Lielais jautājums: "Kādas sekas būs vairāk nekā 1000 Krievijas pilsoņu izraidīšanai no Latvijas?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – fiziķim, bijušajam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam, ārstam-kardiologam, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoram Andrejam Ērglim un palīdzības Ukrainai, “Twitter konvoja” veidotājam, Eiropas Gada cilvēkam Latvijā’2022 Reinim Pozņakam.

Mārcis Auziņš lēmumu, ka mēs no Latvijas liekam aizbraukt tikai tiem Putina Krievijai zvērējušiem agresīvās kaimiņvalsts pilsoņiem, kuri nevēlas saprast latviešu valodu sauc pat par “loti maigu”. Andrejs Ērglis norāda, ka mēs vienkārši esam spiesti atbrīvoties no cilvēkiem, kuri Latvijai izrāda necieņu, tāpat kā nogriezt kāju, kuru skārusi gangrēna.Reinis Pozņaks uzsver, ka Latvijā tikai kļūs drošāk, ja valsti pametīs cilvēki, kuri tai X stundā var sagādāt lielas nepatikšanas.

Mārcis Auziņš: "Tas pat ir ļoti maigs solis"

Fizikas profesors Mārcis Auziņš uzskata, ka jautājums par Krievijas pilsoņu, kuri nevēlas iekļauties Latvijas sabiedrībā, izraidīšanu no mūsu valsts ir “vairāk nekā aktuāls” un loģisks. Pie tam pieņemtais lēmums ir nevis “necilvēcīgs”, bet gan “ļoti maigs”: “Tas ka akcenti krievu sabiedrībā mainās no “Saskaņas” uz Rosļikova partijas pusi, norāda, ka šis jautājums ir vairāk nekā aktuāls, un tie mēri ir pašā laikā.”

Viņš uzskata, ka daļas Krievijas pilsoņu izraidīšana no Latvijas ārpolitiski neradīs nekādas milzīgas sekas – Krievija, protams, troksni sacels, bet tas arī būs viss:

“Man patīk paraudzīties vēsturē. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā ne tikai dažādi tika ierobežoti Vācijas pilsoņi – kur viņi drīkst uzturēties, kādus amatus ieņemt un tā tālāk, bet bija pat nometnes, kur viņi tika izolēti no pārējās sabiedrības.

Neaicinu kaut ko līdzīgu šobrīd darīt Latvijā, bet patiesībā gribu teikt, ka šis ir ļoti maigs solis, jo Latvijā ir cilvēki, kuri ir zvērējusi uzticību Krievijas Federācijai, Putina Krievijai, kuri negrib, nevar un nemāk saprast, kas notiek Latvijā, ko mēs domājam, kādas mums ir problēmas, par ko pārdzīvojam...”

Runājot par valsts valodas eksāmenu, kurš jākārto šiem cilvēkiem, Mārcis Auziņš saka, ka viņš varētu saprast, ka cilvēkam, kuram ir vairāk nekā 70 gadu, valodu iemācīties varētu būt grūti, bet viņš atgādina, ka šiem latviešu valodas “nemācētājiem” tad, kad Latvija atguva neatkarību, bija ap 40 gadiem. Tātad, šo desmitgažu laikā valodu gan jau varēja iemācīties.

Viņš pieļauj, ka šāda “izraidīšanas lēmuma” sakarā varētu ciest arī kāds Latvijai lojāls pilsonis, bet arī mēs visi esam cietuši Putina agresijas sakarā, kaut vai energocenu kāpuma ziņa.

“Nesaku, ka viņi visi ir bīstami Latvijai, bet šāda situācija potenciāli pastāv. Situācija pasaulē šobrīd ir ļoti skarba. Ja kādi cilvēki negrib būt daļa no mūsu sabiedrības, grib būt uzticīgi valstij, kurai zvērējuši (Putina Krievijai), tas ir neatkarīgas valsts drošības jautājums.

Ja mums kabatā ir Latvijas pase, tad tas ir apsolījums būt lojāliem pret zemi, kurā dzīvojam, cienīt tās likumus pat tad, kad varbūt mums tie nepatīk. Bet kāds cits solījies būt uzticīgs Putina Krievijai! Mēs viņiem sakām – esam gatavi jūs šeit redzēt kā viesus, ja jūs vismaz esat gatavi saprast, ko cilvēki šeit domā, par ko runā, par ko pārdzīvo. Bet, ja šis cilvēks saka – mēs dzīvosim absolūti izolēti, mūs neinteresē, ko jūs šeit domājat, tad šo soli (par viņu izraidīšanu) uzskatu par absolūti leģitīmu, saprātīgu un normālu, kas valstij jādara,” savas pārdomas noslēdz profesors.

