Kad apkārtējais troksnis sāk traucēt: kāda skaņa ir atļauta un kad tā var radīt pat nopietnas problēmas

“Ir jāsāk ar konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem, kur fiksēta visa kārtība un noteikti konkrētie trokšņu robežu lielumi. Tie ir noteikumi Nr. 16, pieņemti 2014. gada 7. janvārī ar virkni grozījumiem. Šobrīd tie ir spēkā, kaut gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie pavisam jaunas trokšņu likumdošanas,” teic Kadiķis.

Skaļāk dienā, klusāk vakarā

Trokšņus iedala dienas, vakara un nakts – vakars ir no pulksten 19 līdz 23, nakts no 23 līdz 7, kad spēkā ir samazināts līmenis. Atkarībā no apbūves rakstura intervāls dienas troksnim ir no 55 līdz 65 decibeliem.

“55 decibeli būs individuālo privātmāju rajonos, dzīvokļu apbūves teritorijā, piemēram, ir 60 decibeli, un jauktā apbūvē, kur ir gan dzīvojamās mājas, gan industriālie objekti – 65 decibeli. Vēl pašvaldības var noteikt tā saucamos klusos rajonus, kur ir spēkā 50 decibeli. Rīgā īsti nav kluso rajonu, tie jānosaka pašvaldībai. Tās varētu būt sanatoriju, atpūtas namu un slimnīcu teritorijas. Cik  zinu, neviena pašvaldība Latvijā vēl nav šādus klusos rajonus noteikusi,” teic  speciālists. Tad intervāls troksnim būtu no 50 līdz 60 decibeliem.

Vēl ir noteikti atsevišķi normatīvi dzīvojamām telpām. “Atkarīgs no tā, kāds ir dzīvojamās mājas raksturs, vai tā, piemēram, ir viesnīca, kur ir nedaudz lielāks pieļaujamais trokšņu līmenis. Normālā dzīvojamā mājā nakts laikā ir noteikti 30 decibeli, tos nedrīkst pārsniegt. Mēs saņemam sūdzības un tad arī mērām decibelus. Viesnīcās ir atļauti 35 decibeli. Mērīšana notiek pie aizvērtiem logiem un izslēgtas ventilācijas. Vasarās to, protams, iedzīvotājiem ir grūti saprast, jo gribas logus turēt atvērtus, bet noteikumi nosaka, ka mērīšana notiek pie aizvērtiem logiem,” skaidro Kadiķis.

Sūdzību gadījumā, ja lieta aiziet līdz tiesai, tiks prasīti sertificēti mērījumi. Līdz ar to Veselības inspekcija pasūta ārpakalpojumu, šobrīd līgums noslēgts ar institūta "BIOR" laboratoriju, kur ir profesionāla aparatūra.

Visbiežāk sūdzas par iekārtām

“Ne vienmēr sūdzību gadījumā tiek pasūtīti mērījumi, jo inspektors vispirms uz vietas apseko konkrētos apstākļus. Ja šķiet, ka tur nav vērts mērīt, tad arī to nedarīs. Visbiežāk saņemam sūdzības par industriālajiem objektiem – par skaļām ventilācijas, saldēšanas iekārtām, lielveikaliem, par skaļiem liftiem. Atbildīgs ir objekta, iekārtas īpašnieks, un parasti pietiek tehniski noregulēt. Ventilatoram, piemēram, kaut kas sitas – problēmu ir viegli novērst. Nākamais sūdzību apjoms ir par satiksmes troksni, bet tādā gadījumā tas prasa satiksmes plūsmu pārorientāciju, tas ir sarežģīti,” teic Kadiķis.

Sadzīves trokšņi, piemēram, skaļa kaimiņu uzdzīve ar mūziku, nav Veselības inspekcijas kompetencē. Īpaši Rīgā šobrīd izvirzījies jautājums par naktsklubu un restorānu radītiem trokšņiem, Ekonomikas ministrijā izveidota darba grupa, kur mēģina rast risinājumus. Viens no tiem ir tīri juridisks – piemērot pantu par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Līdz šim tas bija attiecināms tikai uz privātpersonām un to nevarēja piemērot juridiskajām personām, bet tagad arī uzņēmumus var saukt pie atbildības par trokšņošanu. Ja ir sūdzība, atbrauc pašvaldības policija, brīdina un lūdz novērst problēmu. Ja nekas netiek darīts, tad iestājas sabiedriskās kārtības pārkāpums un atbildība.

