"Zemnieku saeima" pieļauj lauksaimnieku protestu turpināšanos

Viņš piebilda, ka saskaņojums ar Rīgas domi norit "pilnā sparā", tāpēc jautājums par protestu paliek aktuāls.

Lazdiņš gan norādīja, ka jau labu laiku no valdības ir pozitīvas tendences. "Mēs būtu bijuši priecīgi, ja šāda procesu virzība uz mērķētu rezultātu būtu, sākot jau ar novembri, bet šobrīd jau tas uzņemtais temps ir ļoti ātrs, un mēs pat dažkārt baidāmies vai tik tādā steigā nepieļausim kādas kļūdas," viņš atzina.

Vienlaikus viņš norādīja, ka premjere paudusi izpratni par lauksaimnieku problēmām, kāpēc protesti ir, kas ir cēloņi un kā tos novērst. "Šī apņemšanās, koordinēta sadarbībā kopā ar atbildīgajām ministrijām Eiropas Savienība (ES), tā ir premjeres apņemšanās un mūsu vēlme," sacīja Lazdiņš.

Viņš informēja, ka lielākie ar birokrātiju saistītie jautājumi jau ievietoti Tiesību aktu portālā, Krievijas importa aizliegumu Saeima gatava apstiprināt jau pat nākamnedēļ, bet tranzīta jautājums nav atrisināts. "Mums ir nepieciešama tikšanās ar Ārlietu ministru, lai varam šo jautājumu aktualizēt," uzvēra Lazdiņš, norādot ka lauksaimniekiem nav pieņemami, ka ES apkalpo Krievijas graudus.

Taujāts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% likmi augļiem un dārzeņiem atkal ieviešanu, Lazdiņš norādīja, ka ceturtdien plānota saruna ar Finanšu ministriju. Lauksaimnieki sagaida ne tikai diskusiju, bet arī to, lai pēc izvērtēšanas tiktu pieņemti politiski atbildīgi lēmumi.

Savukārt ilggadīgo zālāju saglabāšanas jautājumā notiks sadarbība ar Lietuvas kolēģiem, kā arī Siliņa ir apņēmusies jautājumu aktualizēt ES līmenī. Savukārt nacionālā līmenī Siliņa akceptējusi, ka papildus zemes apgrūtinājumi netiks ieviesti, jo pretējā gadījumā ap 300 000 - 400 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu jāizņem no ražošanas, bez ES kompensācijām.

Pati Ministru prezidente pēc tikšanās ar lauksaimnieku organizācijām medijiem atzina, ka vilcināties ar risinājumu meklēšanu lauksaimnieku prasībām nav valdības interesēs. Taujāta, vai šobrīd ir izdarīts pietiekami daudz, lai novērstu turpmākus protestus, Siliņa sacīja, ka tas ir pašu protestētāju izšķiršanās jautājums. Vienlaikus Ministru prezidente saprot lauksaimnieku vēlmi piesaistīt sev uzmanību un par nozarei jūtīgajiem jautājumiem pastāstīt arī sabiedrībai. Protests ir veids, kā savu viedokli demokrātiski paust.

Vienlaikus konkrēti laika rāmji, kādos būtu jāizpilda vēl neizpildītās lauksaimnieku prasības, šobrīd nav noteikti, tomēr vilcināties nav valdības interesēs. "Mēs par tādiem konkrētiem laika rāmjiem neizdiskutējām, bet ir jautājumi, kas ir jāizrunā. Piemēram, apdrošināšanas tēma. (..) Tas ir valdības interesēs, lai būtu pēc iespējas vairāk apdrošinātu lauksaimnieku," teica Siliņa.

Viņa norādīja, ka kopumā sarunās bija trīs veidu prasības, proti, tūlītējie risinājumi, Eiropas Savienības (ES) līmeņa jautājumi un nodokļu jautājumi. Komentējot tūlītējos risinājumus, Ministru prezidente sacīja, ka tie skar graudu importu, tarifu prasības un citas prasības. Daļa no tām jau esot atrisinātas. ES līmeņa jautājumu kategorijā ietilpst gan graudu jautājums, gan arī zālāju un atmatu atjaunošana. Siliņa sacīja, ka kopumā Eiropā "atvērtība ir lielāka, nekā iepriekš".

Siliņa uzsvēra, ka viņai nav bail pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā, taču ir jāievēro Eiropas kopējā likumdošana un jāvienojas par vienotu nozares un nacionālo pozīciju. "Tas ir saprotami, ka putnkopji runā par kaut ko vienu, piena ražotāji - par kaut ko citu. Es atzīstu, ka valdībai reizēm nav vienkārši saprast, kuru no visām pozīcijām aiznest Eiropai. Arī šodien, noslēdzot diskusiju, es teicu, ka, ja man būs skaidrs, ko jūs gribat, lai es nesu, es esmu gatava to pārstāvēt. Bet tas izaicinājums ir visiem novienoties," skaidroja Siliņa, piebilstot, ka gan viņai, gan zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) ir uzdevums sarunās ienest politisko dimensiju, proti, saprast, kas Latvijai nacionāli būtu svarīgi ilgtermiņā.

Atbildot, vai valdība varētu lemt par aizliegumu valsts kapitālsabiedrībām apkalpot Krievijas graudus, Siliņa sacīja, ka politiķi šobrīd ir vienojušies par "daudzmaz leģitīmu veidu", kā varētu ierobežot Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, un vispirms ir jāievieš šī likumdošana, pirms var lemt par nākamajiem soļiem. 

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.februārī, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti., kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

Lazdiņš toreiz paziņoja, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Krauzem prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena. "Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.

Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.