ZZS vēl spriedīs par pozīciju pirms tikšanās ar Valsts prezidentu
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un to veidojošā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) vēl valdes sēdēs spriedīs par savu pozīciju pirms pirmdien, 21.augustā, gaidāmās tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par jaunās valdības veidošanu, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Vaicāts, vai ZZS varētu aicināt Rinkēviču premjera amatam nominēt "Jaunās vienotības" (JV) kandidāti, labklājības ministri Eviku Siliņu, Valainis pirmsšķietami prognozē, ka ZZS varētu atbalstīt Siliņas kandidatūru.
ZZS viens no līderiem atzīmēja, ka partiju apvienībai un Valsts prezidentam ir līdzīgs redzējums par topošās valdības darāmo, reizē partiju apvienībai ir vēl arī savi papildinājumi Rinkēviča nosauktajām prioritātēm.
Kā ziņots, premjers Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.
Rinkēvičs nākamnedēļ uz konsultācijām aicina visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.
Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.
Kā uzsver Rinkēvičs, Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām - augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.
Jaunas koalīcijas veidošanā Rinkēvičs aicina izvirzīt konkrētu mērķi - līdz 2030.gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai - cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi -, veselības aprūpei, valsts ārējai un iekšējai drošībai un Latvijas ekonomiskajai konkurētspējai. Sarunās ar partiju pārstāvjiem prezidents aicinās politiskos spēkus sniegt savu redzējumu šo mērķu sasniegšanai.
Līdzās vidēja un ilgtermiņa prioritātēm ir arī neatliekami veicami darbi, piemēram, darbs pie 2024.gada valsts budžeta. Tam esot jābūt izsvērtam un pārdomātam, un tas ir jāpieņem savlaicīgi, uzsver prezidents.
Jau ziņots, ka Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
"Apvienotajam sarakstam" ir 15 parlamentārieši, bet "Nacionālajai apvienībai" (NA) - 13 deputātu vietas. NA līderis Raivis Dzintars jau paziņojis, ka NA nepiedalīsies iespējamā JV, ZZS un "Progresīvo" valdībā, jo nevarot strādāt kopā ar "Progresīvajiem".
Partijai "Stabilitātei" Saeimā ir desmit mandāti, bet "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
