Ogres mēru sadusmo tehnikuma audzēkņi
Ogres domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pret Ogres tehnikuma audzēkņiem izturējies gluži kā dusmīgs muižkungs pret nepaklausīgiem zemniekiem. Tomēr nekādu pērienu mērs piespriest nevar, jo mācību iestāde nav viņa muižas pārvaldībā.
Domstarpību iemesls ir ceļa remonts. Uz tehnikumu var nokļūt tikai pa Mednieku ielas pagarinājuma posmu, kura pēdējie simt metri līdz izglītības iestādei ir grantēts ceļš, kas nav labots gadu desmitiem.
Iesaka ceļu pārņemt savā īpašumā
Tehnikums ir valsts mācību iestāde, bet šis ceļa posms juridiski ir pašvaldības īpašums, kas arī šā gada budžetā neiekļāva finansējumu tā remontam.
Gan tehnikuma direktore, gan audzēkņi vērsās pašvaldībā ar lūgumu sakārtot ceļu. Domes sēdē 14. februārī, kurā lēma par novada šā gada budžeta apstiprināšanu, Helmanis pauda, ka viņam esot piedāvājums tehnikumam šo ceļa posmu pārņemt no pašvaldības savā īpašumā: “Viņi var taisīt bruģi, asfaltu vai kādu citu segumu, vai kaut ko interesantu no atjaunojamajiem resursiem, tā ir iespēja, kā to ceļu attīstīt.”
Opozīcijas deputāte Santa Ločmele ("Par!") vērsa uzmanību, ka šis ceļa posms ir arī bīstams un nevajadzētu gaidīt, ka notiek nelaimes gadījums. Ceļš ved uz izglītības iestādi, un izglītība novadā nosaukta kā prioritāte, tehnikumā mācās arī Ogres un novada jaunieši.
Visi grib, bet visiem nevar
Helmanis oponēja, ka Ogrē ir 70 līdz 80 kilometri grantēto ceļu un visiem esot tiesības pieprasīt cieto segumu, jo viņi dzīvo pilsētā. “Šogad mēs nevarēsim pilsētā nodrošināt cieto segumu. Vai Ogres tehnikums ir mūsu iestāde? Nē. Ogres tehnikums ir valsts iestāde. Ja mēs būtu nodrošinājuši ceļus visām savām iestādēm, tad mēs varētu nodrošināt ceļus arī valsts iestādēm,” atcirta mērs.
Turklāt daudzas pašvaldības, slēdzot skolas, samazina darbinieku skaitu, bet Ogrē nekā tāda nav. “Visas skolas turpina strādāt, turklāt vēl attīstīties,” uzsver Helmanis. Viņš uzskata, ka jādomā, kā piesaistīt valsts finansējumu pašvaldībai piederošā 100 metrus garā ceļa posma remontam, jo valsts bieži vien pašvaldībām uzliek jaunas funkcijas, piemēram, atskurbtuves pakalpojumus, minimālās algas un pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, daļēji jāsedz arī skolēnu ēdināšanas izmaksas.
Var pat iekrist un salauzt kāju
Ogres tehnikuma administratīvi saimnieciskās nodaļas vadītāja Aina Murāne stāsta, ka tehnikums gadiem rakstījis vēstules gan kādreizējai Ikšķiles novada, gan tagad Ogres novada pašvaldībai un Izglītības un zinātnes ministrijai, taču risinājums tā arī nav rasts. Reizēm pašvaldība ceļu nogreiderē, bet tagad ziemā to tīra tehnikuma darbinieki.
Kad pēc reformas tehnikuma teritorija nonāca Ogres novadā, ļoti cerējuši, ka Helmanis sakārtos arī šo ceļa posmu, jo pilsētā viņa vadībā izdarīts ļoti daudz. “Diemžēl pagaidām turpinām brist pa bedrēm un dubļiem,” teic Murāne.
“Skolēni katru dienu nāk uz tehnikumu, kur mums ir jāpārvar šķēršļu josla, lai tiktu tehnikumā. Šis ceļš ir palicis jau teju praktiski dzīvībai bīstams – tur ir bedre, kurā jebkurš cilvēks var iekrist un salauzt kāju. Un mēs, audzēkņi, šobrīd esam histērijā – nezinām, ko darīt,” Latvijas Radio stāsta Ogres tehnikuma trešā kursa audzēknis, topošais namdaris Krišjānis Kalniņš.
Veltīgs gājiens uz domi pie mēra
Audzēkņu grupa devusies pie Helmaņa, kurš “īsti nekādu sakarīgu risinājumu nepateica”. “Viņš tikai paņirgājās par šo problēmu. Es arī parādīju viņam fotogrāfijas, parādīju visu, arī ļoti bīstamu vietu, bet Helmaņa kungs šo problēmu nav atrisinājis vēl tagad. Izskatās, ka viņam ir vienalga,” spriež Kalniņš.
Audzēkņi prasījuši padomu tehnikuma juristam Mārim Bērziņam, izstāstījuši arī par mēra ideju ceļa posmu uzdāvināt mācību iestādei. Jurists skaidrojis, ka dāvināšana tik vienkārši nevar notikt, un apgaismojis, ka jaunieši var piedalīties kā skatītāji domes sēdē, jo tās ir atklātas.
Jurists saņem pārmetumus
Tehnikuma direktore Ilze Brante uzrakstījusi kārtējo vēstuli domei, bet Helmanis piezvanījis tehnikuma juristam, un ne jau ar uzslavu par audzēkņu aktivitātes rosināšanu.
“Viņš tādā tonī runāja ar mani, it kā es būtu izdarījis kriminālu noziegumu. Izteica savu neapmierinātību, nepatiesi apgalvoja, ka es kūdot jauniešus, nepilngadīgas personas. Teica, ka nākamajā dienā nākšot tikties ar tehnikuma direktori un ka arī man kā pedagogam būs jāpiedalās. Tas tonis bija tāds, ka radās sajūta – viņš grib mani atbrīvot no darba,” Latvijas Radio stāsta Bērziņš.
“Turklāt mēs jau necīnāmies par personīgu labumu, cīnāmies, lai būtu sakārtota Ogres pilsēta. Bet sajūta tāda, ka mums nav demokrātiska iekārta, bet velk atpakaļ uz kaut kādiem padomju laikiem. Diezgan nepatīkama sajūta,” atzīst jurists.
Uzkūda jaunekļus, apgalvo Helmanis
Helmanis telefonsarunā Latvijas Radio nav slēpis attieksmi: “Ir problēma, ka pieaugušie, kāds pieaugušais mēģina uzkūdīt tos jauniešus. Tā ir problēma, jo mācību iestādei ir jānodarbojas tikai ar mācību procesa īstenošanu. Uzkūda jaunekļus, varbūt pat arī nepilngadīgus – tas nav pārāk ētiski. Ja kāds mēģina šos bērnus izmantot tādās lietās, tas nav smuki, nav solīdi.”
Vismaz liela daļa šo audzēkņu gan ir pilngadīgi, un šoreiz tam arī nav nozīmes. Uz jautājumu, vai Helmanis liks “atlaist šo juristu”, viņš atbildējis: “Mums nav tādu tiesību.”
