Šeit kādreiz apmetās slavenības! Kā nesen degusī Brīvības ielas ēka no elitāra nama kļuvusi par graustu

Bagātnieki, slavenības un augsta ranga militāristi. Brīvības iela 88 reiz bija iecienīta apmešanās vieta daudziem rīdziniekiem. Nama fasādi rotāja grezni jūgendstila elementi, bet pirmajā stāvā rosījās dažādi tirgotāji un amatnieki, kas ar elegantām izkārtnēm cīnījās par pircēju uzmanību.

Tomēr, kopš deviņdesmitajiem īres dzīvokļi stāv tukši un pamesti, bet nams klasificēts kā B kategorijas grausts. Par tā kādreizējo spozmi liecina vien ēkas milzīgie apmēri un vēsturiskie arhitektūras elementi, kurus laika zobam vēl nav izdevies sagrauzt.

Elitārākais īres nams Rīgā

Nama celtniecība sākās 1910. gadā un tā autori ir slavenie latviešu arhitekti Konstantīns Pēkšēns un Ernests Pole. Pēc Pēkšēna projektiem Rīgā izveidotas aptuveni 250 ēkas, no kurām slavenākās ir “Berga bazāra” ēku komplekss un īres nams Alberta ielā 12.

Kopš ēkas uzcelšanas tā ierindojās starp lielākajiem īres namiem Rīgā – tā spēja uzņemt 400 iemītniekus, kompleksā ietilpa arī tirdzniecības komplekss, pasāža un iespaidīgs iekšpagalms.

Sākotnēji ēkas pirmajā stāvā atradās “Ozoliņa pasāža”, kurā bodnieki andelēja dažādas saimniecības preces. Ēkā darbojās arī Latvijas Banka un arodbiedrību centrālais birojs, bet vēlāk tipogrāfija, kosmētisko līdzekļu fabrika, restorāns un laikraksta “Naktslokālu Dzīve” redakcija un kantoris.

30. gados īres namā apmetās Latvijā turīgi ļaudis un vietējās slavenības, tāpat namā izvietojās vairāku rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu kantori - fotodarbnīca, dāmu frizētava un daži sīkrūpniecības uzņēmumi.

Vācijas okupācijas laikā tas tika pārveidots par skolu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet padomju okupācijas gados to pārņēma Baltijas flotes Sevišķā jūras aizsardzības rajona garnizons, un to apdzīvoja virsnieki un viņu ģimenes.

Nama noriets sākās 90ajos gados, kad pēc neatkarības atgūšanas pēdējie īrnieki to pamazām atstāja, un dzīvokļi palika tukši. Līdz mūsdienām apdzīvots tiek vien nama pirmais stāvs, kurā iemitinājušies dažādi saimnieciskās darbības veicēji.

Grandiozie plāni – 5 zvaigžņu hotelis un SPA

Šo jūgendstila arhitektūras pērli 2016. gadā par 4.5 miljoniem eiro iegādājās uzņēmums SIA “MJ Development”. Tas dibināts 2013. gadā, un kā liecina “firmas.lv” apkopotie dati tā patiesā labuma guvēja ir kāda Lietuvas pilsone Ofika Davojana.

2020. gadā kompānijas plāni ēkas turpmākajam liktenim bija grandiozi – tika plānots tajā ieguldīt 25 miljonus eiro, lai namu pārveidotu par modernu 5 zvaigžņu viesnīcu ar 230 numuriem, konferenču bloku, SPA centru ar baseinu, vairākiem bāriem un restorāniem.  

“Ja [publiskās apspriedes] rezultāts būs pozitīvs, plānojam saņemt būvatļauju un aptuveni gada laikā arhitektu birojs varētu izstrādāt būvprojektu,” savulaik aģentūrai LETA vēstīja “MJ Development” būvniecības projekta vadītājs Uldis Āns.

Apbūves rezultātā tika plānots saglabāt pasāžas daļu, vēsturiskās kāpņutelpas un ēkas daļu, kas L veidā atrodas gar Brīvības un Matīsa ielu. Pagalmā esošo ēkas daļu tās neapmierinošā stāvokļa dēļ tika paredzēts nojaukt un tās vietā izveidot pazemes stāvvietu un konferenču bloku.

