Kas no šā gada kļūs dārgāks, un ar kādām izmaiņām jārēķinās Pūķa gadā?
Nākamo gadu zvaigžņu tulki saskaņā ar Austrumu astroloģiju dēvē Koka pūķa vārdā un sola veiksmi un panākumus pašpārliecinātiem cilvēkiem ar skaidriem un cēliem mērķiem. Pūķis pielāgošoties pat nelabvēlīgiem apstākļiem.
Tomēr pamatā viss atkarīgs no mums pašiem un lēmējiem tepat uz zemes, tālu no zvaigznēm, un daudz kas par gaidāmām pārmaiņām ir zināms jau tagad, gan makam labvēlīgām, gan ne tik ļoti.
Minimālo algu cels līdz 700 eiro
No jaunā gada minimālā mēnešalga būs ne mazāka par 700 eiro pirms nodokļiem, teikts Labklājības ministrijas saskaņošanai iesniegtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos.
Pašlaik minimālā alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma tikai minimālo algu vai mazāk, bija zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16 procentiem.
Ienākumi ne vairāk par minimālo algu 2022. gadā privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēju jeb 17,7%, sabiedriskajā sektorā 26 032 jeb 11,4 procentiem. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pieaug uzturlīdzekļu apmērs, bet ne visiem
2024. gadā līdz ar minimālo mēnešalgu mainās uzturlīdzekļu minimālais apmērs. Katra vecāka pienākums ir nodrošināt līdzekļus bērna uzturam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Tas atkarīgs no minimālās algas apmēra un bērna vecuma:
līdz 7 gadiem – 25% apmērā, tātad no 1. janvāra 175 eiro;
no 7 līdz 18 gadiem – 30% apmērā, tātad 210 eiro.
Turpretim no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamie līdzekļi nav piesaistīti minimālajai algai. Tas nozīmē, ka tiem bērniem, kuru vecāki nepilda savus pienākumus, no garantiju fonda arī turpmāk tiks izmaksāti uzturlīdzekļi līdzšinējā apmērā:
no dzimšanas līdz 7 gadiem – 107,50 eiro mēnesī;
no 7 līdz 18 gadiem un no 18 līdz 21 gada vecumam, ja bērns turpina iegūt pamata, vidējo, speciālo vai arodizglītību Latvijā – 129 eiro mēnesī.
Uzturlīdzekļi no fonda netiek izmaksāti pilngadību sasniegušajiem bērniem, ja viņi gūst ienākumus vismaz minimālās algas apmērā.
Lielāki pabalsti rūpju bērniem
No 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, paaugstināts kopšanas pabalsts par 100 eiro mēnesī – līdz 413,43 eiro.
Papildus nepieciešamais finansējums turpmāk ik gadu ir 3,18 miljoni eiro. Septembrī kopšanas pabalsts izmaksāts 2655 pilngadīgajiem ar invaliditāti no bērnības. Tomēr vēl 13 000 cilvēku, kas smagu invaliditāti ieguvuši dzīves laikā un kam arī nepieciešama īpaša aprūpe, joprojām atvēlēti 213 eiro mēnesī. Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti paaugstināta no 106,72 eiro līdz 160 eiro mēnesī.
Valsts nodrošinās līdzfinansējumu 30% apmērā aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Ministri un deputāti saņems vēl vairāk
Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, premjeram, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem alga pieaugs par sešiem procentiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens mierina, ka tas ir mazāk, nekā paredz indeksācija Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta atalgojums mēnesī palielināsies par 478 eiro – no 7962 eiro līdz 8440 eiro. Par 239 eiro vairāk mēnesī saņems Saeimas deputāti, no 3981 eiro līdz 4220 eiro. Ministri līdzšinējo 7052 eiro vietā varēs rēķināties ar 7475 eiro mēnesī, parlamentārajiem sekretāriem 6256 eiro vietā būs 6631 eiro.
Valsts kanceleja norāda, ka mērķis ir valsts varas iestādēs nodarbinātajiem pakāpeniski palielināt algas līdz 80% no atalgojuma par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā, lai palielinātu valsts pārvaldes spēju konkurēt par nozaru profesionāļiem. Vietā gan atgādināt, ka privātie uzņēmumi ne katru deputātu gribētu ņemt savā valdē...
