Latvijā var rasties milzīgas problēmas ar migrantu plūsmu no dienvidiem
Saistībā ar globālo sasilšanu, pasaules klimata izmaiņām un cilvēku rīcību, piesārņojot dabu, Latvija jau tuvākajā laikā varētu piedzīvot ievērojamas migrantu plūsmas no dienvidu valstīm, kurās dzīves apstākļi kļūs nepanesamāki. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja neirozinātņu doktore Ulla Milbreta, kura patlaban otrā doktorantūrā studē vides inženierzinātnes un daudz darbojas saistībā ar ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Vai kopumā Latvijā cilvēki apzinās, ka pasaules klimats mainās un ka vide ir jāsaudzē un jāsargā? “Nē, jo mums daudzus gadus tika teikts, ka mēs esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē.
Mēs piesārņojam, bet domājam, ka esam zaļi
Mums netika skaidrots, ka tas bija tāpēc, ka Latvijā tika apturēta visa rūpniecība. Tāpēc mums bija ļoti zemas CO2 emisijas.
Tāpēc cilvēki sāka dzīvot tāpat, kā dzīvo visa pārējā pasaule. Piesārņoja tieši tāpat, bet mentāli galvā palika tā pati doma: mēs esam zaļi, mums viss ir kārtībā.
Jau tagad jūtam globālās sasilšanas sekas
Tāpēc cilvēkiem nav īstas sapratnes [par globālo sasilšanu un tās sekām], kaut arī mēs jau tagad jūtam klimata pārmaiņas.
Piemēram, mums bija ļoti silts septembris. Bet tā kā dzīvojam tādā klimata zonā, kur cilvēki priecājas par siltu septembri, tad viņi to īsti nesasaista [ar globālo sasilšanu un savas rīcības ietekmi uz to].
Latvijā dzīvojošie vēl nesaskata problēmas
Mums savā ziņā ir paveicies ar klimata izmaiņām. Nerunāsim par lauksaimniecību, kurā viss mainās.
Bet iedzīvotāji priecājas: “O, mums ir siltāks septembris, īsākas ziemas un siltākas vasaras!” Viņi to neredz kā problēmu.”
Jau tagad jādomā par migrācijas vilni
Bet kurā brīdī tā var kļūt par problēmu arī mums, Latvijā dzīvojošajiem? Milbreta pauda: “Es domāju, ka problēma jau ir sākusies ar to, ka [cilvēku] migrācija pamazām nāk [uz mūsu pusi].
No valstīm, kas ir vairāk uz dienvidiem, kur dzīves apstākļi kļūst nepanesamāki, cilvēki sāks arvien vairāk migrēt uz ziemeļiem.
Var rasties jaunas problēmas
Tas ir viens aspekts, par kuru ir jādomā. Pie mums migrēs lielākas cilvēku plūsmas no valstīm, no kurām mēs negribētu šeit redzēt cilvēkus.
Var rasties jaunas cilvēku kopienas, kuras ieviesīs savus paradumus. Būs grūti nosargāt to, kas mums Latvijā ir bijis.”
Paskatīsimies, kas notiek Vācijā un Francijā!
Bieži vien Latvijā izskan viedokļi, ka mēs priecājamies par viesstrādniekiem, jo viņi palīdz mūsu ekonomikai. Taču Milbreta norādīja: “Ir jāskatās, kas šobrīd notiek, piemēram, Vācijā - cik viņiem ir daudz imigrantu.
Neesmu pret cilvēku plūsmu, es pati esmu mācījusies un strādājusi ārzemēs. Nerunāju arī par to, ka cilvēki emigrē kara vai citu iemeslu dēļ. Bet vienkārši [vairākās Eiropas valstīs] ieved ļoti daudz lētā darbaspēka, kas iekārtojas un veido savas kopienas.
Parīze kļuvusi par dzīvošanai nepatīkamu vietu
Zinu, ka Vācijā cilvēki sāk ar to diezgan mocīties. Francijā arī. Viņi paši ir radījuši tādus apstākļus, ka vēsturisku aspektu dēļ pie viņiem iebraukuši ļoti daudz cittautiešu, kas nav no tās pašas kultūras.
Pēc savas pieredzes Francijā es redzēju, ka Francija, tostarp Parīze, ir kļuvusi par ļoti nepatīkamu vietu dzīvošanai.
Jārēķinās, ka mēs ejam uz to pašu
Viena situācija ir tad, kad uzņem cilvēkus nelaimes dēļ, piemēram, ir karš vai cita dzīvošanai bīstama situācija. Taču kopumā, paskatoties uz citām valstīm, kas ir ļoti atvērtas viesstrādniekiem, ir jāpadomā, kā šīs valstis šobrīd izskatās.
Jārēķinās, ka mēs ejam uz to pašu.
Kad valdība attapsies, būs par vēlu!
Redzu, ka ļoti spējīgi cilvēki no Latvijas emigrē uz valstīm, kur viņiem maksā labāk, un paralēli [Latvijā] iebrauc lētais darbaspēks. Ir jautājums, kas šeit paliks pāri?”
Var prognozēt, ka pie mums Vācijai un Francijai līdzīga situācija ar imigrantiem izveidosies nedaudz vēlāk. “Kad jau būs par vēlu, tad valdība laikam attapsies, ka kaut kas ir jāmaina!”
Rīga jau tagad izskatās citādāka
Turklāt šāda situācija var izveidoties jau pavisam drīz – laikā, kad mūsu bērni būs pieauguši. “Protams! Tagad visas izmaiņas notiek ļoti ātri.”
“Paskatoties, kāda ir Rīga, jau tagad var redzēt, ka pilsēta izskatās citādāk, nekā tā bija pirms tam. Tiesa, tas nav saistīts tikai ar klimata izmaiņām, bet arī ar politiku valstī – uz kurieni mēs ejam.
Gaidāmas negatīvas izmaiņas
Bet ir aprēķināts, ka klimata izmaiņu dēļ būs ļoti lielas migrācijas plūsmas. Savā ziņā, piemēram, ja skatāmies no lauksaimniecības viedokļa, daļa ražas augs labāk, bet būs arī negatīvas izmaiņas.”
No vienas puses, mums ir paveicies, jo klimats Latvijā kļūst siltāks, bet, no otras puses, tam līdzi nāk arī dažādi nevēlami piesārņojumi un migrantu plūsmas, vides aktīviste brīdināja.
