Visu mūžu kopā ar alkoholiķi. Vai ir vērts?

Esmu uzaugusi normālā ģimenē, tētis strādāja par pasniedzēju augstskolā, māte ir skolotāja. Varbūt tieši tāpēc, ka nekad neesmu redzējusi alkoholismu tā ļaunākajās izpausmēs ģimenē, pārāk neuztraucos, ka cilvēks, kuru iemīlēju, nekad neatteicās no glāzītes. Viņš bija jauks, gudrs, asprātīgs un talantīgs. Iepazināmies draudzenes kāzās, kurās viņš spēlēja. Vēlāk, kad lasīju itin visu par alkoholismu, uzzināju, ka tādi parasti arī ir šie cilvēki – jautrībnieki un sabiedrības dvēseles.

Kad tikko apprecējāmies, man šķiet, viņš nedaudz saņēmās, tāpat arī pēc bērniņa piedzimšanas, bet nu kļūst arvien trakāk. Sākumā viņš apgalvoja, ka varot atmest, kad vien gribēšot, bet tagad ir citi argumenti – vienmēr tiek izdomāti iemesli, kāpēc viņš dzer. Agrāk viņš darbā noturējās divus trīs gadus, tagad pēc pēdējās darbavietas zaudējuma, kur laimējās vēl tikt pie bezdarbnieka pabalsta, viņš darbu vairs nav atradis un arī nemeklē.

Briesmīgākais ir tas, ka nespēju apvienot vienā personā tos divus cilvēkus, kuri viņā mīt: viens – tas piedzērušais un šausmīgais, otrs – tas, kuru mīlu joprojām. Ir ne tikai divi cilvēki, bet arī divi mūsu attiecību modeļi – vai nu mums katastrofāli trūkst naudas (tātad tās trūkst arī dzeršanai), mēs dzīvojām pilnīgā postā un stresā, toties viņš ir skaidrā un mums ir brīnišķīgas attiecības, vai arī viņš apbur kādu darba devēju, dabū uz īsu brīdi labi apmaksātu darbu vai haltūru, mums ir nauda un pilnīgi pārdzēries vīrs un tēvs.

Ko es varu darīt šā vīrieša labā? Visi man saka – pamet viņu! Bet es tam nespēju piekrist. Ir jābūt kādam risinājumam!

Šis apgalvojums ir neapšaubāms! Ir nepieļaujami alkoholam (apzināti lietojam šeit bezpersonisko vielas nosaukumu, nodalot to no cilvēka, kas vairs nav spējīgs to nelietot) ļaut sabradāt savu un sava bērna dzīvi.

Amerikāņu psihologs Filips Makgro ir skarbs: “Atļaujiet atgādināt jums acīm redzamo: narkotikas un alkohols ir preparāti, kurus pārmērīgi lietojot notiek neizbēgamas pārmaiņas cilvēka apziņā. Ja jums ir attiecības ar partneri alkoholiķi vai partneri narkomānu, jums ir attiecības nevis ar cilvēku, bet gan ar alkoholu vai narkotikām!”

Kad kāds kļūst par alkoholisma upuri, viņš vai viņa atsakās no iespējas pašam lemt par savu dzīvi un rīcību, kļūstot par pasažieri vilcienā, kas lielā ātrumā traucas uz bezdibeni. Šis vilciens sadragās jebkuru, kas stāsies tam pretī vai gluži vienkārši gadīsies ceļā. Cilvēki, kas cieš no alkoholisma, ir pavisam citas būtnes nekā tās, kas ir jūsu acu priekšā, nepavisam ne tādi, kādus jūs gribētu viņus redzēt. Kaislība uz alkoholu viņus mainījusi, mainījusi viņu loģiku un vērtību sistēmu.

Iespējams, turpmākais skanēs nežēlīgi, pārlieku neiecietīgi, bet šī nostāja ir apzināta un mērķtiecīga. Jums ir jāspēj pateikt sev: “Nekad nedzīvošu ar cilvēku, kurš cieš no alkoholisma.” Jebkurš psihoterapeits, narkologs, ģimenes attiecību speciālists jebkurā valstī apliecinās, ka viņa acu priekšā neglābjami izirušas neskaitāmas attiecības, ja klāt bijis alkoholisms.

Ir jāsaprot, ka atbrīvošanās no alkoholisma nevar būt nedzerošā partnera lēmums, tam ir jēga tikai tad, ja šo lēmumu pieņem pats dzērājs.

Nav aprakstāms, cik asaru ir lējuši, cik visā alkoholisma vēsturē dzīves gadu ir zaudējuši tie, kas mēģinājuši meklēt savu partneru dzeršanas ligai saprātīgus attaisnojumus tad, kad neviens vairs netic, “ka viņš var ar to tikt galā”.   