Bankas spiestas atbalstīt kredītņēmējus
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem – 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Kompensāciju saņems parādnieki, kuru kredīta līgums noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro. Šo kompensāciju piemēros tikai par 2024. gadu un nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā atmaksas periodā.
Kredītiestādēm noteikts pienākums maksāt nodevu “nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu”. Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests, kredītiestādēm būs jānorāda kredīta ņēmēja konta numurs, uz kuru VID veiks procentu kompensācijas izmaksu.
Nodeva jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023. gada 31. oktobri. Valsts ieņēmumu dienests no šiem ieņēmumiem reizi ceturksnī pārskaitīs kompensāciju uz nodevas maksātāja, piemēram, bankas norādīto konkrētā kredīta ņēmēja kontu. Pirmais maksājums varētu būt līdz 30. aprīlim. Šī kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.
Kad varēs doties pensijā
Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2024. gadā būs no 64 gadu un deviņu mēnešu vecuma, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja tas ir vismaz 30 gadu, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi – divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
No 2024. gada pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. gada, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2024. gadā tās piešķirs cilvēkiem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.
Trūkumcietējiem nedaudz pieliek
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, palielināsies no 125 līdz 137 eiro mēnesī.
Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro.
Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs bērnam no dzimšanas līdz sešu gadu vecuma (ieskaitot) sasniegšanai palielināsies no 157 eiro līdz 171 eiro, no septiņiem gadiem – no 188 līdz 206 eiro mēnesī, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 eiro līdz 206 eiro.
Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (pirms tam 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā 96 eiro (iepriekš 87,50 eiro).
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai būs 343 eiro (agrāk 313 eiro), pārējām 240 eiro (iepriekš 219 eiro).
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai būs 549 eiro (iepriekš 501 eiro), pārējām 384 eiro (iepriekš 351 eiro).
Dārzeņi un augļi kļūs dārgāki
Augļiem un dārzeņiem 2024. gadā PVN pieaugs līdz 12% līdzšinējo piecu vietā. Finanšu ministrija rēķina, ka, nepaceļot PVN līdz 21%, valsts neiegūs 15,9 miljonus eiro, tāpēc nolemts pārskatīt akcīzes nodokļa likmes. Vēl trīs miljonus eiro plānots iegūt, atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem paredzēto subsīdiju. Pēc PVN samazinātās 5% likmes ieviešanas nav vērojama būtiska nozares izaugsme. 2018. gadā nodokļos samaksāti 5,9 miljoni eiro, bet 2022. gadā 0,3 miljoni, jo pieaug PVN atmaksas.
Paaugstina akcīzi gan limonādei, gan šņabim
Bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura daudzuma akcīze pieaugs par vienu līdz trim centiem par litru. Lielāks pieaugums būs cigaretēm – papildus 49 centi par paciņu.
Stiprajam alkoholam – 67 centu pieaugums uz litru, karsējamai tabakai 22 centi uz paciņu (5,4 grami), smēķējamai tabakai 67 centi uz 40 gramiem, nikotīna spilventiņiem 31 cents uz iepakojumu (14 grami). Plānots palielināt akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto par degvielu – 9,64 eiro par megavatstundu līdzšinējā 1,91 eiro vietā.
Foto: Shutterstock
Litrs degvīna izmaksās par 67 centiem vairāk.
Pieaugs gāzes tarifi
Gaso no 1. janvāra palielina tarifu gan mainīgajai, gan fiksētajai daļai. Lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, plānots palielinājums par 22,4% – no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 28,0907 eiro bez PVN.
Ja gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh, tarifu plānots palielināt par 35,9% – līdz 12,1219 eiro par MWh; ja patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, par 8,5% – līdz 9,2978 eiro. Tāpat palielinās citām patēriņa kategorijām, jo vairāk tērē, jo mazāks pieaugums.
Dabasgāzes kopējais patēriņš Latvijā samazinājies par 30% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Arī Gaso lietotāju skaits krities par gandrīz 16 000 salīdzinājumā ar 2021. gada beigām.
Nešķiroti atkritumi izmaksās vairāk
Atsevišķās jomās būtiski palielināts dabas resursu nodoklis, piemēram, 2024. gadā no 95 uz 130 eiro par tonnu sadzīves un ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem.
