Ugunsdzēsējus nostrostē par ūdens pārtēriņu, audzē marihuānu un šauj kājā, aprobežotie Kuldīgas “mākslinieki”: kriminālā province
Krimuldas komunālās saimniecības varasvīri ar tiesas darbiem draud Krimuldas ugunsdzēsējiem, jo tie pārtērējuši ūdens limitu. Turpat netālu – arī Siguldas novadā – Allažos kāds jēgu nodzēris sešdesmitgadīgs marihuānas audzētājs kājā sašāvis savu pudeles brāli.
Raizes ir arī pašvaldībām visā Latvijā. Jelgavas būvniecības kontrolieri atklājuši dažādas vainas tikko ceļinieku būvētajos objektos, kuriem vēl nav notecējis garantijas laiks: iesēdies bruģis, plaisas brauktuvē, izskaloti grāvji un tā tālāk. Kuldīgas komunālo dienestu sadusmojuši jaunie “mākslinieki”, kuri savus garadarbus mālē tam nepiemērotās vietās, bet Rēzeknē raizes sagādā puķupodu “raustītāji”.
Krimuldas ugunsdzēsējus atstāj bez ūdens
Pamatīga saķeršanās izvērtusies starp Krimuldas komunālās saimniecības „Entalpija-2” vadītāju Gati Suķi un Krimuldas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB). Brīvprātīgie ugunsdzēsēji savā „Facebook” profilā ierakstījuši, ka saņēmuši zvanu no Siguldas novada pašvaldības policijas, kurā informē, ka „Krimuldas “ūdensdievs” Gatis Suķis ir aizliedzis Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai ņemt ūdeni no ugunsdzēsēju hidrantiem”:
„Konflikts ar Suķi ir jau trīs gadu garumā, no brīža, kad viņš tika izraidīts no Krimuldas BUB. Izmests par bezdarbību un destruktīvu rīcību. Šovasar, kad atkal ir iestājies sausuma periods, Gatis sajūtas visvarenākais vīrs ciemā!
Sarunā ar pašvaldības policistu tikām brīdināti par administratīvo atbildību un iespējamiem tiesas darbiem, ja Suķa kungs mūs iesūdzēs par „ūdens zagšanu un citām nelietībām”! Jā! Saistošajos noteikumos ir rakstīts - ūdeni no hidranta drīkst ņemt ar ūdens apgādes priekšnieka atļauju! Tātad, ja kaut kur degs, jāzvana “ūdensdievam”! Ja mājsaimniecības būs bez ūdens, tad viņu dzīves kvalitāti izšķirs “ūdensdievs”! Ugunsdzēsēju treniņi un sports var tikt norakstīts, kopā ar jauniešu aktivitātēm!
Vai tiešām saistošie noteikumi, ko pieņem pašvaldība, ir orientēti uz iedzīvotāju labklājību? Varbūt tie, kas šos noteikumus pieņēma, ir tiesīgi tos mainīt, jeb arī noteikumi ir noteikumu pēc, nevis, lai uzlabotu dzīves kvalitāti novadā? Varbūt saistošie noteikumi ir radīti, lai pašvaldības policija varētu vieglāk sodīt un papildināt novada budžetu?”
Vienlaikus BUB norāda, ka tā ūdeni no ņem ne tikai ugunsgrēku dzēšanai. Tā ar Siguldas novada pašvaldību arī vienojusies, ka sausuma periodā, kad daudzās mājās ir izbeidzies ūdens, to tām piegādās ar ugunsdzēsēju autocisternu. Tāpat panākta vienošanās, ka ūdeni izmantos arī ugunsdzēsēju mācībās un sporta treniņos.
Šī Krimuldas BUB vēsts mudinājusi interneta komentētājus izvērst plašu diskusiju. Tiek uzsvērts, ka situācija nemaz nav arī tik viennozīmīga, jo daļa vietējo pauž, ka ugunsdzēsēji ar autocisternu brauc laistīt arī privātos dārzus, ūdeni tam ņemot no hidranta.
Sešdesmitgadīgs marihuānas audzētājs Allažos sašauj pudeles brāli
Bet ūdens atņemšana nav vienīgais negadījums, kas pēdējās dienas satricinājis Vidzemes Šveici – Siguldas novadu. Valsts policija ziņo, ka pagājušajā nedēļā, 28. jūnijā, Valsts policijā tika saņemta informācija no medicīnas iestādes, ka pie viņiem nogādāta persona ar šautu brūci kājā. Pie cietušā devās policisti, lai noskaidrotu, kas noticis un kā persona guvusi miesas bojājumus.
