"Z patriotes" Jeļenas Kreiles dēls reiz dienējis Krievijas armijā

Atgādinām, ka Valsts drošības dienests (VDD) kriminālprocesu pret Kreili uzsāka pērn 16. martā.

Todien sieviete Rīgas centrā izpaudās leģionāru piemiņas pasākuma laikā, kā rezultātā viņu aizturēja Valsts policija (VP).

Kreile Krievijas karogu un "Z" burtus gan cītīgi nēsāja pie apģērba, gan arī iestrādāja sava mitekļa logā - tā, lai visi redz.

Sabiedrība uz Kreiles acīmredzamajām provokācijām atbild ar sašutumu, bet Krievijas propagandisti sievieti, kura demonstrē okupantu un Bučas slaktiņa pastrādātāju simbolus, visus šos mēnešus sauc par varoni un intervē.

Vīrs militārās vēstures entuziasts, dēls - dienējis Krievijā

Vairāki agresorvalsts informācijas resursi arī izplatījuši aicinājumu palīdzēt Kreilei ar ziedojumiem, jo priekšā esot ilga, dārga tiesāšanās.

Šķirstot Kremļa propagandistu viedokļus par Kreiles nedienām Latvijā, acīs iespiedās kāda nianse.

Krievijā esošie Kreiles atbalstītāji naudu varot skaitīt uz kāda Jevgēņija Pevznera "Sberbank" konta, savukārt citiem esot iespēja ziedot uz Kreiles vīra - Andreja Krasnopjorova - "Swedbank" kontu.

Vārds Andrejs Krasnopjorovs ir dzirdēts - tas ir biedrības "Sabiedriskais muzejs-arsenāls "Altamtmannhof"" vadītājs.

"Lursoft" dati liecina, ka viņš saimnieko šajā biedrībā ar Kreili jau vismaz kopš 2011. gada.

Tās mērķis pierakstīts šādi:

"Apvienot fiziskas un juridiskas personas pēc labprātīgas dalības principa Latvijas kara vēstures izpētes, apkopošanas, saglabāšanas, popularizācijas lietā, lai uz kopīgo interešu pamata nodrošinātu vēsturisko materiālu pieejamību; iegūtu pieredzi kara vēstures izpētes un saglabāšanas jomā un īstenotu kultūras un humanitāra rakstura starptautisko sadarbību; pievērš sevišķu uzmanību objektīvai un apdomātai pieejai kara notikumu vēsturei Latvijā."

Izrādās, ka vēl 2010. gada ziemā Jauns.lv intervēja Krasnopjorovu viena šādas ievirzes pasākuma ietvaros.

Notika Ziemassvētku kauju rekonstrukcija, kuru Krasnopjorovs realizēja ar līdzīgu Lietuvas, un Igaunijas klubu palīdzību.

Kluba statūtos teikts - ar politiku neviens nenodarbojas, ideoloģiju nesludina. Esot strādāts arī pie Otrā pasaules kara kauju rekonstruēšanas.

„Esmu vienmēr bijis skeptiķis un pat pretinieks Eirosavienībai [Eiropas Savienībai], bet tā atvēra robežas, un es saņēmu pieeju visas Eiropas ieroču veikaliem," tolaik intervijā teicis Krasnopjorovs.

Medijos trīs gadus pēc šīs intervijas izskanēs vēl kāds stāsts, kurā figurē šis uzvārds.

Sabiedrība un toreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks sašutīs par kāda Latvijā dzīvojoša vīrieša interviju, krievvalodīgajā avīzē "Vesti Segodņa" - tajā izstāstīts, kā puisis paguvis gan dienēt Krievijas bruņotajos spēkos, gan arī soļot 9. maija parādē, kas viņam esot bijis liels piedzīvojums.

Šo vīrieti, kurš medijos 2013. gadā pieteikts kā "krievu tautības Latvijas pilsonis" sauc Jans Krasnopjorovs un viņš ir Jeļenas Kreiles un Andreja Krasnopjorova dēls.

Stāsts gan nav tik vienkāršs.

Tā laika intervijā Jans Krasnopjorovs skaidrojis, ka nav ticis dienēt Latvijas armijā, domājis iegūt gribēto militāro pieredzi Franču ārzemju leģionā, taču nav vēlējies dienēt piecus gadus no vietas.

Tad devies Krievijas Federācijas migrācijas dienestu un viegli nokārtojis nepieciešamos dokumentus dienestam Krievijas spēkos. Dienējis esot Kaļiņingradā.

"Zvērēju uzticību Krievijas Federācijai, taču ceru, ka karš nebūs. Latvijā jau mani vairs arī nemaz nevar iesaukt dienestā. Esmu tai zudis," tolaik krievvalodīgajai avīzei pauda Krasnopjorovs.

"Latvijas Avīze" tolaik lūgusi šo visu komentēt tā brīža aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš paudis sašutumu un izteicies, ka zvēresta došana citai valstij nozīmē savas valsts nodevību.

Kreiles vārdu publiski sākotnēji minēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", pēc sarunas ar aktīvisti, pastāstot, ka viņa ir mājsaimniece.

Dzimusi un augusi Latvijā, bet latviski zina vien pāris vārdu.

Protestētāja viņā esot pamodusies Covid-19 pandēmijas laikā, kad ieejai veikalā vajadzēja vakcinācijas sertifikātu.

Tad arī sākušās pirmās saķeršanās ar likumsargiem, kas kulminēja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.