Tie, kuri Latvijā svin Krieviju: agresorvalsts vēstniecības “svinības” pulcē vienīgi sagurušus, novecojušus aktīvistus
Aptuveni pirms nedēļas Krievijas vēstniecībā Latvijā šīs valsts diplomāti, kuri nu palikuši bez vēstnieka, pulcēja ap sevi nelielu saujiņu vietējo. Iemesls – tā sauktās “Krievijas dienas” svinības. Ar interesi papētījām, kuri Latvijā joprojām ir gatavi ko tādu svinēt.
Saskaņā ar Krievijas vēstniecības Latvijā sociālajiem tīkliem 9. jūnija pasākumā Ukrainas neatkarības ielā 2 (agrāk Antonijas iela) piedalījušies diplomāti, uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un kara veterāni.
Viesus uzrunāja pašreizējo Latvijas un Krievijas ierobežoto diplomātisko attiecību rezultātā par šīs “saimniecības” galveno kļuvušais O. Zikovs – Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā.
Savā runā, kura publicēta arī “Facebook”, Zikovs pauda, ka Krievijas dienas svinēšana “vieno daudznacionālās Krievijas Federācijas iedzīvotājus” un “ir simbols bezgalīgai cieņai un mīlestībai pret Tēvzemi”.
Krievijas diplomāts pārmeta starptautiskajai sabiedrībai “pretkrievisko noskaņojumu” un “bezprecedenta spiedienu”, kas tiekot vērsts pret Krieviju.
Viņš arī izteica pateicību un apliecināja cieņu “varoņiem – speciālās militārās operācijas dalībniekiem”, kuri “cīnās frontē, aizstāvot Tēvzemes intereses”.
Starp sanākušajiem diplomātiem un citiem viesiem viegli atpazīstams bija kādreizējais Latvijas un PSRS politiķis Alfrēds Rubiks, kurš savulaik notiesāts par darbībām, kas vērstas uz Latvijas valsts varas gāšanu.
Taču bija arī daudzi citi viesi, kuru vārdi būtu publiski nosaucami un sejas – iegaumējamas.
Aplūkojot šos ļaudis, gan rodas vēlme uz brīdi iepauzēt mūžīgo cīņu pret Krievijas “maigo varu” un cilvēciski lūgt vēstniecībai beidzot palaist pelnītā pensijā acīmredzamu vecumu un sagurumu sasniegušos “žurnālistus”, “vēsturniekus” un tamlīdzīgos kaimiņvalsts ietekmes uzturētājus.
Sargā krievu kultūru, tiesājas pret latviešu valodu
“Krievu tautas kultūras, intelektuālā un vēsturiskā mantojuma, garīgo un tikumisko vērtību saglabāšana,” tādu mērķi sev ir izvirzījusiJēkabpilī bāzētā 2000. gadā dibinātā krievu biedrība “Rodņik”.
Tās vadītāja ir bijusī Jēkabpils deputāte Nataļja Čehova.
Pašvaldībā viņa reiz pārstāvēja prokremlisko partiju PCTVL (pašlaik saucas “Latvijas krievu savienība”) un 2011. gadā tiesājās ar valsti par valodas jautājumiem.
Konkrētāk – Čehova un viņas kolēģis, bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs apstrīdēja Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka deputātiem ir jāprot valsts valoda.
Kā saprotams, šī tiesāšanās abiem latviešu valodas nepratējiem, bet valsts amatos palikt-gribētājiem nevainagojās ar panākumiem.
Domājams, pateicoties tieši šāda veida “krievu kultūras un vērtību” sargāšanai jau 23 gadu garumā, Čehova tika uzaicināta uz šomēnes notikušajām “Krievijas dienas” svinībām.
Šo kopienu, kuras pārstāve devās uz Rīgu, lai kopā ar Krievijas diplomātiem piedalītos agresorvalsts svētkos, joprojām var atrast ierindotu sarakstā Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā sadaļā “mazākumtautību NVO”.
Vēl pērn septembrī “Rodņik” izmantoja Krustpils kultūras centru, lai svinēto vasaras noslēgšanos galdiņu ballē “Vasara, ak, vasariņa”.
Saņēmuši Puškina ordeni no Putina
Iespējams, ka no visiem pašmāju Krievijas svinētājiem visaugstāk deguns šajā pasākumā turējās “Latvijas krievu savienības” (LKS) pārstāvei, 14. Saeimas deputāta kandidātei Tatjanai Favorskai un prokremliskajam vēsturniekam, arī LKS biedram, Viktoram Guščinam.
