Priekšvēlēšanu uzstāšanās reizēs būs jārunā latviski

Pēc tam, kad būs pieņemtas izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, paredzēts, ka priekšvēlēšanu publiskās uzstāšanās reizēs būs jārunā valsts valodā, bet privātākās sarunās varētu būt ļauts runāt arī citā valodā, šāds redzējums iepriekš iezīmējās diskusijās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Komisijas sēdē deputāts Oļegs Burovs (LPV) vaicāja, vai būs ļauts pie priekšvēlēšanu telts ar cilvēkiem privāti runāt viņu dzimtajā, piemēram, krievu valodā.

Atbildīgo iestāžu pārstāvji un par likumprojekta virzību atbildīgie deputāti skaidroja, ka privātās sarunās pie priekšvēlēšanu telts nebūšot liegts izmantot citu valodu. Tiesībsarga pārstāve gan pieļāva, ka, ņemot vērā piedāvāto formulējumu likumā, šis jautājums varētu nonākt līdz tiesvedībām.

Savukārt uzrunām un rakstiskajiem materiāliem gan būs jābūt valsts valodā, atzīmēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).

Atbildot uz Burova pausto, Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA) komisijas sēdē aicināja kolēģi "nekāpties atpakaļ" attiecībā uz virzību par valsts valodas izmantošanu un nemēģināt domāt, kā apiet gaidāmo regulējumu, ar runāšanu "par kluso vai kādam čukstot ausī".

Saeima šodien atbalstīja arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) un komisijas kopīgi izveidoto priekšlikumu. Tiks noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos, kā arī internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.

Tāpat likumā paredzēts ierakstīt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību domju vēlēšanām augstāk minētie priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var ietvert vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

No likumprojekta plānots izslēgt normu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plānotu finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai tieši komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās. Līdzīgi izslēgts regulējums attiecībā uz priekšvēlēšanu raidījumiem reģionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļu pašvaldību vēlēšanās.

SEPLP šo normu izslēgšanu pamato, jo sabiedrisko mediju likums SEPLP neparedz komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums vairs neparedz daļu sabiedriskā pasūtījuma nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Līdz ar to attiecīgais pienākums neietilpst padomes kompetencē un tam nepastāv tiesisks pamats.

Tajā pašā laikā likumā saglabājas norma, ka joprojām sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu finansējums tiks plānots priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.
Kā ziņots, koalīcijas deputāti virzījuši grozījumus, lai priekšvēlēšanu aģitācija pamatā notiktu valsts valodā.