FOTO: aizvadīta jauniestudējuma “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” pirmizrāde

Režisore Laura Groza, piekrītot iestudēt izrādi, skaidri norādīja, ka izrādes tēmai vēlas turpinājumu plašākā nozīmē, tādēļ pieaicināja savus kolēģus, kuriem arī šie jautājumi ir būtiski.

Nedēļu pirms pirmizrādes – 11. maijā – Mihaila Čehova teātrī tika atklāta īpaša mākslas instalācija, veltīta šai izrādei un sabiedrības dialoga veicināšanas idejai. Instalācijas autori ir mākslinieki “MAREUNROL’S”, un tā ir redzama ikvienam garāmgājējam teātra skatlogā Kaļķu un Kalēju ielas krustojumā. Izstādes kurators ir filozofs un publicists Igros Gubenko, kurš ir arī moderatros diskusiju panelim par “ērtiem un neērtiem” jautājumiem mūsu sabiedrībā. Pirmā diskusija plānota 22. maijā, un tā būs skatāma arī tiešsaistē. 

Latvijā teju katrā ģimenē ir savs Sibīrijas stāsts, un, lai arī pierasts domāt citādāk, tie nav tikai vienas tautas stāsti – tie ir mūsu visu stāsti, jo tā laika režīma deportācijas piedzīvoja ne tikai latvieši, bet arī krievi, poļi, baltkrievi un citu tautību pārstāvji. Daudzās gadu desmitgadēs vārds “Sibīrija” ir kļuvis par asu diskusiju un strīdu cēloni atšķirīgās sabiedrības grupās, kas sakņojas atšķirīgā vēstures interpretācijā. “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem – 1941. un 1949. gada  izsūtīšanas no toreizējās Padomju Latvijas uz Sibīriju. Aukstajos Sibīrijas plašumos spēja izdzīvot tie, kuri sirdī nesa cilvēkmīlestību un ticību atgriešanās brīnumam.

Grāmatā “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” Sandra Kalniete atklāj savas mātes Ligitas un vecmammas Emīlijas stāstu par izsūtījumā piedzīvoto un izjusto. Arī Čehova teātrī iestudētās izrādes centrā ir Ligita, kura dienu pirms izsūtījuma no brāļa saņēmusi dāvanā smalkas augstpapēžu kurpes, kas liktenīgi kļūst par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā.

Režisore Laura Groza, vaicāta par izrādes vēstījumu, saka: “Izrāde ir par sarunāšanos. Ja Emīlija nebūtu sarunājusies ar Ligitu, Ligita, iespējams, nenodzīvotu pat vienu izsūtījuma ziemu. Ja es nebūtu spējīga sarunāties ar izrādes aktieriem par šo sarežģīto vēstures posmu (ņemot vērā, ka ikkatram no mums ir stipri atšķirīgs piedzimšanas un nobriešanas stāsts), tad, iespējams, topošā izrāde nepārdzīvotu pat vienu mēģinājumu nedēļu. Es nesalīdzinu burtiski, jo tas nav salīdzināms. Bet nespēja sarunāties ož pēc trūdiem.”

Zīmīgi, ka izrādes aktieru sastāvā spēlēs latviešu, krievu, ukraiņu un baltkrievu izcelsmes aktieri, kas piešķir papildu emocionālo raksturu gan izrādes tapšanas procesā, gan izpildījumā. Galveno Ligitas lomu atveido pieaicinātā aktrise Inga Misāne-Grasberga, tostarp izrādē ir redzami arī citi iemīļoti Čehova teātra aktieri – Veronika Plotņikova, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins un Ivans Streļcovs. Iestudējums plānots bilingvāls – uz skatuves ir dzirdama gan latviešu, gan krievu valoda, kā arī būs nodrošināti titri ar tulkojumu.