foto: Ieva Leiniša/LETA
Aizkraukle atsakās no "Getliņiem"
Atkritumu poligons "Getliņi".
Novadu ziņas
2023. gada 4. jūnijs, 07:53

Aizkraukle atsakās no "Getliņiem"

Jauns.lv

Saskaņā ar valsts Atkritumu apsaimniekošanas plānu bija paredzēts, ka Aizkraukles novada sadzīves atkritumi tiktu vesti uz Getliņu poligonu, kas iedzīvotājiem būtu daudz dārgāk nekā pašlaik un pašvaldībai radītu zaudējumus, jo līdzekļi ieguldīti atkritumu poligona “Dziļā vāda” izveidē Jēkabpils novadā. Tomēr ar novada domes vadības un citu pašvaldību vadītāju kopīgiem spēkiem izdevies panākt, ka sadzīves atkritumus turpinās vest uz “Dziļo vādu", informē Aizkraukles novads.

Savulaik līdzšinējo Aizkraukles, Jaunjelgavas,  Pļaviņu,  Kokneses, Skrīveru un Neretas novadu pašvaldības, uzņemoties kredītsaistības,  ar savu līdzfinansējuma daļu izveidoja  SIA “Vidusdaugavas SPAAO”, kas jau daudzus gadus apsaimnieko atkritumu apglabāšanas poligonu “Dziļā vāda” Jēkabpils novadā.  2005. gadā Komercreģistrā reģistrēto SIA “Vidusdaugavas SPAAO” izveidoja pavisam 15 pašvaldības, arī no citiem novadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Aizkraukles novada pārziņā ir 31%  SIA “Vidusdaugavas SPAAO” kapitāldaļu, pārējās pieder Jēkabpils (42%), Madonas (26%) un Varakļānu (1%) novadu pašvaldībām.

Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš informē, ka atbilstoši valsts  Atkritumu apsaimniekošanas 2021.–2028. gada plānam  paredzēts veikt desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizāciju, sadalot Latvijas teritoriju piecos atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” Aizkraukles novadu bija paredzēts  iekļaut Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ietilpst Rīgas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, kā arī Ādažu, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu pašvaldības. Aizkraukles novadam darbība šādā reģionā būtu ļoti neizdevīga, jo tad atkritumus nāktos vest uz Getliņu poligonu. Tomēr valsts nostādnes nācās ievērot, un novada dome šī gada janvāra sēdē nolēma slēgt vienošanos par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādi ar SIA “Getliņi EKO”. Vienošanās tika noslēgta, tomēr SIA “Vidusdaugavas SPAAO” dibinātāji centās rast citu risinājumu, jo atkritumu vešana uz poligonu Getliņos, lai gan pašiem ir izveidots savs poligons, pašvaldībām radītu zaudējumus, bet iedzīvotājiem būtu jāmaksā vairāk. 

SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš stāsta, ka jau pašlaik atkritumu apglabāšanas maksa Getliņos ir par apmēram 40 % lielāka nekā “Dziļajā vādā”. Getliņu ietilpība pietiktu apmēram pieciem gadiem, nāktos domāt par jaunu risinājumu, kas prasītu investīcijas, un tad par atkritumu apglabāšanu būtu jāmaksā vēl vairāk. “Dziļās vādas” ietilpība pietiktu vēl apmēram 20 gadiem, ja tajā tiktu noglabāti atkritumi līdzšinējā apjomā, bet, ja saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām no 2035. gada tajā tiks apglabāti 10 % sadzīves atkritumu, pārējos nododot pārstrādei, tad ietilpība pietiktu 200 gadiem. Ja novada atkritumus “Dziļajā vādā” vairs neapglabātu, rastos problēma ar kredītsaistību atmaksu, kā arī ar poligona uzturēšanu, jo tad joprojām būtu jānodrošina  infiltrāta  attīrīšanas iekārtu darbība.

Aizkraukles novada  domes priekšsēdētājs Leons Līdums, izpilddirektors Uldis Riekstiņš  un citu pašvaldību,  kuru pārziņā ir SIA “Vidusdaugavas SPAAO” kapitāldaļas, pārstāvji divas reizes tikās ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku, lai panāktu citu risinājumu. Pateicoties ministra izpratnei, tajā skaitā par finansiālo seku draudiem pašvaldībām, tika pieņemts lēmums grozīt Ministru kabineta noteikumos paredzētās Latgales plānošanas reģiona  atkritumu apsaimniekošanas teritorijas robežas, iekļaujot tajā arī Aizkraukles novadu. Uldis Riekstiņš informē, ka notika ilgas  diskusijas ar Latgales plānošanas reģionu, lai saņemtu piekrišanu reģionā iekļaut arī Aizkraukles novadu.

Latgales plānošanas reģionā tiks izveidoti trīs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centri – Rēzeknes, Daugavpils novados un “Dziļā vāda” Jēkabpils novadā.  “Atkritumus turpināsim vest uz “Dziļo vādu”, bet notiks šķiroto atkritumu pārvietošana starp centriem atkarībā no atkritumu veidu tālākas pārstrādes,” stāsta izpilddirektors.

Pašvaldībā tika saņemta Latgales plānošanas reģiona vēstule ar lūgumu deleģēt iepirkuma procedūras veikšanu par Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna 2024.–2030. gadam izstrādi, tajā skaitā piešķirt finansējumu Latgales plānošanas reģionam un apstiprināt darba uzdevumu. Plāns jāizstrādā saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Aizkraukles novada dome lūgumu atbalstīja un maija sēdē nolēma pilnvarot Latgales plānošanas reģionu veikt iepirkuma procedūru Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna 2024.–2030. gadam izstrādei un noslēgt līgumu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju. Plāns jāizstrādā līdz šī gada beigām. 

Aizkraukles novada pašvaldības 2024. gada budžetā tiks paredzēts līdzfinansējums plāna izstrādei un 5% no līgumcenas papildu līdzfinansējumam Latgales plānošanas reģiona administratīvajiem izdevumiem, nosakot pašvaldības līdzfinansējuma daļu proporcionāli iedzīvotāju skaitam nosauktajās pašvaldībās pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2023. gada 15. maija datiem. 

Plāna svarīgākie mērķi ir panākt minimālo tarifu reģiona iedzīvotājiem, nodrošināt esošās reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras racionālu izmantošanu, nākotnes izdevumu (investīciju) minimizēšanu atkritumu apsaimniekošanā, šķiroto atkritumu pārstrādes tehnoloģiju ieviešanu ar mērķi maksimāli nodrošināt pārstrādi uz vietas reģionā.   

Plāns tiks izstrādāts, ievērojot Latvijas Republikas un Eiropas Savienības spēkā esošo normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Līdz ar šo lēmumu dome nolēma atcelt savu 2023. gada 19. janvāra sēdes lēmumu “Par vienošanās slēgšanu par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādi ar SIA “Getliņi EKO””. Uldis Riekstiņš informē, ka finansiālas sekas pašvaldībai nedraud, jo vienošanās bija noslēgta bez pašvaldības līdzfinansējuma paredzēšanas un ar atrunu, ka regresa prasības nebūs, ja pašvaldība izstāsies no plāna izstrādes.