Klīniskā psiholoģe: Latvijā skolēni skatās porno un mēģina atkārtot redzēto savā starpā

Viņa norādīja, ka jau pirmajā klasē bērniem ir mobilie telefoni. Lai gan vecākiem šķiet, ka viņi visu kontrolē, arī nosakot dažādus aizliegumus un ierobežojumus, bērni tik un tā atrod veidus, kā tos apiet, vēsta "Rus.lsm.lv".

"Bieži vien bērni ir pārstimulēti. Viņi redz to, kas viņiem nav jāredz. Īpaši maziem. Nesaprotot, ko viņi ir redzējuši, kas notiek, bet viņiem tas viss interesē, un viņi mēģina uzsākt kādas darbības savā starpā. Gala rezultātā iegūstam, ka bērni ir cietuši no seksuāla rakstura darbībām," skaidroja Anastasija Pušņakova.

Viņa atzina, ka arvien vairāk ir tādu gadījumu, kad strādāt nākas jau ar sekām — kad pēc palīdzības vēršas vecāki vai pedagogi, nesaprotot, ko viņiem darīt.

"Bērni, saprotot, ka labāk vecākiem nestāstīt, kas viņus tas interesē, sāk eksperimentēt savā starpā. Kad viņi paliek divatā, viņiem šķiet – ja reiz tā dara pieaugušie, tā pasaulē arī notiek. Un viņi mēģina atkārtot redzēto," paziņoja psiholoģe.

Biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta ķelle savukārt norādīja, ka, lai novērstu šādus gadījumus, jārunā par seksualitāti ar bērniem jau no agra vecuma — jāpaskaidro, kas ir privāti, ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt ne pats bērns, ne kāds attiecībā uz viņu.

Vēl pērn Jauns.lv vēstīja par citiem riskiem interneta vidē un to, ka arvien vairāk bērnu tiek pakļauti seksuālai izmantošanai un pavedināšanai internetā.

Vietnē "drossinternets.lv" 2021.gadā iesniegti 22 925 ziņojumi par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu saturošiem materiāliem internetā, šodien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīkotajā konferencē "Draudzība(s) tīklā" informēja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Ziņojumu daudzums ir būtiski pieaudzis kopš 2020.gada, kad tika iesniegti 3993 šāda veida ziņojumi.

Sociālo mediju daudzveidība ir palielinājusi iespējas ļaunprātīgi izmantot bērnus un pusaudžus, tomēr pavedināšana ir pastāvējusi arī pirms digitālās vides, atzīmē VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta referente, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bašinska.

Savukārt konferences moderators Oskars Priede sacīja, ka bērnu un pusaudžu pavedināšana ļaundariem ir kļuvusi vienkāršāka. Tiek izmantotas jaunas shēmas, tāpēc pieaugušajiem ir jābūt zinošiem, lai varētu aizsargāt bērnus.

Bašinska stāstīja, ka pavedinātāji mēdz manipulēt ar bērnu vai pusaudzi, vispirms nodibinot emocionālu saikni un iegūstot viņa uzticību. Bērns vai pusaudzis var justies īpašs, jo nereti šis pieaugušais apmierina bērna emocionālās vajadzības - pievērš uzmanību, izsaka komplimentus, runā par bērnam vai pusaudzim aktuālām tēmām. Tālāk pavedinātājs cenšas normalizēt, piemēram, seksuālu attēlu sūtīšanu un draud ar nepatikšanām, ja bērns vai pusaudzis atsakās to darīt.

Pusaudži šādos gadījumos mēdz nevērsties pēc palīdzības, jo jūtas vainīgi par notikušo - viņiem šķiet, ka ir to pelnījuši, jo nav bijuši pietiekami piesardzīgi, skaidroja VBTAI pārstāve. Tāpat arī bērni un pusaudži ne vienmēr saprot, ka viņiem draud briesmas, tāpēc pieaugušajiem viņus ir jāizglīto, lai viņi izprastu, kā pareizi rīkoties, nonākot bīstamās situācijās, norādīja Bašinska. Turklāt ir svarīgi izstāstīt bērnam, kur vērsties pēc palīdzības.

Komunikācija ar bērniem par šīm tēmām ir atslēga, minēja Latvijas Kiberpsiholoģijas valdes locekle Luīze Berga. Kad bērns saņem savu pirmo telefonu, ir svarīgi izstāstīt, kādos sociālajos medijos vai vietnēs nevajadzētu uzturēties, turklāt nevis to vienkārši aizliedzot, bet gan izskaidrojot, kāpēc tie bērnam nav piemēroti un kādās situācijās viņš var iekļūt.

Vecāku atbalstam ir svarīga loma bērna aizsargāšanā - ja vecāku reakcija uz pavedināšanas gadījumiem būs noraidoša un negatīva, tad bērni par tiem nestāstīs. Svarīgi ir arī veicināt bērnu un pusaudžu pašapziņu, jo bērni ar pozitīvu pašvērtējumu retāk meklē emocionālo piepildījumu svešiniekos internetā, norāda bērnu uzvedības speciāliste Līga Bērziņa.

Vietnē "drossinternets.lv" ir iespējams ziņot par bērnu pavedināšanu, bērnu seksuāla satura izplatīšanu un citiem pārkāpumiem. Ziņojumi tiks izskatīti un cietušajiem tiks sniegtas norādes, kā rīkoties tālāk.

Lai saņemtu palīdzību vai padomu, kā rīkoties, var zvanīt arī uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni 116111.