Pirmais 9. maijs bez pieminekļa: vai šodiena izvērtīsies provokācijās? Policija signalizē gatavību reaģēt

Divi iepriekš minētie notikumi šeit tiek pieminēti, jo bez šaubām virzīja uz priekšu iniciatīvu – beidzot tikt vaļā no Rīgas horizontā dominējoša staba, kuru dēvēja par “uzvaras pieminekli”, bet kurš realitātē bija nekas cits kā Latvijas valstiskuma iznīcināšanas centienu simbols.

Jāpiebilst, ka tieši Nila Ušakova (“Saskaņa”) laikos šis piemineklis tika apzināti padarīts par sava veida kulta vietu.

Atceroties Latvijai naidīga sentimenta caurvītās dzīres par kādām pirms Covid-19 pandēmijas faktiski ik gadu izvērtās 9. maijs, nebūs netaisnīgi apgalvot – ar kritušo pieminēšanu tam visam bija mazs sakara.

Tie bija apzināti organizēti tā saucamās “krievu pasaules” adeptu gadskārtēji salidojumi, kuru ietvaros tika stiprinātas idejas par Krievijas, tās vēstures pārākumu un tiesībām dominēt arī Baltijas valstīs.

Šajos datumos pie pieminekļa varēja sastapt vien ļoti retus cilvēkus, kuri nolika ziedus, nolādēja karu un devās projām, neiesaistoties dzeršanā, šašliku cepšanā un okupantu kara kostīmu uzģērbšanā.

Tie, kuriem karš svinēt neaizliedza

Vēl aprodot ap pasaules kārtību, kuru diezgan pamatīgi sašķobīja Kremļa rīcība 2022. gada 24. februārī, daudzi pie sevis nodomāja, ka šogad jau nu Latvijā 9. maijs būs klusāks, daudziem, iespējams, veltot šo laiku pārdomām, līdzšinējo uzskatu izvērtēšanai.

Taču faktiski pērn – vien dažus mēnešus pēc drausmīgās patiesības, kas atklājās Bučā un citviet – uzvaras svētki parkā tika svinēti nevis vienu, bet divas dienas, un nevis klusāk, bet skaļāk – ar klaigām, Krievijas karogiem, aizturēšanām un demisionējušu iekšlietu ministri.

Kā zināms, sabiedrībai smagi kritizējot Valsts policijas (VP) spējas notiekošo ierobežot, no iekšlietu ministres amata atkāpās Marija Golubeva. Šim notikumam, protams, bija arī citi politiski stimulatori, bet tomēr.

Šajā aprakstā tiek lietots jēdziens “svinības” par spīti tam, ka arī pērn Latvijā 9. maijs tika pasludināts par Ukrainas cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu.

Tas tādēļ, ka 9. maiju un ar šo datumu saistītās norises Uzvaras parkā todien realitātē definēja nevis Latvijas valsts lēmējvara un izpildvara, kā arī tai pakļautās institūcijas, bet gan sabiedrība.

Un, spriežot pēc iepriekšējā gada norisēm, sabiedrības daļai, kura ieradās ar ziediem, tie bija tādi paši “uzvaras svētki” kā citus gadus.

”Z” burti uz puķu pušķiem un “kreatīvs” apģērbs

Pērn Uzvaras parku apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to var droši pieļaut, ka kopumā kontingents bija pietiekami raibs.

Uz aci pētot, tas neatšķīrās no citos gados pieredzētā. Bija pensionāri, kuri bez liekām ceremonijām nolika ziedus un aizgāja, bija atsevišķi ļaudis, kuri labprāt izmantoja iespēju norāt policistus par to, kāda kārtība šogad iedibināta attiecībā uz ziedu nolikšanu.

Ģimenes lielākoties rīkojās līdzīgi, ar dažiem izņēmumiem, kad intensīvāka vārdu apmaiņa starp ģimenes galvu un likumsargu beidzās vien tad, kad tika piesaistīti papildu policisti.

Ik pa laikam nācējus, proporcijā 1:5 atjauca personas saožamā un saredzamā alkohola reibumā.

Ja šādi uz pieminekli tie virzījās grupā, tad no mutēm skanēja mīlestību Krievijai apliecinoši saukļi un lamas.

Jāatzīst, ka vairums ievēroja liegumu demonstrēt Georga lentītes un citu PSRS, Krievijas adoptēto simboliku, taču netrūka tādu, kuri to darīja atklāti.

Turklāt ne visus policija sodīja un apturēja.

Tā kā neviens pasākums 9. maijā Rīgas Domē netika atļauts, nebija iespēju Uzvaras parkā izvietot skandas un atskaņot ierastos sarkanarmiešu hitus, piemēram, “Katjušu” vai “Ģeņ Pobedi”.