Andrejs Ērglis: "Ja jums ir gangrēna, jūs to locekli nogriežat"

Situāciju ap Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, ārsts-kardiologs Andrejs Ērglis salīdzina ar gangrēnu: “Arī medicīna: jo trakāka situācija, jo jums jārīkojas ātrāk. Ja jums ir gangrēna, jūs vienkārši nogriežat to locekli, lai arī cik tas šausmīgi neskanētu.” Viņš teic, ka mēs esam spiesti atbrīvoties no Latvijai necieņu izrādījušamiem cilvēkiem.

Medicīnas profesors teic, ka pašreizējā globālajā situācijā, kad notiek karš starp “Hamās” un Izraēlu, kad redzam saspīlējumu Amerikas Savienotajās Valstīs, kad notiek genocīds pret ukraiņu tautu, pasaulē absolūti nevienu neinteresēs to 1000 Krievijas pilsoņu liktenis, kurus izraida no Latvijas. Protams, mūs tas interesē un skar vistiešākajā veidā, bet ne globālā mērogā.

“Jebkura valsts, sabiedrība mēģina sevi aizsargāt. Jūs nedrīkstat ļaut sevi necienīt. Tikko mēs ļausim sevi necienīt, mēs visu pēc būtības “aizlaižam”.

Tā zināmā mērā ir iedomība, ja cilvēks izrāda klaju necieņu pret vietu, kurā dzīvo vai atrodas. Arī medicīnā: jo trakāka situācija, jo jums jārīkojas ātrāk. Ja jums ir gangrēna, jūs vienkārši nogriežat to locekli, lai arī cik tas šausmīgi neskanētu,” saka Andrejs Ērglis.

Viņš uzsver, ka lēmums par Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas (viņam gan nav skaidrs, kā praktiski tas notiks) savā ziņā ir nepatīkams, bet mēs vienkārši esam spiesti to darīt.

Reinis Pozņaks: "Valstij no tā kļūs tikai drošāk"

Par no Latvijas izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem tviterkonvoja izveidotājs Reinis Pozņaks saka: “Neticu, ka visi tie cilvēki ir tādi, kas tikai guļ mājās un nezināja, kas bija jādara”. Redzot, kas notiek Ukrainā, viņš teic, ka šo cilvēku pensijas vecums nav tas rādītājs, ka viņi nevar nodarīt kādu postu valstij, šajā gadījumā - Latvijai.

“Negribu teikt, ka visi krievvalodīgie pensionāri ir drauds, bet nevar arī pieņemt, ka viņi nav drauds tikai tāpēc, ka viņi ir pensionāri. Ļoti lielas nepatikšanas tāds pensionārs ar telefonu var izdarīt X stundā.

Tas dod signālu, ka tā vairs nevar turpināt, ka kaut kā sava lojalitāte valstij ir jāapliecina, to nevar ignorēt. Manuprāt, problēma nav tajā, ja cilvēks nevar nokārtot valsts valodas eksāmenu ar pirmo reizi. Lai kārto kaut vai piecas reizes, kamēr nokārto, tā cilvēks vismaz izrāda vēlmi to darīt. Bet, ja cilvēks vispār to ignorē un neizrāda šādu vēlmi, tad man tiešām jautājums – kāpēc,” saka Reinis Pozņaks.

Iespējams, ka atbilde meklējama tajā, ka šie cilvēki nonākuši drošības iestāžu uzmanības lokā: “Ārpolitiski tas, protams, (no Krievijas puses) tiks izmantots pret mums, bet lai izmanto. Katrā ziņā valstij no tā kļūs tikai drošāk: cilvēki, kuri nevēlas šeit uzturēties, lai dodas prom.” Viņš arī norāda, ka arī sarucis to Krievijas pilsoņu skaits, kuriem jāatstāj Latvija, salīdzinājumā ar to, kā iesākumā tika lēsts.

“Ja cilvēks šeit negrib dzīvot atbilstoši likumam, tad viņam jādodas prom, tā tas ir jebkurā pasaules valstī. Tā ir pilnīgi viņu brīva izvēle – nepagarināt uzturēšanas atļauju,” norāda Reinis Pozņaks un atgādina, ka tagad pati Krievijas Federācija skandina, ka visus laipni uzņems: “Nu malači – lai ņem!”

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.