“Īpašnieks iesniedza ieceri par dzīvojamās ēkas, un pagraba zem pagalma restaurāciju. Tāpat tika plānota ēkas lietošanas veida maiņa par viesnīcas ēku,” norāda Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes mārketinga nodaļas vadītāja Solvita Brence-Kauste.

Speciāliste vēsta, ka Rīgas attīstības departamentā iesniegtā būvniecības iecere tika saskaņota jau 2021. gadā, tomēr kopš tā laika ēkas īpašnieks nav iesniedzis papildu dokumentus un būvniecība uzsākta vēl neesot.

Tiesvedība ar īpašniekiem

Brence-Kauste apstiprina, ka ēka šobrīd ir klasificēta kā B kategorijas grausts un tai kopš 2015. gada piešķirts paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis.

Tāpat 2019. tika konstatēts, ka ēka rada potenciālu bīstamību, tādēļ 2019. gada 27. februārī Rīgas dome izdeva lēmumu īpašniekam par nepieciešamību veikt pilnu ēkas sakārtošanu un novērst tās bīstamos elementus.

Īpašnieks daļēji pildīja savu pienākumu un novērsa ēkas bīstamību – noņēma ēkas ārējās kontrukcijās apmetumu un arhitektoniskos elementus, kas bija zaudējuši noturību. Tomēr pilna ēkas sakārtošana netika veikta, īpašnieks Rīgas domes lēmumu apstrīdēja un darbība namā tika apturēta līdz 2023. gada decembrim, līdz tiesa atzina Rīgas izdoto lēmumu par pamatotu.

Pēc lēmuma paziņošanas, 2023. gada decembrī Īpašuma departaments nosūtīja īpašniekam brīdinājumu par piespiedu soda naudas piemērošanas uzsākšanu. Tā kā īpašnieks ir juridiska persona, soda naudas maksimālais apmērs var sasniegt līdz pat 10 000 eiro.

Ēkas degšana – spekulācijas un fakti

Pēc tam, kad 2. janvāra vakarā ēkas bēniņos izcēlās ugunsgrēks, vairāki iedzīvotāji izteica spekulācijas, ka varbūt tas nemaz neesot bijis netīšs.

Ugunsgrēks tika kvalificēts kā paaugstinātas bīstamības - sešstāvu ēkā dega bēniņi 258 kvadrātmetru platībā un sestais stāvs 5 kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā strādāja vairāk nekā 30 ugunsdzēsēji, bet viņu darbu apgrūtināja tas, ka ēkas augšējos stāvos un bēniņos ir sarežģīts plānojums un jumta seguma konstrukcija, kas apvienojumā ar spēcīgu sadūmojumu apgrūtina ugunsdzēsēju glābēju iespējas atrast degšanas perēkli un apzināt uguns izplatību. Lai sekmētu dūmu izvadīšanu no ēkas, jumtā izveidoti vairāki atvērumi.

“Šobrīd nekas neliecina par ļaunprātīgu dedzināšanu,” uzsver Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, norādot, ka saistībā ar notikušo ir uzsākta resoriskā pārbaude.

Savukārt, Rīgas pašvaldības policija vēsta, ka vairākkārt saņemusi izsaukumus uz Brīvības ielu 88 par jauniešiem, kas tās teritorijā atrodas patvaļīgi. Piekļuvi ēkai gan sedzot durvis, ko īpašnieki ik pa laikam nostiprina, tomēr pēc kāda laika tās tiek atlauztas.

“Brīvības ielā 88 iekļauta pašvaldības policijas patrulēšanas maršrutā un tiek regulāri apsekota,” norāda policijā.

Brence-Kauste norāda, ka piektdien namu paredzēts apsekot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta būvinspektoram, un ja šīs apsekošanas laikā atklāsies jauni ar bīstamību saistītie apstākļi, no īpašnieka tiks prasīta nekavējoša rīcība.

“Ja īpašnieks labprātīgi neizpildīs uzlikto pienākumu, konservācijas vai bīstamo elementu demontāžas darbus veiks Īpašuma departaments,” skaidro eksperte.