2025. gadā jau būs 120 eiro par tonnu, 2026. gadā – 130 eiro. Par bīstamo atkritumu apglabāšanu likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro.
Divas reizes palielināts dabas resursu nodoklis par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem – no 55 uz 110 eiro.
Noteikti jauni objekti, par kuriem jāmaksā šis nodoklis – ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts.
No 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā. Protams, nevar piespiest to darīt ikvienu, taču pašvaldībām un apsaimniekotājiem jānodrošina tāda iespēja, uzstādot brūnos konteinerus. Jāatceras, ka tajos nevar mest neko citu kā tikai mizas un līdzīgas drazas (bet ne kaulus un zivis), drīkst papīra dvieļus, bet ne plastmasas maisus. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas tarifs samazināts par 40 procentiem.
Studentiem trīs eiro ieguvums
Rīgas dome atbalstījusi Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cenas samazināšanu studentiem. Ieguvums gan ir niecīgs – no 15 eiro uz 12 eiro.
Mediķiem pieliek pie algas
Veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un izglītībai papildus piešķirti 76 miljoni eiro. Tas ļaus vidējo darba samaksu ārstiem palielināt par 221 eiro, aprūpes personālam par 85 eiro, atbalsta personālam – par 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots palielinājums 40 eiro apmērā.
Sabiedriskās vietās jāizvieto ierīces dzīvības glābšanai
No 2024. gada sabiedriskās vietās obligāti jāizvieto defibrilatori un personālā jābūt darbiniekiem, kas apmācīti ar tiem rīkoties, paredz izmaiņas Ārstniecības likumā.
Piemēram, 2019. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devās pie 958 pacientiem, kam sirds apstājās uz ielas, darbavietā, stacijā, veikalā un citās sabiedriskās vietās. Izglābt izdevās tikai 76 pacientus, kamēr 882 cilvēki jeb 92% nomira, tostarp 673, vēl pirms atbrauca mediķi.
Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā atjaunotu normālu sirds ritmu un asinsriti. Katra minūte, kuras laikā tas netiek izmantots, mazina izdzīvošanas iespēju par desmit līdz 12 procentiem. Pašlaik Latvijā šīs ierīces pieejamas lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, arī lielākajos uzņēmumos.
Riepas visām sezonām vairs nederēs
No 1. oktobra mainīsies prasības ziemas riepām. Līdz ar to, iegādājoties jaunas riepas vairākām sezonām uz priekšu, autovadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību, vai ir atbilstošs marķējums. Par obligātu kļūs prasība auto, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, lietot tādas ziemas riepas, kas marķētas ar apzīmējumu kalns un sniegpārsliņa.
Jaunie noteikumi nozīmē, ka ziemā vairs nebūs derīgas izmantošanai vissezonas riepas. Līdz šim normatīvajos aktos ziemas riepas bija apzīmētas ar M+S (dubļi + sniegs) vai arī kalna apzīmējums ar sniegpārsliņu. Tāpat izmaiņas veiktas, jo tirgū ir novērots, ka piedāvājumā parādās riepas ar M+S apzīmējumu, kurām protektorā nav iestrādātas speciālās ledus lameles, lai auto varētu novaldīt uz apledojuša vai slidena ceļa. Ieteicams atturēties no lētāko riepu iegādes, kas lielākoties ražotas Ķīnā.
Iebraukšana Jūrmalā maksās trīs eiro visu gadu
No februāra iebraukšana Jūrmalā maksās trīs eiro līdzšinējo divu vietā, un caurlaižu režīms darbosies visu gadu, nevis tikai vasaras sezonā. Jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides joprojām būs bez maksas.
Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa caurlaižu maksa: septiņām dienām desmit eiro, 30 dienām – 31 eiro, 90 dienām – 55 eiro. Caurlaide visam gadam maksās 180 eiro, 49 centus dienā, pusgadam – 107 eiro, 270 dienām – 150 eiro. Jūrmalniekiem pilsētā ieviesta bezmaksas autobusu satiksme, un dome iecerējusi tuvākajā laikā nodrošināt arī bezmaksas braukšanu vilcienos. Ieņēmumi no iebraukšanas nodevas 2023. gadā bijuši 2,87 miljoni eiro.
