Kāpēc bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā nepārbauda ekstrasensu teikto?
Bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā liela nozīme ir brīvprātīgo organizācijas "Bezvests.lv" aktīvistiem. Taču tās pārstāve, kinoloģe un juriste Irina Brūniņa intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka ir reizes, kad brīvprātīgie nedodas palīgā. Šādi gadījumi ir arī tad, kad tuvinieki lūdz pārbaudīt ekstrasensu sniegtās norādes.
“Mēs nebraucam palīgā tad, kad mūs lūdz pārbaudīt ekstrasensu sniegto informāciju.
Nevienu reizi ekstrasensi nevarēja palīdzēt
Mūsu atteikums braukt šādās situācijās nav saistīts ar to, ka mums īpaši nepatīk ekstrasensi un ka mēs nepieņemam ekstrasensus kā nozari. Tas ir saistīts ar to, ka vairāku gadu garumā organizācija diezgan nopietni sadarbojās ar vairākiem ekstrasensiem un viņi sniedza savu informāciju.
Diemžēl pa visu šo laiku nav bijusi neviena reize, kad mēs varējām aizbraukt uz ekstrasensa norādīto vietu un atrast tur cilvēku vai viņa mirstīgās atliekas.
Bieži ekstrasensi darbojas kā psihologi un analītiķi un informāciju sniedz, analizējot radinieku stāstīto. Ir arī acīmredzami gadījumi – tad ekstrasensu informācija atbilst visticamākajai versijai vai varbūtībai.
Visticamāk, nevarēs palīdzēt arī tagad
Izpētot visu savu pieredzi darbā ar dažādiem ekstrasensiem, mēs varam pateikt: “Ja mums pa vairākiem gadiem un tūkstošiem meklēšanas operāciju neviens ekstrasenss nav spējis palīdzēt, tad, visticamāk, viņi nevarēs palīdzēt arī tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd pazūd radinieki.
Mūsuprāt, tā ir laika tērēšana. Iespējams, tā ir arī naudas tērēšana. Tas nav tas, ar ko mēs varam palīdzēt. Mēs nepārbaudām ekstrasensu teikto.
Liecības un video ierakstus pārbauda
Ja ir liecinieku liecības, mēs tās pārbaudām. Ja ir video kameru ieraksti, mēs pārbaudām informāciju. Ja ir kāda cita reāla informācija, kam mēs varam pieķerties un ar ko mēs varam strādāt, mēs to pārbaudām.
Bet ekstrasensu norādītas vietas mēs nepārbaudām! Ar to cilvēkiem ir jārēķinās.”
Dažkārt radinieki domā citādāk
Stāstot par pazudušo cilvēku meklēšanu, Brūniņa atklāja, ka ļoti bieži viņu radiniekiem ir savs priekšstats par meklēšanu, piemēram, kā jāmeklē, kur jāmeklē, ar kādiem paņēmieniem jāmeklē, kādos termiņos jāmeklē un kādus resursus vajadzētu piesaistīt meklēšanā.
“Šis radinieku viedoklis ne vienmēr sakrīt ar "Bezvests.lv" brīvprātīgo viedokli, jo mums ir sava iekšējā kārtība, tāda kā virtuve: vai mums ir brīvprātīgie, kas varēs braukt, vai uzskatām, ka atbilstoši mūsu pieredzei tas ir pasākums pēc mūsu kompetences, vai ir laiks un resursi, ko varam veltīt meklēšanas darbiem.
Lūdz tuviniekus neapvainoties
Mēs lūdzam pazudušo cilvēku radus un draugus neapvainoties uz mums, nemeklēt ļaunu tajā, ka mēs nedarām, kā viņi grib. Tas nav saistīts ar to, ka mums ir vai nav sarežģīti aizbraukt un pārbaudīt informāciju, bet ar to, ka mēs paši analizējam, risinām situācijas un nosakām metodes, ar ko labāk meklējam. Tikai mēs zinām, kuri resursi mums šobrīd ir pieejami un kā mēs tos varam pielietot.”
“Vēl mēs ļoti lūdzam mums uzticēties pat tad, ja mūsu darbība nav uzreiz izskaidrojama un konkrētajam cilvēkam tā neliekas loģiska, jo katram var būt savi uzskati, viedoklis un dzīves pieredze.
