Saeimas priekšsēdētājs: politiskais tirgus saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām ir absolūti nepieļaujams

ZZS šodien tikās ar AS Valsts prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu, lai sīkāk iepazītos ar pretendenta redzējumu. Sarunā piedalījās arī Smiltēns un AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Atbildot uz jautājumu, vai Valsts prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt pašreizējās valdības aprises, piemēram, dot cerību kādai opozīcijas partijai nonākt valdībā, Smiltēns kā Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jebkurš politiskais tirgus saistībā ar Valsts prezidenta amatu ir nepieļaujams un pretējs Satversmes garam.

Parlamenta priekšsēdētājs skaidroja, ka Valsts prezidents ir "neitrāla figūra Satversmes arhitektūrā". "Jebkurš, kurš tirgosies, mēģinās ietirgot kādu citu valdības kombināciju - es uzskatu, ka tādā veidā šie spēki pārkāpj Satversmes garu un tas ir absolūti nepieļaujams," akcentēja AS politiķis.

Valsts prezidenta ievēlēšana pilnībā ir tikai Saeimas deputātu ziņā, un "tam nav un nedrīkst būt nekāda sakara ar kaut kādām iespējamām nākotnes valdības konstrukcijām, mēģinot šo padarīt par politisko tirgu", akcentēja Smiltēns. "Es kategoriski tam iebilstu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Pēc ZZS frakcijas apmeklējuma AS Valsts prezidenta amata kandidāts Pīlēns pilnīgā pievienojās Smiltēna teiktajam. Augstā amata pretendents uzsvēra, ka pilnībā atbalsta, ka šīs abas "nozīmīgās lietas" - Valsts prezidenta vēlēšanas un valdību veidojošo partiju koalīcijas darbs - tiek nodalītas.

Latvija ir nopietns spēlētājs starptautiskajās attiecībās, tāpēc arī šādā kontekstā nav korekti šī abas lietas sasaistīt, akcentēja Pīlēns. "Ja kāds to grib un mēģina, - tas ir uz viņa sirdsapziņas," uzsvēra AS pieteiktais Valsts prezidenta amata kandidāts.

Kā ziņots, ZZS Valsts prezidenta vēlēšanas un situāciju valdībā neuzskata par saistītiem jautājumiem, šodien žurnālistiem norādīja opozīcijā esošās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Neraugoties uz dažādām spekulācijām, "mēs šos jautājumus nesaistām", sacīja Valainis, atbildot uz jautājumu, vai Valsts prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt pašreizējās valdības aprises. Valainis uzsvēra, ka ZZS notiekošajās diskusijās "stingri pieturas" pie sarunas par Valsts prezidentu.

Reizē tiek runāts arī par tālāko sadarbību. Šodienas sarunā ar Pīlēnu, Tavaru un Smiltēnu - iezīmējies, ka AS esot gatavs kādos jautājumos sadarboties ar ZZS neatkarīgi no Valsts prezidenta vēlēšanu iznākuma, atzīmēja ZZS frakcijas vadītājs.

Kā ziņots, Pīlēns šodien sarunā ar ZZS frakciju "detalizēti izrunājis" savas prioritātes - drošību, ekonomikas un reģionālo attīstību, šodien pēc abu pušu tikšanās žurnālistiem pavēstīja Valsts prezidenta amata kandidāts.

Pēc viņa vārdiem, sarunā iezīmējusies vienāda pozīcija, ka ar valsts kritiskās infrastruktūras uzņēmumu, tādu kā AS "Augstspriegumu tīkls" un AS "Sadales tīkls", daļām nebūtu jāveic darījumi biržā.

Tāpat pārrunāts jautājums par augstskolu darbību, kā arī citu nozaru jautājumi, atzīmēja Pīlēns, ZZS frakcijas vadītājs Valainis pēc sarunas izteicās, ka AS ir izdevies izvirzīt ļoti cienījamu Valsts prezidenta amata kandidātu, kurš atstājis "ļoti pozitīvu iespaidu".

Lielā daļā jautājumu drošības, tautsaimniecības un reģionālās attīstības jomās ZZS un Pīlēna skatījumi sakrīt, atzīmēja ZZS politiķis.

Valainis norādīja, ka ZZS vēl plānotas tikšanās ar abiem pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem un lēmumu, kā rīkoties vēlēšanās, plānots pieņemt balsošanas dienā, kas ir maija pēdējā diena.

Maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijā ietilpstošā AS dibinātājs, uzņēmējs Pīlēns, premjera partijas JV biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un opozīcijas partijas "Progresīvie" izraudzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto. Trešais koalīcijas partneris - Nacionālā apvienība - bija plānojis Valsts prezidenta amatam virzīt pašreizējo prezidentu Egilu Levitu, bet Levits no kandidēšanas atteicās, redzot, ka viņa ievēlēšanai koalīcijas balsu nepietiks.

Koalīcijas politiķi pašlaik neredz iespēju vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.