“Latvijas Leģendas”: kas bija pirmais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis
Septiņi cilvēki, septiņi stāsti un likteņi. Dažādi, bet arī līdzīgi. Iznācis žurnāla “Latvijas Leģendas” jaunākais numurs.
Vienojošais – krietni sava darba darītāji, uzņēmīgi un atbildīgi, ar humoru un tiešu valodu, grūtībās rūdīti, pat dumpinieki.
Leģendāro un tautā iemīļoto filmu Vella kalpi, Melnā vēža spīlēs un Kapteiņa Enriko pulkstenis režisors Aleksandrs Leimanis – stingrs, prasīgs, bet tajā pašā laikā – dziļš vērotājs un dzīves izpratējs, liels sapņotājs. Leimanis bija viens no retajiem Latvijas režisoriem, kas prata taisīt komēdijas, viņam uz tām bija ķēriens. Režisors ar rūgtumu atzina, ka visi viņa labākie darbi palikuši uz plaukta scenāriju un ideju formā, jo to, ko viņš gribēja filmēt, viņam neatļāva.
Pirmais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis – ievērojams kultūras darbinieks un pirmais latviešu profesionāli izglītotais arhitekts – atstājis neizdzēšamus vaibstus Rīgas sejā. 19. gadsimta otrajā pusē viņš veiksmīgi realizēja daudzus nozīmīgus projektus un kļuva par vienu no rosīgākajiem jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
Hercs Franks ir slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kura labākie darbi pieder pie pasaules dokumentālā kino klasikas un aptver plašu tematisko loku – no cilvēka dzimšanas līdz pat slepkavībai. Franka dokumentālās filmas vēl joprojām tiek izrādītas daudzās pasaules valstīs, vairākas no tām ir starptautiski apbalvotas nozīmīgos kinofestivālos.
Latvijas izcilākais tēlnieks monumentālists Kārlis Zāle bija vīrs ar plašu vērienu gan darbos, gan bohēmā. Ļoti ambiciozs un ar lielām darbspējām – tā laikabiedri raksturo Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu ansambļa autoru.
“Man patīk, ka cilvēki smejas. Kad cilvēki smejas, viņi nav ļauni,” mēdza teikt aktieris Leons Krivāns, kurš zināms galvenokārt kā komisku lomu atveidotājs. Ja pieņemam, ka smiekli ārstē, Krivānu var saukt par dziednieku, jo ar savām lomām viņš skatītājiem sagādājis ne vienu vien atveseļošanās brīdi.
Rakstnieks, publicists, Neatkarīgās Cīņas galvenais redaktors Andris Jakubāns bija ātrs un spontāns, viņš necieta muļļāšanos un gumijas stiepšanu. Ja kaut kas nepatika, varēja ātri aizsvilties, bieži izteicās paradoksos un vispārākajā pakāpē. Pēc savas būtības Jakubāns bija dumpinieks, un viņa raksturs spilgti izpaudās Atmodas laikā, kad bija vajadzīga ātra un izlēmīga rīcība.
Rubrikā Leģendāra intervija šoreiz Andrejs Žagars, kurš oktobrī svinētu 65. dzimšanas dienu. 2014. gadā intervijā žurnālam OK! aktieris, uzņēmējs, kādreizējais Operas direktors teica: “Es nekoķetēju, sakot, ka nejūtos savam vecumam atbilstošs.” Viņš atgādināja: “Jāizdomā, ar ko cilvēkus piesaistīt komandai. Pirmām kārtām – ir jābūt ļoti spilgtai vīzijai, uz kurieni tu ved. Dažbrīd arī pilnīgi neprātīgiem, lieliem projektiem...”
Pērc žurnālu “Latvijas Leģendas” preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē zurnali.lv