Jau pieminētais zinātņu doktors un psihologs Makgro redz tikai vienu veidu, kā, iespējams, varētu tikt saglabātas attiecības, ja kāds no partneriem ir alkoholiķis: “Ļoti daudzas no šīm attiecībām izjukušas tieši tāpēc, ka tas, kurš nelieto alkoholu, atsakās izteikt vienīgos saprātīgos, glābjošos un produktīvos vārdus: “Es atsakos dzīvot šajā indes pilnajā ellē!” Ļoti bieži, ja vien nedzerošais partneris būtu pietiekami stingrs savā nostājā un lēmumā, dzerošajam būtu papilnam jāizbauda pašam uz savas ādas savas dzeršanas sekas vēl līdz tam, kamēr alkohols nogalina attiecības un arī viņu pašu.” Ja jums rodas pārliecība, ka partnera tieksme uz alkoholu jau liecina par alkoholismu, jums nekavējoties jākonsultējas ar speciālistu, lai apstiprinātu vai noliegtu jūsu aizdomas. Ja tās apstiprinājušās, būtu jāseko ļoti nopietnai sarunai ar jūsu partneri. Šajā sarunā ar mīlestību, rūpēm un vienlaikus ciešu apņemšanos partneris jāmudina nevilcinoties meklēt medicīnisko palīdzību.

Turpmākos Makgro vārdus lasiet ļoti uzmanīgi un precīzi ievērojiet viņa rekomendācijas: “Jūs drīkstat atbalstīt un palīdzēt savam partnerim vienīgi tādā gadījumā, ja viņš šo ierosinājumu pieņem un ir ar mieru ārstēties. Ja viņš vai viņa pretojas – attiecības jāpārtrauc. Jums jābūt gatavai attiecības pārtraukt līdz tam brīdim, kad jūsu partneris spēs ar pierādījumiem apliecināt, ka šī problēma tiek kontrolēta, ka viņš veic speciālista noteiktu terapijas kursu un atrodas ārsta uzraudzībā. Jūsu partnerim skaidri jāsaprot, ka jūs nekādā gadījumā nepaliksiet ar viņu saistītās partnerattiecībās, kamēr viņš atrodas alkohola atkarībā. Nepieļaujiet nekādus izņēmumus un ārkārtas attaisnojošos iemeslus. Esiet nelokāmas savā lēmumā. Tikai tā varēsiet izglābt ne tikai savu, bet arī sava bērna un sava partnera dzīvi.”

Tomēr, runājot par vainu mīkstinošiem apstākļiem un nelokāmību, dažkārt tādi patiesi izņēmumi var arī būt. Taču nekad – trūkst līdzekļu ārstēšanai! Tas gan nav attaisnojums, jo nauda dzeršanai taču allaž atradusies. Parēķinot alkoholā iztērētos ģimenes līdzekļus, top skaidrs, ka summa segtu labas klīnikas izdevumus. Turklāt ir arī nekomerciālas sabiedriskas organizācijas, kas nodarbojas ar ārstēšanu vai grupu terapiju. Parasti te gūstamas labas dziedniecības programmas. Atsauce uz naudas trūkumu ir biežākais un absurdākais arguments, ko izmanto cilvēki, kas nespēj atteikties no alkohola, lai izvairītos no ārstēšanas.

Signāls, ka vajag pasteigties

Vienmēr būs cilvēki, kas ir līdzjūtīgi noskaņoti pret alkoholisma posta skartajiem, saprotot, ka viņiem šī tieksme ir nepārvarama un ka tā ir slimība, kas jāārstē ar pacietību un iejūtību. Psiholoģijas un psihiatrijas speciālisti no savas prakses apliecinās, ka stingra un nelokāma nostāja ir nesalīdzināmi efektīvāka. Iemesls, kura dēļ kāds iznīcina jūsu dzīvi, nemaina faktu, ka jūsu dzīve tiek iznīcināta. “Fakts, ka alkoholisms, iespējams, ir slimība, jums nespēs atdot nevienu pašu jūsu driskās saplosītās dzīves minūti. Fakts, ka tā ir slimība, nemazina nepieciešamību aktīvi iejaukties un rīkoties. Drīzāk otrādi – tas ir signāls, ka vajag pasteigties,” teic Filips Makgro.

Jebkura slimība vai (kā minimums) tās ārstēšanas process ietver personīgu izvēli. Pastāvot uz ārstēšanu, jūs pieprasāt no sava partnera izdarīt šo izvēli. Un tajā slēpjas jūsu īpašā spēja un ietekmes spēks palīdzēt viņam.

Mīliet savu partneri iztālēm, lūdziet viņu no visas sirds, apmeklējiet kopā ar viņu ārstniecības procedūras un terapeitiskās nodarbības, bet nedzīvojiet kopā! Tikai tad, kad jūs gribēsiet pašu labāko sev, nesamierinoties ar mazumiņu, tikai tad jūs to iegūsit, un ne sekundi ātrāk!

Nereti sievietes, kurām ir bērni, ilgāk un mokošāk cieš dzīvi ar alkoholiķi, maldīgi domājot, ka “labāk dzīve ar vienalga kādu tēvu nekā vispār bez tēva”. Filips Makgro, kam ir daudzu gadu pieredze ģimenes terapijas jomā, uzskata – bērns ir vēl viens faktors, lai rīkotos maksimāli ātri un konsekventi: “Ja jums ir bērni – pasvītrojiet visu, kas teikts šajā rakstā! Ja jums pietrūks spēka un apņēmības aizsargāt viņus, tie tiks pamesti alkoholisma varā. Pat nemēģiniet ļauties šaubām, tāpēc ka esat vienīgā, kas atrodas starp jūsu bērniem un pilnībā izpostītu dzīvi!”

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock