta uz pusēm – kastītē!! Tad noteikti smaržu nejutīs! La visiem labs prāts un ceļotprieks ar labu apetīti!!!!"
