Kāpēc notiek zemnieku protesti un vai gaidāma “potenciālā vētra”?

Kamēr vieni vaimanā, ka latvju zemnieks iedzīts bezizejā un tādēļ nodzeras, otri atkal teic, ka lauksaimniekiem Latvijā nemaz tik gauži neklājas un iemeslus protesta akcijām nesaredz. “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš paziņojis, ka Latvijā zemnieku protesti šobrīd nolikti uz pauzes pirms “potenciālās vētras”, kuras iestāšanās atkarīga no politiķiem, kuriem tuvākajā laikā nāksies pieņemt izšķirošos nozari regulējošus lēmumus un likumus, bet Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis teic, ka lauksaimniecībā šobrīd nesaredz tik samilzušas problēmas, lai rīkotu plašas protesta akcijas.

Tas nozīmē, ka arī pašu zemnieku vidū nav vienotas nostājas, kas un kā. Katvaru pagasta mazais zemnieks Valters Korālis sarunā ar Jauns.lv teica, ka protestus atbalsta, ja tie notiek civilizētā veidā, bet pašreiz paši lauksaimnieki (bioloģiskie, konvencionālie, mazie, lielie, graudkopji, lopkopji un tā tālāk) nav spējuši apsēsties pie sarunu galda un vienoties par prasībām: cik saimniekošanas veidu, tik arī viedokļu.

Latvijas zemnieku prasības

To varam apjaust arī vērojot ar kādām prasībām zemnieki iziet jeb ar traktoriem izbrauc Eiropas lielo pilsētu ielās. Vienviet runa ir par pārmērīgām zaļā kursa prasībām, citviet atkal iestājas pret lēto importu, birokrātiju un dārgo dīzeļdegvielu; pieprasa arī pārskatīt nodokļu un subsīdiju politiku. Ja, piemēram, Polijā bloķē Ukrainas graudu ieviešanu un nakts aizsegā ukraiņu graudus no automašīnām izber zemē, tad Latvijā pret ukraiņu “invāziju” tik radikāli neprotestē.

Mēneša sākumā Latvijas lauksaimnieki valsts lielāko pilsētu ielās izbrauca ar piecām galvenajām prasībām: * tūlīt pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu; * atjaunot 5% samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem; * mazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē; * plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām; * atteikties no nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem.

Gustavs Norkārklis: “Prasības ir tālu no tā, lai ietu ielās”

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis Jauns.lv pauda, ka Latvijā izvirzītās zemnieku “prasības ir tālu no tā, lai ietu ielās”:

“Pats fundamentālākais ir – ja lauksaimnieki saņemtu pienācīgu samaksu par savu saražoto, tad visas problēmas atkristu. Problēma ir tajā, ka Eiropā saražojam pārtiku vairāk nekā patērējam: Latvijas graudus četras-piecas reizes vairāk, bet pienu divas reizes vairāk. Bet cenas “zemē novelk” lētais imports no trešajām valstīm – Latvijā tie ir graudi par dempinga cenām no Krievijas, bet Polijā – Ukrainas graudi. Un tam visam klāt emocionāli pievelk vēl zaļo kursu, stingrās vides prasības, kuras Latvijā vēl nemaz īsti nav sākušas darboties.”

Viņš arī raksturo zemnieku protestu “nacionālās īpatnības”: piemēram, Vācijas zemnieki pieprasa lēto dīzeļdegvielu, bet Francijā iestājas pret lēto importu. Tāpat dažādi jāskatās uz birokrātiju lauksaimniecības nozarē: birokrātiju taisa ne jau Briselē, un, lai to samazinātu nav ar traktoriem jābrauc uz Beļģijas galvaspilsētu - Brisele tikai nosaka, kas jāuzrauga, bet, kā to darīt, nosaka nacionālajā līmenī.

Valters Korālis: “Lielie veči nodzeras”

Mazais zemnieks no Katvaru pagasta (Limbažu novads), arī brīvmācītājs Valters Korālis pats zemnieku protestos nepiedalījās, bet tos atbalsta. Protams, ja tie notiek civilizēti – sēžoties pie sarunu galda, vienojoties un risinot jautājumus, nevis brutāli pārkāpjot likumu. Bet Latvijas zemnieki ir sašķelti un dažādās zemnieku organizācijas nav spējušas vienoties par kopīgām prasībām un koordinētu rīcību.

