Lielais jautājums: "Ko par četriem miljoniem pētīsim veselības nozarē?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem, Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Andris Bite teic, ka šādu nelietderīgu zinātnes projektu dēļ viņam nerodas pārliecība, ka zinātne ir vajadzīga, jo nauda tiek vienkārši “nopļurināta”.

Pēteris Šmidre ir skeptisks par to, ka nauda jādod pētījumam, lai tikai būtu kāds zinātnieks, kurš ārstiem izstāstītu to, ko viņi jau tāpat zina.

Andris Bite: "Tas ir milzīgs "fufelis"!"

Andrim Bitem ir bažas, ka veselības sistēmai atvēlētie miljoni var aiziet “tai pašā virzienā kā parasti”. Viņš nav pārliecināts par to, vai šī pētījuma mērķis ir atrisināt problēmu, vai arī nofinansēt “kārtējos pētniekus”. Un tas sabiedrībā rada milzīgu negatīvu imidžu pret zinātniekiem, ka viņi naudu, ja ne nozog, tad “nopļurina”.  

“No vienas puses mums katastrofāli pietrūkst kvalitatīvi, uz datiem balstīti pētījumi, lai varētu pieņemt labus lēmumus, piemēram, nodokļu sistēmas politikā, arī tajā pašā veselības politikā un tamlīdzīgi. Daudzus lēmumus politikā mēs pieņemam balstoties uz revolucionāru pārliecību vai uz to, ka “viens čoms tā teica”. Tas ir ļoti izplatīti. Tāpēc ļoti svarīga ir nepieciešamība pēc kvalitatīviem pētījumiem,” teic Darba devēju konfederācijas prezidents.

Otrām kārtām, mēs vēl neredzam milzīgu apjomu, kas šajā ziņā ir bijis, saka Andris Bite. Kā piemēru šai sakarā viņš min jau piesaukto kovidlaika pētījumu par to, kā kāpostus sajaukt ar krējumu par 500 tūkstošiem eiro.

“Man ir sajūta, ka šie pētījumi bieži vien ir veids kā nofinansēt kādu vāji finansētu zinātnes organizāciju vai grupu, universitāti vai fakultāti, nemaz negaidot no tā rezultātu. Un tas ilgtermiņā rada ļoti negatīvas sekas,” teic Andris Bite.

Būtu normāli, ja tagad zinātnieki, kas patiešām strādā, pateiktu, ka šādi pētījumi ir “pilnīgs fufelis”, naudas “nopļurināšana”, kas degradē zinātnes sistēmu. Bet no viņu puses ir absolūts klusums, un to Andris Bite nesaprot.

“Tā ir mūsu nauda, kas šādā veidā tiek izsmērēta pa sienu. Tas degradē visus zinātniekus, jo viņi sāk izdomāt projektus tikai tāpēc, ka pretī pieejams finansējums. Tu strādā finansējuma piesaistei, nevis izgudro ko jaunu un vajadzīgu.

Tas sabiedrība rada milzīgi negatīvu imidžu pret zinātniekiem, un man nerodas pārliecība, ka mums ir vajadzīga zinātne. Kā var piekrist viedoklim, ka zinātnei nepietiek naudas, ja tai pašā laikā par 318 tūkstošiem eiro tiek intervēti “Bolt” piegādātāji vai par 500 tūkstošiem eiro uz 80 lapām prezentētas salātu receptes. Tas ļoti bieži saistās ar Eiropas fondiem, domai taisīt projektus, piemērojoties kādas konkrētas programmas finansējumam, nevis radīt vajadzīgu ideju un pēc tam sagaidīt programmu, kas to palīdzētu realizēt. Tagad tu speciāli meklē kādas programmas, lai tajās iedizainētu kaut ko iekšā,” rezumē Andris Bite.

Dana Reizniece-Ozola: "Dodam naudu, lai vairotu muļķību!"

Par neloģiskajiem naudas piešķīrumiem apšaubāmiem zinātniskajiem pētījumiem Dana Reizniece-Ozola saka: “Šķiet, ka dodam naudu, lai vairotu muļķību! Jo vairāk tādu nesakarīgu pētījumu, kur nav praktisku rezultātu un kur tiek demonstrēts, ka var pētīt vienalga ko, tas ne pie kā laba nenovedīs”.