“Aprunājoties ar sašauto vīrieti, noskaidrots, ka todien Allažu pagastā viņš kopā ar vēl diviem pazīstamiem vīriešiem kopīgi atpūtās un lietoja alkoholiskos dzērienus. Starp cietušo un vienu no vīriešiem izcēlās savstarpējs konflikts, kā rezultātā paziņa devās uz savām mājām, paņēma nereģistrētu medību bisi, atgriezās atpakaļ un iešāva kājā cietušajam.
Likumsargi noskaidroja iespējamā vainīgā identitāti un naktī uz 29. jūniju viņu aizturēja. Vīrietis dzimis 1962. gadā un jau iepriekš nonācis policijas redzeslokā par šaujamieroča glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Tika veikta kratīšana aizdomās turētā dzīvesvietā, kur atrastas un izņemtas 39 patronas. Tāpat konstatēts, ka vīrietis savā siltumnīcā audzē marihuānu – kopumā izņemti 14 marihuānas stādi.
Kratīšanas laikā aizdomās turētā dzīvesvietā atradās arī viņa radinieks, kurš bija liecinieks notikušajam konfliktam starp cietušo un iespējamo vainīgo, un pie kura personīgajās mantās atrasta medību patrona. Ņemot vērā, ka vīrietis jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā par nelikumīgas šaujamieroču munīcijas glabāšanu, viņš arī tika aizturēts un nogādāts policijas iecirknī.
Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību, tāpat tas kvalificēts arī pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas (par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas), 253. panta pirmās daļas (par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, glabāšanu bez nolūka tās realizēt) un 256. panta pirmās daļas (par narkotiskās vai psihotropās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu),” vēsta policijas hronika.
Par šādiem noziegumiem šāvējam un marihuānas audzētājam var draudēt līdz pat trim gadiem ilgs cietumsods. Pagaidām gan abiem aizturētajam vīriešiem piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Bet kājā sašautais cietušais pēc gūtajiem ievainojumiem izlaists no slimnīcas un šobrīd turpina atlabt.
Jelgavā meklē un atrod būvnieku brāķi
Veicot ikgadējo garantijas objektu apsekošanu, Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciālisti izvērtēja nesen uzbūvētos 67 publiskās infrastruktūras būvju stāvokli un atrada vienu otru būvnieku pieļauto brēķi. Pēc būvniecības darbu beigām garantijas termiņš jaunizbūvētajiem objektiem ir no diviem līdz septiņiem gadiem, informē Jelgavas pašvaldība.
“Pilsētsaimniecības” vadītājs Māris Mielavs skaidro, ka šobrīd, kad garantijas laiks uzbūvētajiem objektiem ir salīdzinoši garš, būvnieki ir ieinteresēti strādāt kvalitatīvi un ilgtspējīgi, jo defektus vairāku gadu garumā būs jālabo par uzņēmuma līdzekļiem. “Šogad konstatētie defekti kopumā nav apjomīgi un ir savlaicīgi novēršami,” tā redzēto vērtē Māris Mielavs.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad biežāk konstatētie defekti ir nogruvušas grāvja nogāzes, ietves bruģa bojājumi, komunikāciju aku iesēdumi, asfalta seguma plaisas un horizontālā apzīmējuma nodilums.
Pilsētā lielākie garantijas objekti šobrīd ir 2020. gadā pārbūvētā Loka maģistrāle 4,7 kilometru garumā, 2020. gadā pārbūvētā Garozas, Prohorova un Neretas iela, 2021. gadā izbūvētais Rubeņu ceļš posmā no Garozas līdz Neretas ielai, tilti pār Platones upi Bauskas ielā un Miera ielā, kā arī atjaunotais segums Satiksmes ielā. Savukārt lielākais 2022. gadā pabeigtais garantijas objekts ir stāvlaukums pie Jelgavas 4. sākumskolas. Visos tajos atrasts kāds brāķis
* Automašīnu stāvlaukumā konstatēts, ka būvdarbu teritorijā nav ieaudzis zāliens, starp bruģakmeņiem nav aizpildītas šuves, vietām iesēdies bruģis starp kanalizācijas akām un gūlijām, nodilis marķējums uz gājēju pārejām un apzīmējuma dzeltenās līnijas.
* Apsekojot Loka maģistrāli un blakus ielas, kuras izmantoja kā apbraucamos ceļus rekonstrukcijas laikā, – Strautu ceļu, Bērzu ceļa vairākus posmus, Pērnavas ielu, Veco ceļu starp Pērnavas ielu un Bērzu ceļu, Pumpura ielu un Paula Lejiņa ielu –, konstatētas atsevišķas labojamas plaisas asfalta segumā. Loka maģistrālē fiksētas plaisas veloceliņa segumā, sašķiebušies daži apgaismes balsti, klaboši gūliju un aku vāki.
