Vītolu fonds saņem 370 000 eiro lielu ziedojumu

Vienlaikus ziedojumam Vītolu fondam Petričeku ģimenes pēdējā gribas apliecinājumā pausta vēlme 100 000 (91 965 eiro) ASV dolāru atstāt Okupācijas muzejam, kas nozīmē –  kopējā Latvijas valstij vēlētā summa sasniedz pusmiljonu ASV dolāru.

Mecenāts Juris Petričeks mūžībā devās 2022. gada 26. janvārī – laikā, kad pulcēšanos ierobežoja pandēmijas noteikumi, tāpēc atvadīšanās pasākums notika tikai šī gada 12. maijā, Jura brāļa dēlam Andrim Petričekam pulcinot draugus un tuviniekus, lai kopīgi pieminētu labdari.

Juris Petričeks dzimis 1936. gada 5. maijā Pededzes pagastā, tagadējā Alūksnes novadā. Otrā pasaules kara laikā Petričeka ģimene devās bēgļu gaitās, vispirms uz Vāciju un vēlāk – uz ASV. Juris Petričeks absolvējis Stenforda Universitāti, iegūstot bakalaura un maģistra grādu elektroinženierzinātnēs. Viņa darbs ASV bija saistīts ar radaru tehnoloģijām un to pētniecību. Pēc darba gaitu beigšanas Juris Petričeks turpināja aktīvu labdarības un sabiedrisko darbību, t.sk. bijis studentu korporācijas Talavija filistrs un atbalstītājs gan ASV, gan Latvijā.

Iesaistījies Okupācijas muzeja darbā, bijis muzeja padomes loceklis, vēlāk darbojies arī valdē. 2012. gadā Petričeks izdeva sievas Ritas sarakstīto viņas tēva biogrāfiju "Bertrams Rozenbergs. Fiat justitia.", bet 2015. gadā klajā nāca paša grāmata par savu dzimtu "Pededzes pagasta Petričeki". Ar Jura atbalstu 2019. gadā Rīgas Centrālcietumā tika atklāta piemiņas vieta terora upuriem.

2007. gadā Juris kopā ar sievu Ritu ieguva “Latvijas lepnuma” balvu par atbalstu Alūksnes novada Pededzes pagasta jauniešu izglītošanā. Pēc sievas nāves Vītolu fondā dibinājis Ritas Petričekas piemiņas stipendiju, kam pēcāk sekoja vēl divas (Ritas un paša vecākiem veltītas) –  Jevgenija un Olgas (dzimusi Rubene) Petričeku piemiņas stipendija un Bertrama un Lidijas Rozenbergu piemiņas stipendija – , tā izveidojot Jura un Ritas Veltas Petričeku stipendiju fondu, ar kura palīdzību atbalstīti 15 studenti, kopā izmaksājot teju 100 000 eiro.

Juris bieži tikās ar saviem stipendiātiem, aicinot viņus uz restorāniem, lai iepazītos labāk. Aiz Jura šķietamās nopietnības un atturības vienmēr slēpās vēlme atbalstīt un palīdzēt tiem, kam neklājās viegli. Lai arī nezinātājiem Juris varēja atstāt skarbu iespaidu, tuvumā esošie redzēja, kā “pašā dziļumā mīlestība nobrāztām rokām akmeņus lauž”. Arī ievērojamais mantojums tikai vēlreiz apliecina Jura mīlestību pret savu Tēvzemi un vēlmi atbalstīt jaunus cilvēkus to izglītošanās ceļā. Pateicoties atstātajam atbalstam, būs iespējams izmaksāt simtiem stipendiju, tā vēl daudzus gadus apliecinot, cik liels godavīrs gan dzīvē, gan pametot šo sauli bijis ziedotājs Juris Petričeks.