Par grafiti zīmēšanu pilsētvidē var piespriest pat cietumsodu
Pavisam nesen skaļu troksni radīja paziņojums, ka ar grafiti apzīmēts viens no jaunajiem elektrovilcieniem. Taču vai pie ķēpājumiem uz māju sienām Latvijas pilsētās jau esam sākuši pierast? “360TV Ziņneši” devās skaidrot, cik izplatīta ir šī problēma un kā ar to cīnās atbildīgās iestādes.
Vieni to sauc par vandalismu un ir sašutuši par apķēpātajiem tiltiem, pažobelēm, vilcieniem, mājām. Taču ir arī pilnīgi pretējs viedoklis - ir cilvēki, kas uzskata, ka ielu māksla ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības daļa, un ka ir jāatrod veidi, kā ielu māksliniekiem pilnīgi legāli atļaut darboties pilsētvidē.
Precīzu skaitļu par to, cik grafiti sērga ir izplatīta Rīgā un citviet Latvijā - neeksistē. Šādu statistiku neapkopo ne Rīgas domē, ne Rīgas pašvaldības policijā. Tā kā ēkām nodarīto bojājumu novēršana ir katra īpašnieka atbildība, tad grūti noteikt arī kopējos zaudējumus, ko gada laikā sabiedrībai nodara šīs nelegālās “mākslas” izpausmes. Zināmu ieskatu var dot Valsts policijas dati, bet tā esot vien aisberga redzamā daļa.
“Tādu atsevišķu statistiku mēs nevaram sniegt, bet zem krimināllikuma 180. panta kopā pa visu Latviju par visa veida īpašuma bojāšanu, piemēram, šogad ir 2,5 tūkstoši šādas lietas. Jāsaka gan, ka pat gadījumā, kad vaininieks pieķerts - ne visa informācija par īpašumu bojājumiem ar grafiti nonāk līdz Valsts policijas statistikai, it īpaši, ja tie ir salīdzinoši viegli notīrāmi.
Bet gadījumos, kad notikusi nopietnāka īpašuma bojāšana, ir paredzēts sods, un tas nav no tiem mazākajiem. Tad ir paredzēta arī kriminālatbildība un grafiti autori var rēķināties ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem, kā arī ar piespiedu darbu un naudassodu,” atklāj Lāsma Greidāne, Valsts policijas pārstāve.
Tomēr ne visi uzskata, ka cīnīties ar apķēpātājiem var tikai kaut ko aizliedzot. Viens no zināmākajiem legālo ielu zīmējumu jeb murāļu autoriem Dainis Rudens uzskata, ka šāda subkultūra turpinās pastāvēt, tāpēc jāmeklē veidi, kā to iekļaut pilsētvidē:
“Sarkandaugavā “Provodņikā” ir pirmā atvērtā jeb legālā grafiti siena Rīgā. Otras tādas pilsētā nav. Šī ir privāta teritorija un tās ietvaros ir šāda vieta, kur var nākt jebkurš un izpausties. Skaitīju, ka pēdējā gada nogrieznī šeit ir tapuši aptuveni 180 zīmējumi. Ja šādas vietas nebūtu, es pieņemu, ka visi šie zīmējumi atrastos kaut kur citur pilsētvidē. Kāds veiksmīgāks, kāds varbūt mazāk veiksmīgs. Tāpēc noteikti būtu jādomā par to, kā izveidot vēl šādas vietas.”
