Kāpēc pie katras skolas nav policista? Policija atbild uz galvenajiem jautājumiem par draudu e-pastiem Latvijas iestādēm
foto: Valsts policija
Sabiedrība

Kāpēc pie katras skolas nav policista? Policija atbild uz galvenajiem jautājumiem par draudu e-pastiem Latvijas iestādēm

Jauns.lv

Kopš pagājušās nedēļas dažādām Latvijas mācību, valsts un pašvaldības iestādēm masveidā tiek izsūtīti draudu e-pasti. Turklāt šāda veida draudu e-pasti pēdējā laikā izplatīti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un citviet, informē Valsts policijā.

Kāpēc pie katras skolas nav policista? Policija at...

Valsts policija norāda: "Saprotam sabiedrības satraukumu un esam apkopojuši biežāk saņemtos jautājumus un sniegtās atbildes. Tajās redzēsiet - kāpēc tas notiek, ko dara iestādes, kā mēs zinām, ka draudu līmenis ir zems un ko tas vispār nozīmē?"

Kāpēc iestādes saņem draudu e-pastus un kāds ir to mērķis? 

Atbilde: šo vēstuļu mērķis ir apzināti satraukt un vairot baiļu sajūtu sabiedrībā, traucēt iestāžu darbu un mākslīgi radīt spriedzi, lai destabilizētu situāciju valstī un veicinātu neuzticību valsts iestādēm.

Visas Baltijas valstis šobrīd saskaras ar koordinētām un apzinātām noziedznieku darbībām, kas ir iespējams hibrīduzbrukuma elements.

Kā nosaka draudu riska līmeni? 

Atbilde: jebkuri saņemtie draudi uzskatāmi par draudiem. Jāsaprot, cik tie ir nopietni un reāli bīstami, un šo izvērtējumu var noteikti vienīgi Valsts policija.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, kā arī ņemot vērā starptautisku praksi un pieredzi, ir izstrādājusi precīzus rīcības algoritmus, kā saņemtos draudus vērtēt un kā rīkoties. Tie iedalās vairākās kategorijās no zema līdz augstam.

Draudu riska līmeņa novērtējuma kritēriji nevar būt publiski, jo tas ietver informāciju, kas ir aktuāla arī noziedzniekiem un viņi to var izmantot pret iestādēm un iedzīvotājiem.

Ko darīt, ja šādi e-pasti atkārtojas? 

Atbilde: pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un hibrīdkara apstākļos nevar izslēgt, ka šāda veida darbības un izpausmes var atkārtoties. Lai kopīgi cīnītos pret to, ir svarīgi neļauties noziedznieka raidītajam vēstījumam un satraukuma raisītajām emocijām. Vienlaikus nedrīkstam zaudēt modrību un šādus ziņojumus pieņemt par pašsaprotamiem.

Ja tiek saņemts šāds e-pasts, zvans vai īsziņa - vienmēr par to ir jāziņo policijai uz tālruni 110. Tikai Valsts policija spēs novērtēt šo draudu līmeni un sniegt tālākas norādes rīcībai!

Konsultatīvos nolūkos aicinām zvanīt Valsts policijas informatīvajam tālrunim 67075333.

Kā šos noziedzniekus noķert? 

Atbilde: Valsts policija aktīvi strādā, lai atšifrētu un apturētu šos noziedzniekus, sadarbojoties gan ar Baltijas valstu un Polijas tiesībsargājošām iestādēm, gan ASV un Eiropolu. Ņemot vērā kibernozieguma īstenošanas veidu, manieri un starptautisko raksturu, paredzams, ka šī izmeklēšana būs komplicēta un, visticamāk, arī ilgstoša.

Pieļaujams, ka persona vai personu grupa, kas stāv aiz šiem draudiem, ir no kādas Latvijai nedraudzīgas valsts.

Kāpēc pie katras iestādes nav dežurējošā policista? 

Atbilde: šobrīd fiziskai policijas klātbūtnei pie izglītības iestādēm nav pamata. Valsts policija ir gatava nekavējoties reaģēt, ja būs nepieciešamība. Izmeklēšanā gūtā informācija aizvien norāda, ka fiziski drošības riski šobrīd nepastāv.

Pārējos jautājumus un atbildes var izlasīt šeit.