Vēl šī gada martā TV raidījums ”Nekā personīga” informēja, ka abi ir vienīgie Latvijas prokremliskie aktīvisti, kuriem pats Vladimirs Putins piešķīris tā saucamo Puškina ordeni.
“[...] visas šīs personas, kas šajā situācijā sniedz atbalstu Krievijas realizētājai propagandai, naratīviem un attiecīgi atbalstu arī karam pret Ukrainu, ir jāvērtē skalā no "noderīgais idiots" līdz "persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess". Un šīs personas noteikti nav skalas sadaļā, kas atrodas tuvāk "noderīgais idiots,” raidījumam “Nekā personīga” pauda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Egils Zviedris.
Pats ordenis var būt uztverams kā pūliņu novērtējums vai mēģinājums vēl vairāk motivēt šos darboņus.
Favorska paralēli vada kārtējo “krievu kultūru glābjošo” biedrību “Krievu sabiedrība Latvijā”.
Viņai līdzās darbojas arī iepriekš Valsts drošības dienesta (VDD) aizturēts prokremliskais aktīvists, LKS biedrs Andrejs Solopenko, kuram ir saikne ar Krievijas finansētajiem propagandas resursiem, tostarp “Baltnews”.
Abiem Putina apdāvinātajiem blakus fotogrāfijā ir redzams vēl viens ļoti specifiskās “raudzes” publicists un vēsturnieks – Igors Gusevs.
Viņš gadu gaitā ir izdevis vairākas grāmatas par Rīgas un Latvijas vēsturi. Savos uzskatos Gusevs regulāri murgo par Latvijas nesaraujamo saikni ar slāvu iekarotājiem.
Arī šim Kremlim tīkamajam vēsturniekam pie krūtīm ir redzams Puškina ordenis. Gusevs to ieguvis vēl krietni pirms abiem iepriekš minētajiem laureātiem.
Apbalvojumus saņem arī “žurnālisti” un “kopienu līderi”
Krievijas vēstniecības pārstāvis Zikovs savā runā, vēstot par Latvijas un Krievijas saiknēm, pieminēja arī Rīgā dzīvojušo krievu vēsturiskās prozas rakstnieku Valentīnu Pikuli.
Pats rakstnieks atdusas Meža kapos, taču agresorvalsts vēstniecība uz “Krievijas dienas” svinībām bija uzaicinājusi viņa sievu Antoņinu Pikuli.
Antoņina gan nav īpaši publiska persona. Vēl 2011. gada vasarā viņa pie nama Vesetas ielā 8, kur dzīvoja rakstnieks, atklāja piemiņas plāksni.
9. jūnija pasākumā iemūžināts vēl viens ar LKS saistītais aktīvists – Vladimirs Sokolovs.
Viņš no LKS saraksta kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, par sevi publiski atklājot, ka ir beidzis Sevastopoles augstāko jūras kara inženieru skolu.
Neskaitot saistību ar pāris nelieliem uzņēmumiem, Sokolovam pieder akcijas AS “Latvijas gāze”, “AS “Rīgas kuģu būvētava” un AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca”.
No Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotā lietveža Zikova apbalvojumus saņēma arī Rēzeknes krievu kopienas vadītājs Valērijs Orlovs un žurnāliste, agrāk ar “MK-Latvija” saistītā Natālija Zaharjata.
Arī Orlovs ir saistīts ar LKS, no kuras kandidējis parlamenta vēlēšanās.
Viņa vadītā kopiena 2014. gadā saistījās ar prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko veidotās Latviju nomelnojošās filmas “Latvija, kuru mēs pazaudējām” demonstrēšanu.
Orlovs publiski bijis spiests izteikties arī par sava drauga Rēzeknes krievu biedrības vadītāja Aleksandra Pušņakova atkārtotajiem seksuālajiem noziegumiem pret nepilngadītajiem.
“Tas ir šoks!” par Pušņakova noziegumu epizodēm 2011. gadā un vēlāk televīzijai pauda Orlovs.
Prokremliskie aktīvisti Latvijā nereti savu biedrību u. c. nodibinājumu aprakstos pauž mērķus, kas saistīti ar krievu kultūras un tikumības aizsargāšanu, taču, pašķirstot kriminālziņu materiālus, jāsecina, ka aizvadīto desmitgažu laikā dzimumnoziegumi šāda veida aktīvistu kopās ir visnotaļ bieža parādība.