* Uz tilta pār Platoni konstatētas rises.
* Romas ielas posmā no Turaidas ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai fiksētas plaisas asfaltbetona segumā, dažās vietās izskalojumi grāvjos un atsevišķas bedres blakus esošajā Gatves ielā, kur veikta divkārtu virsmas apstrāde.
* Pārbūvētajā Garozas, Prohorova un Neretas ielā konstatēti iesēdumi bruģakmens segumā un horizontālā apzīmējuma nodilums.
* Kalnciema ceļa posmā līdz Loka maģistrālei izbūvētās ietves visā garumā izveidojušies nogāžu noslīdējumi un izskalojumi, vietām iesēdies bruģis un asfaltā izveidojušās plaisas.
* Satiksmes ielā, kur darbi pabeigti 2020. gadā, fiksēts, ka uz gājēju pārejām jāatjauno horizontālais apzīmējums un jāaizpilda plaisas brauktuvē.
* 2021. gada rudenī izbūvēts Rubeņu ceļš posmā no Neretas ielas līdz Garozas ielai, un galvenie konstatētie defekti ir atsevišķas iesēdušās un kustīgas komunikāciju akas. Savukārt betona bruģakmens segumā ir diluma un drupšanas pazīmes.
Lielākajā daļā objektu defektus uzdots novērst divu vai trīs mēnešu laikā.
Nevar savaldīt Kuldīgas jaunos talantus
Savukārt pašvaldības uzņēmumu “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” saniknojuši pilsētas “jaunie mākslinieki”, kuri savus garadarbus mālē tam neparedzētās vietas. “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” sociālajos tīklos izplatījuši aicinājumu:
“Aicinām ikvienu savu māksliniecisko talantu izpaust tam paredzētās vietās, nebojājot publiskas vietas, kuras šādai mākslai nav domātas”. Uz to reaģējuši arī daži interneta komentētāji:
Mārtiņš Šneiders: “Un vēl tik primitīvu mākslu”.
Daiga Urbāne: “Brektem tāds rokraksts, gan jau kāds skolnieks iedvesmojies...”
Daila Terpa: “Kāds Pils parka lapeni ir redzējis? Tur parasti jaunieši tusējas”.
Rēzeknē posta puķupodus
Savukārt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību uztrauc pilsētas centrā izpluinītie puķu podi. Vieni teic, ka stādus no tiem izrāvuši huligāniski jaunieši, bet otri domā, ka to paveikušas kundzes gados, kuras uz pilsētas rēķina mēģinājušas izdaiļot puķu podus uz savu dzīvokļu palodzēm. Vietvara sociālajā tīklā “Facebook” aicina:
“Cienījamie rēzeknieši! Pašvaldība cenšas darīt visu iespējamo, lai mūsu pilsēta kļūtu skaistāka un zaļāka. Diemžēl vandaļiem šodien traucēja košumaugi divos puķupodos pilsētas centrā”. Uz to atsaukušies interneta komentētāji:
Jānis Pampe: “Gaidām, kad pilsētā būs pašvaldības policija, kas uzraudzīs kārtību un spēs rīkoties. Diemžēl, kamēr patrulēšana nenotiek, pilsētai nāksies cīnīties ar šiem gadījumiem”.
Igors Malzubs: “Ludzas novadā ir pašvaldības policija, bet neskatoties uz to pie Ludzas Bērnu un jaunatnes sporta centra tāpat tika izdemolētas puķu dobes!”
Jolanta Lazareva: “Tantiņām nav ko darīt - izsplēs un aiznes uz savu dārzu. Kauns, ka cilvēks cenšas un dara, lai pilsēta būtu skaistāka, bet citi šo skaistumu sabojā. Bēdīgi!”
Renāte Vancāne: “Vairākkārt pat ir redzēts. Kolēģe vienu tantiņu pieķēra, kad viņa izrāva un nometa izrautās puķes turpat uz zemes. Bet, kad sāka ar viņu diskutēt, izlikās, ka nesaprot, ko viņai saka. Bet ir gadījumi, kad izrauj, iemet savā maisiņā un aizmūk”.
Marija Mickeviča: “Par tantiņu šādiem “noziegumiem” nezinu, bet jaunieši gan”.
Janīna Ornicāne: “Daudziem šķiet, ka tas ir viņu personīgajai lietošanai. Kauns un negods tādiem, kas posta citu darbu, lai pilsētnieki un pilsētas viesi varētu priecāties par skaistumu ielās”.