Viņa teic, ka ir labi ieguldīt naudu zinātnē un pētniecībā, jo šī joma pēdējos gados ir atstāta novārtā, jo vienmēr bijušas citas prioritātes – aizsardzība, veselības aprūpe, kas “dega” un kam nauda bija vajadzīga uzreiz šodien, un zinātne un izglītība šai sakarā tika atlikta uz vēlāku laiku. Finansējums pētniecībai ir jāpalielina, jo tas ir vienīgais veids, kā Latvija var kļūt konkurētspējīga un efektīgāka, bet tas jādara gudri. Bet:

“Svarīgs ir saturs. Un kovidlaikā apstiprinātie pētījumi, piemēram, par “Wolt” un “Bolt” darbinieku labsajūtu, diskreditē valsts pētījumu programmu, jo šķiet, ka tu naudu dod, lai vairotu muļķību. Jo vairāk tādu nesakarīgu pētījumu, kur nav praktisku rezultātu, kur tiek demonstrēts, ka var pētīt vienalga ko, ka vari savirknēt gudras frāzes nesaprotamā virknējumā, lai izklausās pārliecinoši, tas ne pie kā laba nenovedīs”.

Tas ir labi, ka veselības nozarei pētniecībai atvēlēti 3,7 miljoni eiro, teic šaha lielmeistare un bijusī politiķe, bet mums jāsaprot tas, kam šo naudu atvēlam: “Ļoti svarīgi, ka tas, kas tiek pētīts, ir tiešā sasaistē ar to, ko grib izdarīt Veselības ministrija, kādi ir tās uzdevumi. Nevaram dzīvot divās paralēlās vidēs – politikas veidotāji un pētnieki, kuri pēta to, kas viņiem patīk, vai ko viņi var izpētīt. Viņiem jāpēta tas un jāpiedāvā risinājumi tam, kurā Veselības ministrija saskata reālu problēmu”.

Kā piemēru veselības jomā viņa min saslimstību ar sirds-asinsvadu slimībām, no kurām mirst apmēram puse cilvēku, kas salīdzinoši ir ļoti daudz. Ja Dana Reizniece-Ozola būtu veselības ministre, tad viņa zinātniekiem dotu uzdevumu meklēt risinājumu, kā samazināt sirds-asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu.

Pēteris Šmidre: "Lēmumi jāpieņem kompetentiem cilvēkiem!"

Uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka mums nauda pirmāk jādod tiem pētījumiem, kuri ir tuvāk dzīvei, nevis jācenšas atvēlēt naudu projektiem, kuriem vienkārši var dabūt naudu, jo tas kādam vajadzīgs. Tas attiecas arī uz situācijas veselības nozarē pētniecību. Vai tik tiešām vajag zinātniski pierādīt to, ko visi Latvijas veselības nozarē strādājošie jau tāpat zina?

Uzņēmējam gribētos zināt, kas atvēlējis naudu veselības nozares pētniecībai - vai tie bija tikai Veselības ministrijas darbinieki, vai arī medicīnas sistēmā strādājošie.

“Jautājums, vai mūsu medicīnas sistēma strādā labi vai slikti? Bet pajautājiet ārstiem, kuri ir “uz zemes”! Vai viņi nezina, ka sistēma strādā slikti? Vai viņiem vajag, lai būtu kāds pētnieks, kurš visu to izpētītu un viņiem izstāstītu? Vai kāds no ārstiem staigā un visiem stāsta, ka mums viss ir kārtībā,  neko vairs nevajag, viss ir labi un tā tālāk?

Viņi no rīta līdz vakaram stāsta, kā ir. Vai viņiem vajag, lai to kāds zinātniski izpētītu un vēlreiz to viņiem izstāstītu? Diez vai,” skeptisks par šim pētījumam atvēlēto naudu ir Pēteris Šmidre.

Jebkura nauda, kura tiek dalīta uz noteikumiem, kurus izdomā tas, kas šo naudu dod, nav efektīga. To, ko iedod no augšas, ir mazāk efektīgi, jo tie, kuri dod naudu, nav īsti kompetenti konkrētajā problēmā, norāda uzņēmējs, un piebilst, ka svarīgi ir, lai lēmumus pieņemtu kompetenti cilvēki. Tāpēc būtiski ir pieņemt lēmumu, vai mēs realizējam projektu vienkārši tāpēc, lai dabūtu tam atvēlēto naudu, vai arī tādēļ, ka tas tik tiešām kādam ir vajadzīgs.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.