Krievijas propagandisti rāda Kijivas karti un uzskaita 9. maija atriebības mērķus, pieminēta arī Latvijas vēstniecība
Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi ir izteikuši draudus Kijivai, gatavojoties 9. maija parādei. Krievijas propagandas kanāls publicēja "mērķu sarakstu", cenšoties "atrunāt" Ukrainu no triecienu veikšanas.
Krievijas federālie televīzijas kanāli, tostarp propagandistes Olgas Skabejevas sižetos, gatavojoties 2026. gada 9. maija parādei, atklāti nosauca potenciālos mērķus Kijivā plaša mēroga raķešu triecienam uzbrukumu gadījumā Maskavai.
Eksperti to uzskata par psiholoģiska spiediena mēģinājumu. Krievijas propagandistu video tiek nosaukti vairāki mērķi: Valdības kvartāls: Augstākās Radas, Ministru kabineta un Prezidenta kancelejas ēkas; drošības iestādes: Ukrainas Drošības dienesta (SBU) galvenā mītne un citi lēmumu pieņemšanas centri; kā arī diplomātiskās iestādes: ārvalstu vēstniecības, kas atrodas pilsētas centrā, tostarp Armēnijas, Latvijas un Japānas, kā arī ASV, Apvienotās Karalistes, Vācijas un Francijas vēstniecības, kas apzināti iekļautas riska zonā.
🤡🥴Russian television is airing a propaganda segment about strikes on Kyiv’s Government Quarter, threatening to carry them out if the May 9 parade is disrupted pic.twitter.com/NXrCZjUgqH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 7, 2026
Šantāža vai draudi
Lielākā daļa neatkarīgo analītiķu un militāro ekspertu piekrīt, ka šie apgalvojumi ir klasiska blefošana un šantāža. Uzbrukumi NATO vēstniecībām būtu nepieredzēta eskalācija. Žurnālists Maikls Veiss norāda, ka šie draudi ir "izmisīgs mēģinājums" piespiest Rietumvalstis izdarīt spiedienu uz Kijivu, lai izvairītos no pazemojuma parādes dienā. Viņš arī uzsver, ka Krievija jau regulāri veic uzbrukumus Kijivai, neņemot vērā diplomātu drošību.
Should be read as an attempt to force these governments to persuade Ukraine not to strike — i.e. a desperate threat designed to allow Victory Day to proceed without humiliation. Russia nightly bombs Kyiv and doesn’t give a toss about foreigners or diplomatic staff living there. https://t.co/uTg1cRbTRb
— Michael Weiss (@michaeldweiss) May 7, 2026
Militāras nozīmes trūkums
Eksperti norāda, ka uzbrukumi administratīvajām ēkām Kijivas centrā nemainīs situāciju frontes līnijās un neietekmēs kara iznākumu, bet gan kalpos tikai iekšpolitiskai propagandai un iebiedēšanai: "svēto datumu" izmantošana, lai plašsaziņas līdzekļi kurinātu bailes, neskatoties uz faktisko nespēju pilnībā aizsargāt savas debesis no droniem.
Jauns.lv jau ziņoja, ka Krievija 6. maijā brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.
Krievija notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.
Krievija aicināja "nodrošināt diplomātisko un citu misiju personāla, kā arī pilsoņu, savlaicīgu evakuāciju no Kijivas pilsētas".
Krievija katru gadu 9. maijā svin Uzvaras dienu, sarīkojot militāru parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, lai atzīmētu uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā.
Krievijas vienpusēji pasludinātais pamiers un Ukrainas atbilde
Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja par vienpusēju pamieru ar Ukrainu no 8. līdz 9. maijam saistībā ar to, ka Krievijā tiek svinēta Uzvaras diena. Atbildot uz to, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka izsludina klusuma režīmu jau pusnaktī no 5. uz 6. maiju. "Sākot ar šo brīdi, mēs rīkosimies spoguļveidīgi," piebilda Zelenskis.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha trešdien paziņoja, ka Krievija ir pārkāpusi Ukrainas ierosināto pamieru, turpinot dronu un raķešu uzbrukumus.
Viņš uzsvēra, ka līdz ar to Maskava noraida mieru un "tās viltus aicinājumiem uz pamieru 9. maijā nav nekā kopīga ar diplomātiju"
Ukrainas prezidents norādīja, ka Krievija raidīja pret Ukrainu aptuveni 100 dronus, kas "liecina, ka Krievija nopietni neapsver pamieru", ko Kijiva vienpusēji ir izsludinājusi kopš 6. maija. "Vienīgais, kas turpina satraukt Krievijas vadību, ir īsais klusums Sarkanajā laukumā," secināja Zelenskis.
"Ukraina rīkosies godīgi. Mēs piedāvājam klusumu kopš 6. maija. Vakar un šodien Krievija šo režīmu pārkāpj. Atbildot uz Krievijas triecieniem, mēs piemērosim tāldarbības sankcijas, un, atbildot uz Krievijas gatavību pāriet uz diplomātiju, mēs iesim diplomātijas ceļu," savā "Telegram" kanālā paziņoja Zelenskis.
Nākamajā ierakstā Zelenskis norādīja, ka šodien tika piemērotas Ukrainas "tāla darbības rādiusa sankcijas", tostarp 1500 kilometru attālajā Permā, kur vietējās varasiestādes ziņoja par dronu uzlidojumu rūpniecības uzņēmumam.
ES nemaina savu nostāju vai klātbūtni Kijivā
Krievija trešdien notā ārvalstu diplomātiskajām misijām brīdināja, ka tā veiks "atbildes triecienu" Ukrainas galvaspilsētai, "tai skaitā lēmumu pieņemšanas centriem", ja Ukraina izjauks tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā.
"Kas attiecas uz mums, ES, mēs nemainīsim savu nostāju vai klātbūtni Kijivā. Krievijas uzbrukumi diemžēl ir ikdienas realitāte Kijivā un citviet Ukrainā," paziņoja Eiropas Komisijas preses sekretārs Anuars el Anuni. "Krievijas publiskie draudi uzbrukt Kijivai ir daļa no tās neapdomīgās eskalācijas taktikas," viņš piebilda.
Pagājušā gada augustā Krievijas raķete trāpīja netālu no ES diplomātiskās pārstāvniecības Kijivā.
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta toreiz publicēja fotoattēlu, kurā bija redzams birojs ar izsistiem logiem un bojātiem griestiem. Neviens ES misijas darbinieks šajā uzbrukumā netika ievainots.