To, piemēram, varēja redzēt 5. februārī, kad lauksaimnieki izbrauca protesta akcijās ar traktoriem Latvijas pilsētu ielās. Kamēr vieni uz tām devās ar “krievu laika lētajām tarataikām”, citi – lielie zemnieki – izbrauca ar simtos tūkstošos eiro vērto traktortehniku. Un, raugoties uz dārgo lauksaimnieku tehniku, tika panākts arī pretējs efekts, jo cilvēki nu varēja teikt: redz, tie zemnieki nemaz tik trūcīgi nedzīvo, un mazo zemnieku prasībās nemaz neieklausījās, Jauns.lv teica Valters Korālis.

Ja lielie zemnieki, kas iepirkuši simtiem un tūkstošiem hektāru zemes, var atļauties dzīvot pārticīgi, tad mazie zemnieki gan tiek nīcināti. Arī pašam Valteram Korālim klētī vēl ir 18 tonnas kviešu, kurus nevar pārdot. Par 210 eiro tonnā tos jau varētu notirgot, bet tas ir pat mazliet mazāk par pašizmaksu. Lielie zemnieki, kuri ražo lielus apjomus, gan var nosegt izmaksas un gūt peļņu.

Mūsu graudiem vietējā tirgū nav noieta un tāpēc jāaizstāv vietējais tirgus, piemēram, nosakot importa kvotu, kā tas ir Izraēlā, teic Valters Korālis. Tur produkcijai, ko var izaudzēt paši, noteikta importa kvota – 20%: “Ja kaut ko audzē uz vietas, vienalga ko – graudus, banānus, avokado, tad ir 20% importa kvota. Tas princips ir ļoti sakarīgs.

Var jau prasīt vairāk subsīdijas, bet tas neko neatrisinās. Arī birokrātija ir pieciešama. Bet mūsu, it sevišķi Austrumeiropas tirgus, ir degradēts. To vajag aizsargāt, ja nenāks graudi no Krievijas vai Ukrainas, nāks no Amerikas vai Ķīnas.” 

Šajā ziņā naivums pārgājis, un to saprot arī lielie zemnieki, un to Valters Korālis ilustrē ar novērojumiem: “Pie mums ir šausmīga statistika, it sevišķi lauksaimnieku vidū, viņi sapratuši, ka būs sūdi, vairs neiet tās lietas. Redzu, ka arī lielie veči, kuri sapirkuši tūkstošiem hektāru, vakaros šausmīgi dzer.”

Viņš teic, ka zemnieku protestiem pamats jau kaut kāds ir, jo ir bažas, ka Eiropā varētu tikt likvidēta lauksaimniecības nozare. Vairs nav tā kā slavenajā Jāņa Purapuķes romānā “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes”: “Kartupeļu un rudzu maizes ēdāji aiziet mūžībā, jaunie jau ēd čipšus.”

Protestu prasības un to risināšana

Vairāki zemnieki un juristi Jauns.lv norādīja, ka šajos Latvijas zemnieku protestos bijusi aizmirsta kāda būtiska lieta – kadastrālā vērtība, kuru paredzēts mainīt nākamgad. Pēc tās aprēķina nekustamā īpašuma nodokli zemei, un tās dēļ tuvākajā nākotnē nekustamā īpašuma nodoklis varētu palielināties pat divkārt. Bet, kā ir ar to prasību izpildīšanu jeb pārskatīšanu, ko mūsu zemnieki izvirzījuši savos protestos?

Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importa aizliegums
Latvijā pagājušā gadā no Krievijas importēja 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022. gadā, kad importēja 265 056 tonnas. Līdz ar to Latvija ES ierindojās otrajā vietā uzreiz aiz Spānijas, kā lielākā graudu importētāja no Krievijas. Būtiska daļa šī importa, pēc visa spriežot, iet tranzītā caur Latviju, bet tas katrā ziņā pazemina mūsu graudu vērtību un Latvijas zemnieki, piemēram, ar savām graudu kravām nevar nokļūt ostu elevatoros, jo tie pārplūdināti ar Krievijas graudiem.

Krievu graudu importa aizliegums drīzumā varētu stāties spēkā, jo Zemkopības ministrijas vadībā sagatavoti un Saeimā iesniegti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu.

Samazinātais PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem 
Ar 5% samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem gan tik raiti neiet. Zemkopības ministrijā ir izveidota darba grupa, kas par to spriež, apkopo informāciju, analizē un tā tālāk. Vienlaikus Zemkopības ministrija arī paudusi, ka samazinātais PVN nepieciešams arī maizei, svaigai gaļai un zivīm, olām un piena produktiem. Vārdu sakot, spriešana par to vēl būs ilga, un ilgs nevis nedēļas, bet mēnešus.

Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība) atzinis, ka “birokrātija lauksaimniecībā tiešām ir liela un prasības ir grūti izpildāmas”, bet to pārskatīt nav iespējams uzreiz – nedēļas laikā. Bet solījumi ir.

Milzīga kļūda bijusi prasīt iesniegt atbalsta pieteikumus Lauku atbalsta dienesta jaunajā sistēmā, kas tam faktiski nebija gatava. “Tas tagad jānovērš. Šīs prasības par obligātu ievadi sistēmā zemniekiem nebūs,” teicis Armands Krauze.

Vēl Zemkopības ministrija birokrātijas mazināšanai gatavo izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumu stratēģiskajā plānā, ko saskaņā ar ES nosacījumiem iespējams mainīt tikai reizi gadā. 

Apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmu pieejamība
Lai nodrošinātu ātrāku atbalsta saņemšanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos, kas paredz, ka lauksaimniekiem tiks nodrošināta iespēja saņemt aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %, kā arī nodrošināta iespēja saņemt aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei arī 2023. gada saistību segšanai. Ar minētajiem grozījumiem 5,7 miljoni eiro no garantiju programmas tika pārvirzīti uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmu kā papildinājums jau līdzšinējiem 25 miljoniem, ko valsts finanšu kapitālsabiedrība “Altum” piesaista kā Valsts kases aizdevumu kredītlīnijas veidā. Pašlaik ministrija virza tālākus grozījumus, lai pasākuma finansējumu papildinātu vēl par 2,7 miljoniem eiro. Tādējādi kopā “Altum” šī pasākuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus 36 miljonu eiro vērtībā.

Tāpat šogad atbalsts lauksaimniecības apdrošināšanai ir palielināts līdz 15,7 miljoniem eiro, kas ir par 31% vairāk nekā pērn. Zemkopības ministrija sola faktisko atbalstu 50 % apmērā no apdrošināšanas polises prēmijas attiecināmajām izmaksām. 

Atteikšanās no nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem
Visgausāk uz priekšu virzās jautājums par atteikšanos no nacionāliem ierobežojumiem zemes izmantošanai (nosakot dabas liegumus). Situācija brīžiem ir neapskaužama - gan lauksaimnieki, gan mežsaimnieki ir ņēmuši lielus kredītus, iegādājušies zemi, tajā investējuši, taču vienu dienu politiķi var pateikt, ka uz šī īpašuma vairs ražošana nenotiks. Bet neviens taču neatceļ kredītmaksājumus, nekustamā īpašuma nodokli un citus izdevumus. Tādēļ zemnieki prasa, ka šie zemes gabali valstij būtu vai nu jāizpērk vai jākompensē neiegūtie ieņēmumi.

Par to, kā rīkoties, tagad tikai sāk spriest. Zemkopības ministrija informē: “Zemkopības ministrija ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Klimata un enerģētikas ministrijām sāks pārrunas par kopīgiem labākiem risinājumiem ražošanas saglabāšanai lauksaimniecības nozarēs un vides/klimata prasību salāgošanai, vienlaikus paredzot adekvātus kompensācijas mehānismus, ja tiek noteikti kādi ražošanas ierobežojumi.”

Cik pelna zemnieki?

Statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, pērn Latvijas zemnieku peļņa un ienākumi sarukuši, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lauksaimnieki iziet protestos.

* Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem par pērno gadu piecdesmit lielākās zemnieku saimniecības platību maksājumos saņēmušas no 260 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājums dažām saimniecībām bijis pat par vairākiem simtiem tūkstošiem. 2022. gadā šīs saimniecības subsīdijās kopsummā saņēma gandrīz 28 miljonus eiro (27 851 154 eiro), bet pērn tikai 20 192 996.

* Graudkopības kooperatīvs “Latraps” iepriekšējā finanšu gadā (līdz 2023. gada 30. jūnijam) strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.
 
* Piensaimnieku kooperatīvs “Piena loģistika” iepriekšējā gadā strādāja ar 41,796 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 65% vairāk nekā gadu iepriekš, bet vienlaikus kooperatīva peļņa samazinājās par 36,3% un bija 291 654 eiro.