Aizliegumu sanākušie apgāja ar viedtālruņiem, kuros tika skandinātas šīs dziesmas, vai arī vienkārši paši uzdziedāja pa pantiņam, tādējādi uzburot parkā ko līdzīgu citos gados ierastajai svētku atmosfērai.

Šāda rīcība teju katrā reizē izpelnījās ovācijas no apkārtējiem.

Bez visa pieminētā, sociālajos tīklos tika arī pamanītas daudz bezkaunīgākas “uzvaras dienas” svinētāju izpausmes.

Tostarp arī ziedu pušķi papīrā ar “Z” burtiem, apģērbs, kurš acīmredzami pielasīts, lai atgādinātu Georga lentīti vai Krievijas valsts karogu un tamlīdzīgi:

Vietējo aktīvistu iejaukšanās svinību norisē

Jāpiebilst, ka dienas garumā Uzvaras parkā uzturējās arī virkne cilvēku, kuri atklāti protestēja pret notiekošo.

Rīta pusē parka tuvumā atradās divi kungi ar PSRS zvērības simbolizējošiem t-krekliem un plakātu, kā arī Ukrainas un Latvijas karogiem.
Likumsargiem tas bija pastāvīgs darbs – raudzīt, lai starp “uzvaras dienas” svinētājiem un abiem vīriešiem neizceļas nopietnāks konflikts.

Kādu brīdi likumsargi arī uzdeva kungiem nedemonstrēt līdzi paņemto plakātu.

Dienas otrā pusē kungiem pievienojās biedrības “Tēvijas Sargi” pārstāvji, kuri savā veidā aizstāja savlaicīgi novākto izstādi par Ukrainu pieminekļa priekšā.

Biedrības dalībnieki ceļā uz pieminekli stāvēja ar Ukrainas karogiem, kuriem blakus bija piestiprinātas melnas sēru lentes.

Lieki laikam piebilst, ka konfliktu starp šiem kungiem, dāmām un garām ejošajiem netrūka. Viņi tika aicināti doties karot uz Ukrainu.

Dienu vēlāk – 10. maijā Uzvaras parkā arī gāja pietiekami karsti. Svinības būtībā turpinājās, cilvēkiem nākot un atkal saliekot ziedus daudzās rindās. Šoreiz bez ierobežojumiem.

Vienā brīdī kāds vīrietis ar suni ieskrēja ziedu laukumā un sāka tos izspārdīt. Policija personu aizturēja, ziedu licējiem paužot savu sašutumu par notiekošo.

Taču ziedu likšana turpinājās līdz pat vakaram un neiztrūka arī asāki momenti, kuros atkārtoti bija jāiejaucas policijai.

Valsts policija šogad gatava atbildēt uz provokācijām

Krievijas masīvā iebrukšana Ukrainā un tas, kā sevi 9. maijā parādīja attiecīgā daļa Latvijas iedzīvotāju tad arī noveda pie samērā ātras Latvijas bēdīgi slavenākā PSRS pieminekļa likvidēšanas.

To paguva atzīt pat dažs labs krievu aktīvists. Un jāpiebilst, ka ir krievu aktīvistu segments, kurš tur ļaunu prātu uz politiskajiem spēkiem, kuri solīja monumentu aizstāvēt, bet neveiksmīgi.

Atceroties iepriekšējā gada notikumus Pārdaugavā, šogad VP, pamatojoties arī uz stingrākiem aizliegumiem, kuri pieņemti, ir solījusi stingri uzraudzīt, lai 9. maijs neizpaustos kā svētki.

Saeima 20. aprīlī pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9. maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.

Pieņemtajā likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā” nav noteikti termiņa ierobežojumi, līdz ar to tam jāattiecas uz visiem 9. maija datumiem nākotnē.

No tiem, kuri ierasti bija saistīti ar 9. maija norišu organizēšanu Pārdaugavā pagaidām nav publiskas informācijas par ieceri nerespektēt likumdošanu.

Partija “Latvijas krievu savienība” savos sociālajos tīklos ievietojusi virkni video, kuros redzami nelielā grupā dodoties nolikt ziedus brāļu kapos un uzkopjot to teritoriju.

Arī ar šo politisko spēku saistītie pašpasludinātie “antifašisti” (nejaukt ar ekstrēmistiski noskaņotu bijušo Latvijas iedzīvotāju grupiņu Maskavā) pagaidām vien aprobežojas ar izteikšanos sociālajos tīklos.

Neskatoties uz to, jau 8. maijā pie Uzvaras parka bija vērojama VP pulcēšanās, gatavojoties gādāt par kārtību.

VP neizslēdz iespēju, ka šodien varētu notikt provokācijas, kuras veiktu “atsevišķas personas vai grupas”, vakardienas intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica VP priekšnieks Armands Ruks.