Krievijas graudu tranzīts kaitē Latvijas graudu eksportam, uzskata Zemkopības ministrija

Ziņojumā teikts, ka 2023.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, jeb pirms kara Ukrainā, pieaudzis gan Krievijas graudu un rapša tranzīts caur Latviju, gan imports.

Turklāt, lai pārvietotu lielus graudu, jo īpaši kviešu un kukurūzas, apjomus, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, uzsver ZM.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes datiem, kuros kravām piemērotas gan tranzīta muitas procedūras, gan importa procedūras, no Krievijas 2023.gadā 11 mēnešos Latvijā tika ievesti 2,268 miljoni tonnu graudu un rapša.

ZM norāda, ka graudu imports Latvijā no Krievijas 2023.gada 11 mēnešos ir 3,2 reizes lielāks nekā pirms Krievijas izraisītā kara Ukrainā. 2021.gadā no janvāra līdz novembrim Latvija no Krievijas importēja graudus un rapsi 104 000 tonnu apjomā, savukārt 2023.gadā 11 mēnešos - 332 000 tonnu apjomā.

Savukārt graudu un rapša imports Latvijā 2023.gada 11 mēnešos no atsevišķām NVS valstīm un Ukrainas bija 521 000 tonnu, kas ir par 53% vairāk nekā 2022.gadā kopumā, kad tika importētas 340 000 tonnas.

Vienlaikus tranzīts Latvijā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas veidoja 2023.gada 11.mēnešos veidoja 2,2 miljonus tonnu, kas ir divas vairāk nekā 2022.gadā kopumā.

Graudu kopējais tranzīts Latvijā no Krievijas 2023.gada 11 mēnešos veidoja 1,94 miljonus tonnas, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gadā kopumā (900 000 tonnas), savukārt kviešu tranzīts veidoja 1,5 miljonus tonnu, kas ir par 99% vairāk nekā 2022.gadā (769 000 tonnas).

Tāpat ZM norāda, ka Krievijas importa un tranzīta nozīmība un ietekme uz Latvijas ražotājiem atspoguļojas arī statistikas datos par graudu jaunās ražas eksporta apjomiem pa mēnešiem.

Dati par kviešu, rudzu, miežu un auzu eksportu no Latvijas pa mēnešiem liecina, ka 2023.gadā bija būtiska novirze no līdzšinējās eksporta plūsmas tendences. Pērn graudu ražas eksports tika veikts vienu mēnesi vēlāk, gan salīdzinot ar 2021.gadu, kad tika iegūta līdzīga apmēra raža, gan salīdzinājumā ar piecu gadu vidējiem eksporta rādītājiem.

Graudkopības nozares pārstāvji norāda, ka 2023.gada augustā, kad tradicionāli tiek uzsākta jaunās ražas aktīva tirdzniecība, tirgus bija piesātināts ar piedāvājumu un Latvijas izcelsmes graudiem nebija pieejama ostu infrastruktūra, priekšroku dodot citiem tranzītā pārvadājamiem produktiem.

ZM arī iepriekš vērsusies Satiksmes ministrijā un SIA "LDZ Cargo" saistībā lauksaimnieku izteiktajām bažām par dzelzceļa vagonu trūkumu un par nepieciešamību nodrošināšanu Latvijas graudu eksportētājus ar graudu hopervagoniem saražotās produkcijas transportēšanai uz Latvijas ostām to tālākam eksportam.

ZM skaidro, ka produkcijas uzglabāšanas kapacitāte ir aptuveni 30% no nepieciešamā apjoma, tāpēc eksportam paredzētais apjoms ražas novākšanas laikā aktīvi tiek transportēts uz Latvijas ostām, un transporta nodrošināšanai kā efektīvākais un ekonomiski pamatotākais tiek izmantotas dzelzceļš.