Uzņēmējs Pēteris Šmidre par mazo skolu slēgšanu: "Kolosāls valdības neefektivitātes piemērs"
Runājot par ieilgušo un gadu gadiem muļļāto izglītības jeb skolu reformu uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka tā ir "kolosāls piemērs tam, cik neefektīvi strādā mūsu valdība". Viņš teic, ka beidzot vienreiz ir jāpieņem administratīvs lēmums, lai šo reformu pabeigtu: "Jāsaprot, ka, lai arī kādā veidā variantā, reformas atrisināšana ir daudz labāka, nekā vispār to nerisināt".
Jau gadu gadiem nepārtraukti tiek runāts par skolu reformas nepieciešamību. Kā viens no reformas nepieciešamības stūrakmeņiem tiek minēts, lai bērni saņemtu kvalitatīvāku izglītību, bet skolotāji lielākas algas. Tādēļ ir jāslēdz pamatskolas un vidusskolas, kurās ir maz bērnu. Šādai pieejai ir arī gana daudz pretinieku. Tādēļ lielais jautājums: “Vai jāslēdz mazās skolas?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Par to, kādam jābūt izglītības reformas rezultātam, uzņēmējs saka: “Skaidrs, ka sākumskolai jābūt pēc iespējas tuvāk mājām. Bet, jo bērns ir vecāks, pieaugušāks, jo viņš jau var tālāk aizbraukt līdz skolotājam.
Attiecīgi arī vecākajās klasēs skolotājam nepieciešamas nopietnākas zināšanas, un līdz tādam skolotājam arī varētu aizbraukt tālāk. Sākumskola, protams, ir ļoti svarīga, bet tur lielāku lomu spēlē audzināšana (nevis zināšanas). Tajā tiešām skolotājs no tavas vietas, tavas pilsētiņas ir ļoti svarīgs. Viņš ir tuvāk bērnam - pazīst vecākus, rajonu, kurā bērns dzīvo”.
Savukārt jau vecākajās klasēs nozīmīgs ir zināšanu aspekts, un mūsu valdībai beidzot jāsaņemas un jāievieš skaidrība izglītības reformā, jāpieņem izšķirīgais lēmums, kuru kā nepopulāru lēmumu neviens negrib pieņemt, saka uzņēmējs. Viņš valdības vīrus un sievas aicina apzināties, ka valdībā nevar būt tikai un vienīgi populāri vai populistiski lēmumi: “Nu, kādreiz tomēr jāsaņemas un kaut ko jāizdara nozares, ekonomikas, bērnu vai izglītības labā!”
Pēteris Šmidre domā, ka, uzsākot izglītības reformu, tā padarīta pārāk “sarežģīta”. Risinot sarežģītus jautājumus, tie jāsadala, nevis jārisina viss kopums vienlaicīgi – “sākot no burtiem un beidzot ar pantiem uz daudzām lapām”. Piemēram, vispirms būtu jānolemj, cik lielām skolām un kur jābūt. Kad tas būtu atrisināts, varētu ķerties klāt mācību grāmatu problemātikai – un tā tālāk pa “sadaļām”. Ja valdība un ministrija tā būtu rīkojusies jau no sākta gala, tad, iespējams, skolu reforma jau sen būtu atrisināta, nevis vilktos gadu gadiem.
Ko Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par mazo skolu slēgšanu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
