Sārts: "Vagner" apdraudējums no Baltkrievijas Latvijai samazinās
Algotņu grupējum "Vagner" apdraudējums no Baltkrievijas Latvijai samazinās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Viņaprāt, "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina lidmašīnas avārija ar 99% varbūtību ir Kremļa sods par jūnijā notikušo apvērsuma mēģinājumu. "Lielākā daļa cilvēku pēc dumpja apturēšanas izteica prognozes, ka Prigožins ir bīstamā situācijā, lai gan viņš uzvedās tā, it kā viņam nekas nedraudētu. Lidmašīnas nogāšanās noteikti nav vienkārša sagadīšanās," vērtēja Sārts.
Viņaprāt, pagaidām ir grūti precīzi prognozēt, vai un kā varētu attīstīties "Vagner" kaujinieku turpmākās darbības saistībā ar izskanējušajiem kareivīgajiem paziņojumiem par atriebību par Prigožina nāvi. Sārts gan skaidroja, ka "Vagner" spēks vairs neesot ne tuvu tāds, kāds tas bijis, tam mēģinot doties uz Maskavu jūnijā.
"Tomēr tas, ka Kremļa elite ir satraukusies par to, kāds varētu būt "Vagner" atbildes gājiens, ir redzams. Ir pietiekami daudz spekulāciju par to, ka "Vagner" ir pietiekami daudz atbalstītāju arī varas struktūrās, turklāt daži no viņiem ir atbrīvoti no amatiem. Tagad būs satraukts neskaidrības periods, kas satricina varas pamatus Kremlī, kā arī nāk par labu ukraiņu cīņā pret Krieviju," prognozēja eksperts.
Sārta ieskatā, specifiskais "Vagner" apdraudējums Latvijai no Baltkrievijas samazinās, ņemot vērā, ka tas ir algotņu grupējums, kas lietas dara par naudu - ja nemaksā, tad viņi neko īpašu nedara. Varētu būt tā, ka samazināsies informācijas sadaļa, bet praktiski nekas īpaši nemainīsies - joprojām būs palielināts nelegālās migrācijas spiediens uz robežas ar Baltkrieviju, ko gan tiešā veidā neīstenoja "Vagner".
Eksperts uzsvēra, ka mums nevajadzētu ne mirkli šaubīties, ka migrācijas spiedienu Baltkrievija neīsteno pēc pašu iniciatīvas, savukārt Latvijai jāgatavojas tam, ka spiediens būs arvien lielāks. "Varam sagaidīt dažādus draudīgus paziņojumus, taču reāla militāra apdraudējuma, domājams, nebija un tuvākajā laikā nebūs," secinājis Sārts.
Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai, visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
"Ir ļoti maz ticams, ka Krievijas militārā resora pārstāvji, jo īpaši aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs, būtu izrēķinājušies ar Prigožinu bez Putina pavēles," secina domnīcas analītiķi un piebilst, ka visa Krievijas elite, visticamāk, bijusi pārliecināta, ka pēc jūnija dumpja Prigožins joprojām bija dzīvs, tikai pateicoties Putina žēlastībai.
ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23. jūnijā.
Domnīca atgādina, ka tās pašas dienas, 23. augusta, rītā Krievijas valsts ziņu aģentūra "RIA Novost" izplatīja informāciju par ģenerāļa Sergeja Surovikina atcelšanu no Gaisa un kosmosa spēku pavēlnieka amata.
Surovikins, kurš iepriekš komandēja Krievijas karaspēku Ukrainā, pēc Prigožina sacelšanās pazuda no sabiedrības redzesloka, un izplatījās ziņas, ka viņš aizturēts, jo bijis Prigožina atbalstītājs.
"Surovikina atbrīvošanas no amata oficiālais apstiprinājums Krievijas valsts medijos tajā pašā dienā, kad notika Prigožina nogalināšana, visticamāk, nav sagadīšanās," spriež ASV analītiķi.
Jau ziņots, ka Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.