Starp Rīgu un Tartu kursēs vilcieni
2024. gadā plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, kam Igaunijas Klimata ministrija paredzējusi 300 000 eiro. Projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad šī būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Igaunijas otrās lielākās pilsētas mērs Urmass Klāss paudis, ka maršruta sākšanai piemērotais laiks būtu vasarā, kad ierasti ir lielāks tūristu pieplūdums.
Lietuva tikmēr plāno, ka varētu būt vilcienu maršruts no Viļņas līdz Tallinai caur Šauļiem, Rīgu, Valgu un Tartu, kas attālumu starp Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām veiktu nedaudz vairāk kā deviņās stundās.
No Daugavpils līdz Liepājai bez pārsēšanās
Lux Express, kas veic starptautiskus autobusu pārvadājumus, no 2024. gada plāno biznesu arī Latvijā – reisus starp Rīgu un Liepāju un starp Liepāju un Daugavpili.
Uzņēmums pats uzņemsies biznesa risku, no valsts nesaņemot ne centa. Starp galvaspilsētu un Liepāju katru darbdienu paredzēti seši reisi, brīvdienās septiņi. Biļetes, pērkot laikus, maksās ap deviņiem līdz desmit eiro, par eiro dārgāk nekā šobrīd valsts dotētiem reisiem. Ja biļetes pirks īsi pirms izbraukšanas, cena būs līdz 15 eiro.
Reiss Liepāja–Daugavpils būs reizi dienā, autobuss iebrauks arī Rīgā. Ja atsaucība būs liela, reisu skaitu uzņēmums būs gatavs palielināt. No Liepājas līdz pat Daugavpilij biļete varētu izmaksāt ap 20 eiro, un tas būs garākais autobusa maršruts Latvijā. Ilguma ziņā reiss starp Rīgu un Liepāju būs apmēram trīs stundas.
Foto: Shutterstock
Pašvaldību deputātiem sabotāža maksās amatu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram piešķirtas tiesības anulēt pašvaldības deputāta mandātu, ja tas trīs mēnešos neattaisnoti nepiedalīsies vairāk nekā pusē no domes sēdēm. Tiesības anulēt mandātu būs arī domei.
Uz šādām likuma izmaiņām Saeimu pamudināja notikumi Rēzeknē. Pēc finanšu pārkāpumu konstatēšanas un pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas viņa vadītā Rēzeknes valdošā partija Kopā Latvijai atzina, ka apzināti sabotē domes sēdes, lai panāktu atlaišanu un jaunas vēlēšanas.
Varēs rīkot pašvaldību referendumus
No 1. septembra pašvaldības varēs rīkot referendumus, lai noskaidrotu savu vēlētāju viedokli par konkrētas vietvaras teritorijā būtiskiem jautājumiem. No septembra līdz 2025. gada 1. augustam, kamēr vēl nebūs ieviests elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, paraktu vākšana referenduma ierosināšanai notiks manuāli.
Sāksies armijas loterija
Pirmie divi iesaukumi Valsts aizsardzības dienestā noritēja brīvprātīgā kārtā, bet 23. janvārī pirmo reizi izmantos izlozi.
Trešajam iesaukumam līdz 1. decembrim pieteicās 515 jaunieši, vasarā būtu jāsāk dienēt 480 brīvprātīgajiem. Ja pēc veselības pārbaudes paliks mazāks skaits, notiks atlase pēc nejaušības principa. Paredzēts, ka pavēstes saņems vismaz 600 līdz 700 jauniešu, ņemot vērā, ka ap 30% dienestam neatbildīs veselības stāvokļa dēļ.
Neilgi pēc izlozes atlasītajiem jauniešiem nosūtīs pavēsti uz medicīnisko pārbaudi. Pēdējo pavēsti pirms iesaukšanas nosūtīs trīs mēnešus pirms iesaukuma.
Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas un tiesībsargu, lai pārliecinātos, ka izloze notikusi godīgi. Par izlozes rīkošanu ministrija konsultējas ar Latvijas loto.
Der iegaumēt valstu karogus
Saeima plāno pieņemt grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt ražošanas valsti, to attēlojot tās karoga formā. Paredzēts, ka norma stāsies spēkā 1. maijā. Tādējādi pircējs varēs vieglāk pamanīt Latvijas preci, tāpat arī izlemt, vai ar savu maku atbalstīt kādu citu valsti – protams, nedaudz jāpazīst karogi.
