Smiltēns pēc nepilngadīgā nāves Olaines cietuma slimnīcā prasīs IeVP konkrētus risinājumus

Tikšanās gaitā iecerēts identificēt iespējamos uzlabojumus darbā ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem.

Kā norāda Smiltēns, aiz katra šāda gadījuma ir cilvēks un viņa dzīvesstāsts, tāpēc viņam esot svarīgi rūpīgi izvērtēt IeVP sniegtos secinājumus un kopīgi meklēt risinājumus, kas palīdzētu stiprināt atbalsta un prevencijas sistēmu nepilngadīgajiem ieslodzītajiem. "Sagaidu no IeVP konkrētus priekšlikumus un redzējumu par turpmākajiem uzlabojumiem, lai mazinātu līdzīgu traģēdiju risku nākotnē," uzsvēra Smiltēns.

Ministrs sagaida no IeVP priekšlikumus par iespējamiem uzlabojumiem nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpē, pašnāvību risku novērtēšanā, uzraudzības procedūrās un starpinstitūciju sadarbībā. Tāpat viņš ir gatavs uzklausīt pārvaldes vadības redzējumu par ilgstoši neatrisinātiem sistēmiskiem izaicinājumiem, tostarp speciālistu pieejamību, darbu ar augsta riska nepilngadīgajiem un citiem jautājumiem, kuru risināšanai var būt nepieciešams papildu atbalsts.

IeVP skaidrojumā norādīja, ka nepilngadīgo ieslodzīto vidū arvien biežāk tiek konstatētas sarežģītas psihiskās veselības, atkarību un sociālās adaptācijas problēmas, kuru risināšanai nepieciešama ilgstoša un koordinēta vairāku institūciju sadarbība. Tāpat pārvalde informējusi par plāniem pilnveidot pašnāvību risku novērtēšanas instrumentus, stiprināt prevencijas pasākumus un attīstīt tehniskos risinājumus ieslodzījuma vietās.

TM pēc tikšanās informēs sabiedrību par secinājumiem un turpmākajiem soļiem nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpes un drošības stiprināšanai.

Jau ziņots, ka Smiltēns bija uzdevis IeVP līdz 10. jūnijam sniegt detalizētu ziņojumu par Olaines cietuma slimnīcā notikušo nepilngadīga ieslodzītā nāves gadījumu, kā arī par kopējo situāciju saistībā ar nāves un pašnāvību gadījumiem ieslodzījuma vietās.

Kā informēja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamentā, rezolūcija izdota pēc plašsaziņas līdzekļos publiskotās informācijas par notikušo Olaines cietuma slimnīcā un statistiku par nāves gadījumiem ieslodzījumā. Pērn ieslodzījuma vietās dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Smiltēns pieprasījis sniegt informāciju par konkrētā gadījuma apstākļiem un iestādes rīcību pirms incidenta un pēc tā, kā arī apkopot datus par 2025. gadu un 2026. gada pirmajiem pieciem mēnešiem ieslodzījuma vietās notikušajiem nāves gadījumiem, tostarp pašnāvībām.

Vienlaikus IeVP ziņojumā bija jāiekļauj līdz šim īstenotie pasākumi nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpē, pašnāvības riska novērtēšanā un novēršanā, kā arī plānotie uzlabojumi drošības un uzraudzības jomā.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka 17 gadus vecs jaunietis neilgi pirms Ziemassvētkiem nomira Olaines cietuma slimnīcā. Cietumā viņš atradās par narkotisko vielu lietošanu un zādzībām. Vecākiem bija apturētas aizgādības tiesības. Pēc kārtējā likumpārkāpuma un sodu izciešanas cietumā jaunietis bija nonācis bērnu aprūpes iestādē "Ezermalas".

Jaunieti vairākkārt pārveda uz Olaines cietuma slimnīcu nekontrolējamas uzvedības un paškaitējuma dēļ. Rīgas sociālā atbalsta centra struktūrvienības "Ezermala" vadītāja Agne Lībore klāsta, ka jaunietim bija vairāki paškaitējuma mēģinājumi, par kuriem Ieslodzījuma vietu pārvalde esot zinājusi.

Ieslodzījuma vietu pārvalde atteicās gadījumu skaidrot, atsaucoties uz ģimenes lūgumu pēc privātuma un tēmas sensitīvo raksturu, un norādīja, ka sāktais kriminālprocess februārī izbeigts, nekonstatējot noziegumu. Jaunieša māte to noliedz. Viņa vēlas runāt publiski un apgalvo, ka nav saņēmusi skaidras atbildes par dēla nāvi.

Šis ir vienīgais gadījums pēdējo piecu gadu laikā, kad ieslodzījumā miris nepilngadīgais.