Ja trokšņo kaimiņi

“Nevienam negribas, lai Vecrīga paliktu tukša, tajā pašā laikā arī iedzīvotāju intereses ir jāņem vērā,” piebilst Kadiķis. Veselības inspekcija var reaģēt tikai tur, kur tehniskais troksnis ir pastāvīgs, nav epizodisks. “Kaimiņu trokšņošana ir epizodiska, mums nav nakts dežūru, tas ir pašvaldības policijas darbs,” norāda Kadiķis. “Visiem varbūt nepatīk šādi ieteikumi, bet jālieto ausu aizbāžņi, lai neciestu konkrētajā brīdī un varētu kaut cik izgulēties. Protams, tos nevar lietot pastāvīgi. Man ir bijusi pieredze ārzemēs, viesnīcā, kur blakus notiek remontdarbi. Numurā bija nolikti ausu aizbāžņi ar atvainošanos.”

Gadās arī, ka trokšņi ir tikai ausīs – bojāts vestibulārais vai dzirdes aparāts. “Vai arī tīri psiholoģiski, cilvēkam šķiet, ka viņš to troksni dzird, bet tam absolūti nav nekāda pamatojuma,” zina teikt Kadiķis.

Var atrast risinājumu

Kā rīkoties iedzīvotājiem trokšņu gadījumos? “Ja ir tā saucamais tehniskais troksnis, tad jāraksta sūdzība Veselības inspekcijai, un mēs katru konkrēto gadījumu izvērtēsim un pateiksim, ko tālāk darīt. Ja nevar novērst trokšņus, kā tas nereti ir ražošanas objektos, tad tas, protams, tiek darīts par objekta īpašnieka līdzekļiem. Zinu, ka, piemēram, Liepājā bija strīdi, ka sakarā ar maģistrāles izbūvi, kas ved uz Lietuvas pusi, Ganību ielu, sūdzējās paralēlās, samērā klusās Zirņu ielas iedzīvotāji. Par līdzekļiem, kas bija veltīti maģistrāles izveidei, iedzīvotāju privātmājām tika nomainīti logi ielas pusē. Tas ir viens no risinājumiem,” Kadiķis nosauc pozitīvu piemēru.

Šad tad sūdzas par remontdarbiem, bet uz tiem trokšņu noteikumi neattiecas, jo tas notiek dienas laikā vai agrā vakarā no pulksten 19 līdz 21 vai darbi ir saskaņoti.  Ielu remontdarbi jāorganizē tā, lai pēc pulksten 21 trokšņošana vairs nenotiktu.

Baznīcu zvani sešos no rīta

Bijušas arī neparastākas sūdzības – par putnu atbaidīšanas iekārtām no sējumiem un dārziem. “Par baznīcu zvaniem, kas zvana katru stundu, tad ir agrie rīta dievkalpojumi, zvani sāk skanēt jau pulksten sešos no rīta. Ar to ir jāsadzīvo,” uzskata Kadiķis.

Uz darba vidi attiecas atsevišķi noteikumi, kur noteiktā robežvērtība ir 87 decibeli, krietni vairāk nekā vides trokšņi. Ir pieņemts, ka līdz 87 decibeliem cilvēki var astoņas darba stundas šādā vidē uzturēties, tas dzirdi neietekmē. “Ir speciālas tabulas, cik ilgi šādā troksnī bez dzirdes pasliktināšanās dienā cilvēks var uzturēties. Ja laiks ir ilgāks, darba devējam ir jānodrošina dzirdes aizsardzības līdzekļi,” atgādina Kadiķis.

“Pētījumi rāda, kāpēc vides trokšņu vērtības ir noteiktas. Tās pastāvīgi pārsniedzot, cilvēks it kā pierod un neuztver, bet tas var radīt arī dažādas veselības problēmas. Piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, var attīstīties cukura diabēts vai sirds un asinsvadu slimība.”

Liepājnieki panāk klusumu

Liepājā, Ganību ielā, atrodas diennakts auto mazgātuve "Puto", un tuvējo privātmāju iedzīvotāji sūdzējās par lieliem trokšņiem, kas traucēja naktsmieram. Pēc sūdzībām vietējai televīzijai uzņēmējs skaļo putekļu sūcēju demontēja.

Ministru kabineta noteikumi nosaka – ja šāds uzņēmums atrodas tuvāk par 100 metriem no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, tā telpām vārtiem, durvīm un logiem jābūt vienmēr aizvērtiem. Konkrētajā automazgātavā šādu prasību nebūtu problēmu ievērot, jo visiem mazgāšanas boksiem ir izbūvēti paceļamie vārti.

Cik skaļi kas skan

Skaņas avots                                                           Trokšņa līmenis decibelos

Klusa lapu čaboņa                                                                10

Čuksti vai troksnis labi izolētā dzīvoklī                                    20

Normāla saruna metra attālumā                                       45 līdz 65

Televizors normālā skaļumā metra attālumā                            60

Telefona zvans                                                                     70

Transporta trokšņi uz lielceļa 10 metru attālumā                80 līdz 90

Rokas motorzāģis                                                               100

Rokkoncerts                                                                       110

Sāpju slieksnis                                                                   134

Kosmiskās raķetes starts                                                    165