Milzīga pieredze un resursi
Lūdzam ņemt vērā, ka “Bezvests.lv" darbojas jau vismaz 14 gadus. Kopš kustības izveidošanas veiktas aptuveni 5000 glābšanas operācijas un atrasti vairāk nekā 140 cilvēki.” Jāņem vērā, ka atrast cilvēku ir ļoti sarežģīti un tas ir ļoti liels darbs.”
Organizācijas rīcībā ir daudz un dažādi resursi: droni, kvadricikli, termokameras, zemūdens kameras un roboti, laivas un kuteris, kvadricikli un cita veida tehnika. Svarīgi, ka “Bezvests.lv" brīvprātīgajiem ir liela pieredze, kā un kad visus šos resursus izmantot.
Aicina uzticēties brīvprātīgo pieredzei
“Mēs ļoti lūdzam uzticēties šai pieredzei! Iespējams, mēs neatradīsim konkrēto cilvēku, jo nevar atrast visus cilvēkus. Diemžēl tāda ir dzīves realitāte. Bet, ja izņemsim no meklēšanas procesa “Bezvests.lv" palīdzību 14 gadu laikā, tad varat iedomāties, ka vairāk nekā 140 ģimenes nezinātu, kur ir viņu radinieki.
Vairāk nekā 140 atrasto cilvēku skaitā ir gan dzīvi, gan nedzīvi cilvēki. Dzīvie cilvēki, iespējams, tad nebūtu dzīvi. Katra cilvēka dzīve ir zelta vērta! Tāpēc ļoti lūdzam nekritizēt mūsu darbu un uzticēties tam. Mēs zinām, ko darām!”
Smagi, ja atrod mirstīgās atliekas
Brūniņa piekrita, ka, atrodot kādu pazudušo cilvēku dzīvu, ir ļoti liels gandarījums, taču gadās arī situācijas, kad izdodas atrast tikai mirstīgās atliekas. “Tas ir ļoti smagi.” Arī organizācijas brīvprātīgie pārdzīvo šādas situācijas.
Ir bijis tā, ka brīvprātīgie dara visu iespējamo, lai cilvēku atrastu, piemēram, visu nakti meklē un pavada 12 stundas, staigājot pa mežu, taču meklēšanai nav pozitīva iznākuma. “Bet tas nenozīmē, ka nav jāpalīdz arī turpmāk šai ģimenei, kam pazudis tuvinieks, vai kādam citam, jo tomēr ir cilvēki, kurus mēs atrodam.”
Labāk atrast mirušu, nekā neatrast vispār
Viņa atzina, ka labāk atrast mirušu cilvēku, nekā neatrast vispār. “Ir liela nelaime neatrast cilvēku vispār. Tā ir lielāka nelaime nekā atrast nedzīvu cilvēku. (..)
Mēs vienmēr priecājamies, ja izdodas atrast dzīvu cilvēku, bet, ja mēs atrodam nedzīvu cilvēku, mēs tomēr viņu atrodam. Viņš ir cilvēks, viņš ir cienīgs, lai viņu apglabātu. Labi, ja ģimenei šis pasākums noslēdzas tā, ka cilvēki psiholoģiski to var pārdzīvot un pārvarēt.”
Tāpat cilvēka mirstīgo atlieku atrašana nedod iespēju nepamatotām cerībām, ka kādreiz pazudušais tomēr atgriezīsies mājās sveiks un vesels. “Cerība vienmēr paliek, kaut arī tā var traucēt dzīvot – tuvinieku dzīves kvalitāte var būt zemāka.”
Katram ir iespēja palīdzēt
Noslēgumā Brūniņa aicināja interesentus iesaistīties organizācijas brīvprātīgajā darbā. To var darīt dažādos veidos. “Teiksim godīgi: ar mums nav viegli, jo mēs no cilvēka prasām fizisko izturību, disciplīnu, mobilitāti un emocionālo noturību.
Bet, ja cilvēks redz, ka viņš tiešām var palīdzēt kā jebkuras profesijas pārstāvis, ka viņš var realizēt savu hobiju pie mums, tad droši var nākt! Mēs aicinām katru cilvēku, kurš vēlas, piebiedroties “Bezvests.lv" komandai!”
