Rakstnieks Jurģis Liepnieks par prezidenta vēlēšanām: "Vislielākās izredzes ir Edgaram Rinkēvičam"
Jurģis Liepnieks, kurš ir ne tikai rakstnieks, bet arī politisko procesu vērotājs un polittehnologs, uz Valsts prezidenta vēlēšanām raugās ar vēsu un racionālu prātu, sakot, ka visreālākās izredzes iegūt Rīgas pils atslēgas ir pašreizējam ārlietu ministram, “Jaunās Vienotības” izvirzītajam kandidātam Edgaram Rinkēvičam.
31. maijā Saeimas deputāti atklātā balsojumā vēlēs jauno Valsts prezidentu, viņiem būs jāizvēlas starp trim kandidātiem – Uldi Pīlēnu, Edgaru Rinkēviču un Elīnu Pinto. Jauns.lv rakstniekam Jurģim Liepniekam jautāja, kā, pēc viņu domām, noritēs šīs vēlēšanas un vai jau maija pēdējā dienā Latvijai ir cerības tikt pie jauna Valsts prezidenta?
Valsts prezidenta kandidātam ir jāsavāc 51 balss no simts Saeimas deputātu balsīm. Ja pirmajā kārtā neviens kandidāts nesaņem vairākumu, seko otrā kārta. Ja arī tajā neviens neiegūst 51 balsi, tad trešajā kārtā tiek atsijāts vismazāk balsu savākušais kandidāts. Ja arī trešā kārta nevainagojas ar rezultātu, tad Saeimai jāizvirza jauni kandidāti un no 10. līdz 15. jūnijam jārīko vēlēšanu ceturtā kārta.
“Visu saliekot kopā, no šī brīža kandidātiem vislielākās izredzes ir Edgaram Rinkēvičam. Par viņu vajadzētu balsot arī Nacionālajai apvienībai, kuras pārstāvis Rihards Kols tad varētu pārņemt ārlietu ministra posteni. Tā būtu normāla, dabiska kustība, kur Nacionālajai apvienībai būtu vieni vienīgi ieguvumi,” saka Jurģis Liepnieks un turpina:
“Premjers Krišjānis Kariņš un “Jaunā vienotība” šai ziņā dara ļoti gudri, viņi sev pavēruši milzīgas manevra iespējas – kādam prasīt vai neprasīt ministra demisiju. Zaļo uz zemnieku savienība (ZZS) būs izšķirošais faktors, kas ietekmēs Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā kā ZZS ir ārpus koalīcijas partija, ir sākušās sarunas par iespējamo koalīcijas maiņu pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas ar ZZS balsīm.
Šai ziņā ir vairāki aspekti. Tas nešaubīgi tuvinās ZZS ar “Jauno vienotību”, bet es nepiekrītu tiem ekspertiem, kuri saka, ka šai gadījumā būs jauna koalīcija un valdība”.
Pēc rakstnieka domām, premjers Krišjānis Kariņš pēc Valsts prezidenta vēlēšanām varētu pieprasīt vairāku ministru (uz jautājuma zīmes ir gan Apvienotā saraksta ministri, gan nacionāļus pārstāvošais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs) demisiju un viņu vietā ielikt ZZS cilvēkus. Līdz ar to nevajadzētu krist valdībai, un Krišjānim Kariņam jau ir pieredze mainīt ministrus “ceļa vidū”.
Lai arī koalīcijā esošā Nacionālā apvienība visai izvairīgi attiecas pret Edgara Rinkēviča kandidatūru kaut vai tādēļ, ka “ģimenes vērtību” sargātāji nevēlas balsot par geju, nacionāļu interesēs tomēr būtu atbalstīt Edgaru Rinkēvičus.
Savukārt Apvienotais saraksts ar savu izvirzīto kandidātu Uldi Pīlēnu “turpina izgāzties visos jautājumos,” teic Jurģis Liepnieks: “Apvienotaissaraksts ar Uldi Pīlēnu priekšgalānāca ar solījumiem – būs krīzes menedžeri, panāksim Igauniju, būs ekonomiskais izrāviens un tā tālāk. Viņi to nespēj piedāvāt darbos, viņiem nav intelektuālās kapacitātes ideju līmeni. Viņi spēj piedāvāt kaut ko tādu kā “mēs Liepājā taisījām industriālos parkus”. Nu, tas nopietni!? Jūs piedāvājat kaut kādas 20 gadus vecas, sen aprobētas idejas… Tas ir viss, ko jūs spējat?”
Liepnieks teic, ka Apvienotā saraksta lielais projekts “Pīlēnu par prezidentu!” ir cietis neveiksmi – pietrūcis politiskas meistarības to novadīt līdz galam. Un tādēļ Apvienotajam sarakstam dienas kārtībā nu būšot jautājums par “izdzīvošanu vispār” – par nesašķelšanos sastāvdaļās.
Toties “Progresīvo” kandidātes Elīnas Pinto izredzes kļūt par Valsts prezidenti Jurģis Liepnieks vispār nevērtē.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurģis Liepnieks vērtē priekšāstāvošās Valsts prezidenta vēlēšanas un prognozē to rezultātu, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.