Andris Bite par veselības nozares pētniecībai atvēlētiem miljoniem: "Tas ir milzīgs "fufelis"!"
Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem ir bažas, ka veselības sistēmai atvēlētie miljoni var aiziet “tai pašā virzienā kā parasti”. Viņš nav pārliecināts par to, vai šī pētījuma mērķis ir atrisināt problēmu, vai arī nofinansēt “kārtējos pētniekus”. Un tas sabiedrībā rada milzīgu negatīvu imidžu pret zinātniekiem, ka viņi naudu, ja ne nozog, tad “nopļurina”.
Sabiedrības sašutumu radījuši vairāki pētījumi, kuru izmaksas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Plaši tika apspriestas tehnoloģiskās kartes kovidlaika pētījumam par vietējām pārtikas ķēdēm. Daudz runāts par lietderību pētījumam, kurā apskatīja “Bolt” un “Wolt” piegādes darbinieku pieredzi. Vēl viens apjomīgs valsts pasūtīts pētījums drīzumā tiks uzsākts. Līdz ar to Lielais jautājums: “Ko par četriem miljoniem pētīsim veselības nozarē?”. To Jauns.lv vaicāja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem.
“No vienas puses mums katastrofāli pietrūkst kvalitatīvi, uz datiem balstīti pētījumi, lai varētu pieņemt labus lēmumus, piemēram, nodokļu sistēmas politikā, arī tajā pašā veselības politikā un tamlīdzīgi. Daudzus lēmumus politikā mēs pieņemam balstoties uz revolucionāru pārliecību vai uz to, ka “viens čoms tā teica”. Tas ir ļoti izplatīti. Tāpēc ļoti svarīga ir nepieciešamība pēc kvalitatīviem pētījumiem,” teic Darba devēju konfederācijas prezidents.
Otrām kārtām, mēs vēl neredzam milzīgu apjomu, kas šajā ziņā ir bijis, saka Andris Bite. Kā piemēru šai sakarā viņš min jau piesaukto kovidlaika pētījumu par to, kā kāpostus sajaukt ar krējumu par 500 tūkstošiem eiro.
“Man ir sajūta, ka šie pētījumi bieži vien ir veids kā nofinansēt kādu vāji finansētu zinātnes organizāciju vai grupu, universitāti vai fakultāti, nemaz negaidot no tā rezultātu. Un tas ilgtermiņā rada ļoti negatīvas sekas,” teic Andris Bite.
Būtu normāli, ja tagad zinātnieki, kas patiešām strādā, pateiktu, ka šādi pētījumi ir “pilnīgs fufelis”, naudas “nopļurināšana”, kas degradē zinātnes sistēmu. Bet no viņu puses ir absolūts klusums, un to Andris Bite nesaprot.
“Tā ir mūsu nauda, kas šādā veidā tiek izsmērēta pa sienu. Tas degradē visus zinātniekus, jo viņi sāk izdomāt projektus tikai tāpēc, ka pretī pieejams finansējums. Tu strādā finansējuma piesaistei, nevis izgudro ko jaunu un vajadzīgu.
Tas sabiedrība rada milzīgi negatīvu imidžu pret zinātniekiem, un man nerodas pārliecība, ka mums ir vajadzīga zinātne. Kā var piekrist viedoklim, ka zinātnei nepietiek naudas, ja tai pašā laikā par 318 tūkstošiem eiro tiek intervēti “Bolt” piegādātāji vai par 500 tūkstošiem eiro uz 80 lapām prezentētas salātu receptes. Tas ļoti bieži saistās ar Eiropas fondiem, domai taisīt projektus, piemērojoties kādas konkrētas programmas finansējumam, nevis radīt vajadzīgu ideju un pēc tam sagaidīt programmu, kas to palīdzētu realizēt. Tagad tu speciāli meklē kādas programmas, lai tajās iedizainētu kaut ko iekšā,” rezumē Andris Bite.
Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par pētījumiem veselības nozarē piešķirtajiem līdzekļiem, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
