Levits apžēlo bijušo “Pasažieru vilciena” vadītāju Nilu Freivaldu

Freivaldam ir noņemta sodāmība, kā arī atcelts aizliegums ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos, tomēr no pienākuma atlīdzināt valstij zaudējumus viņš nav atbrīvots.

Apžēlošana atklājas digitālās televīzijas krimināllietas skatīšanā

Valsts prezidentam par apžēlošanas lēmumiem nevienam nav jāatskaitās. Apžēloto vārdi sabiedrībai parasti netiek atklāti, prezidentam arī nav pienākuma skaidrot savus motīvus vai kritērijus, kādēļ kāds ir apžēlots, bet cita lūgums noraidīts. Tiesības apžēlot notiesātos prezidentam garantē Satversme. Informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā liecina, ka Levits līdz šim ir izskatījis 380 lūgumus par apžēlošanu. No tiem Levits ir apmierinājis 19, tātad apžēloti ir 5%, ziņo LTV raidījums. 

To, ka apžēloto vidū ir arī bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, Latvijas Televīzija uzzināja tā sauktās otrās digitālās televīzijas krimināllietas iztiesāšanā, kur līdzās Aināram Šleseram un Andrim Šķēlem par krāpšanu apsūdzēts ir arī Freivalds.

"de facto" ziņo, ka Freivalds bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs 2009. gadā, kad ministrs bija Šlesers un notika digitālās apraides ieviešana Latvijā. Lietas prokurors Monvīds Zelčs uzskata, ka Freivaldam bija nozīmīga loma shēmā, kuras mērķis esot bijis digitālās televīzijas projektam mākslīgi piesaistīt firmu “Hannu Digital”: “Freivalds manā ieskatā bija viens no Šlesera cilvēkiem Satiksmes ministrijā. Freivalds darbojās gan sākotnējā nodarījuma posmā, kas saistījās ar Ministru kabineta noteikumu izmainīšanu, Freivalds bija Satiksmes ministrijas konkursa komisijas vadītājs, kurš atbilstoši apsūdzības pozīcijai vienpersoniski izlēma par šī konkursa rezultātu, kā rezultātā projektā tika dota iespēja iesaistīt “Hannu Digital”.”

Prokurors Monvīds Zelčs 5. aprīļa sēdē krimināllietas materiāliem lūdza pievienot spriedumu, ar kuru Freivalds tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pasažieru vilcienu iepirkuma krimināllietā, lai raksturotu viņa personību. Lieta bija saistīta ar neizdevušos vilcienu iepirkumu 2012. gadā, kad Freivalds uzņēmumu vadīja. Vienlaikus materiāliem tika pievienots arī apžēlošanas akts, ar ko Freivaldam šogad noņemta sodāmība un atcelts papildsods.

Zelčs raidījumam norāda, ka gadījumā, ja tiesa Freivaldu atzīs par vainīgu krāpšanā, viņa personības raksturojums var ietekmēt soda apmēru: “Lai arī šī sodāmība viņam ir noņemta no prezidenta puses, tas raksturo viņa personību. Tas parāda to, ka acīmredzot par viņu var spriest, ka šāda rakstura nodarījumiem, viņiem nav gadījuma raksturs attiecībā uz viņu [Freivaldu].”

Noņemta sodāmība, taču zaudējumi jāatlīdzina

Zelčs starp abām krimināllietām velk paralēles, jo abos gadījumos runa ir par valsts iepirkumiem un valstij nodarītiem zaudējumiem. “Pasažieru vilciena” gadījumā apsūdzība faktiski bija par to, ka ar vilcienu iepirkuma uzvarētāju spāņu uzņēmumu “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.” jeb “CAF” noslēgtais līgums bijis pārāk atšķirīgs no tā, kāds bija paredzēts konkursa nolikumā. Pēc sprieduma spēkā stāšanās 2021. gada novembrī vilcienu iepirkuma lietas prokurors Mairis Mackēvičs LTV norādīja, ka grozījumu rezultātā līgums kļuva izdevīgāks “CAF”.

Tiesa Freivaldam un trim pārējiem valdes locekļiem katram piesprieda naudas sodu tuvu 20 000 eiro, savukārt kā papildsodu tiesa visiem aizliedza ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās trīs gadus.

Visiem solidāri tika uzdots arī kompensēt valstij iztērēto naudu par iepirkuma rīkošanu – nepilnu pusotru miljonu eiro. Freivalds sodu ir nomaksājis, taču kompensāciju gan nē. Valsts prezidents Egils Levits ar apžēlošanas aktu atcēlis aizliegumu Freivaldam ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību uzņēmumos un noņēmis sodāmību. Taču no zaudējumu kompensēšanas Freivalds atbrīvots nav.

Levits: Viņš savu sodu ir izcietis. Viņš lūdza divas lietas – saīsināt papildsodu, kas nozīmē darba aizliegumu, un atcelt pienākumu maksāt kompensāciju, kas ir ļoti pamatīga. Es tikai saīsināju liegumu strādāt.

LTV: Kas viņa pamatojumā jūs pārliecināja?

Levits: Es domāju, ka, ņemot vērā kopējos apstākļus, šajā gadījumā viņam vajadzētu sākt strādāt ātrāk, lai varētu samaksāt kompensāciju.

Freivalds: Lieta bija baltiem diegiem šūta

Freivalds norāda, ka neviens viņu neesot pamudinājis lūgt apžēlošanu un par to ne ar vienu nav arī konsultējies. Pamatojumā prezidentam viņš aprakstījis vilcienu iepirkuma krimināllietu, kas, viņaprāt, bijusi safabricēta.

“Man viedoklis bija, ka tas tiesas process vai vispār šī lieta bija diezgan baltiem diegiem šūta. Acīmredzot, bijis pamatoti, ja Valsts prezidents ir pieņēmis tādu lēmumu apžēlot, dzēst manu sodāmību. Uz mani vairs tātad neattiecas kriminālsodāmība un atcelts arī papildsods [..] Lieta manā ieskatā ir bijusi diezgan tāda, varētu teikt, safabricēta,” teica Freivalds, kurš arī norādīja, ka vainu neatzīst, ziņo LTV. 

Viedokli par Freivalda apžēlošanu Latvijas Televīzija vaicāja arī vilcienu iepirkuma krimināllietas prokuroram Mairim Mackēvičam. Viņš rakstiskā atbildē uzsvēra, ka prezidents drīkst apžēlot, kuru vēlas. Vienlaikus lēmumu viņš sauc par diskutablu.

“Neapstrīdot Valsts prezidentam piešķirtās plašās tiesības apžēlošanas jautājumos, tomēr visai diskutabls ir Valsts prezidenta lēmums apžēlot notiesāto N. Freivaldu par noziedzīgu nodarījumu, ko viņš kā valsts amatpersona izdarīja, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, un nodarot zaudējumus valstij vairāk kā miljona eiro apmērā, turklāt nekad neatzīstot savu vainu viņam inkriminētajās darbībās,” raksta Mackēvičs.

Apsūdzību digitālās televīzijas lietā Levits nav ņēmis vērā

Prokurors Mackēvičs arī norādīja, ka “sevišķi diskutabls” Levita lēmums apžēlot Freivaldu ir tāpēc, ka Freivalds joprojām ir apsūdzēts par citu noziegumu digitālās televīzijas krimināllietā: “Valsts prezidents ir definējis vienu no saviem darbības pamatprincipiem – tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte (tiesiska, taisnīga valsts), taču nav saprotams kā šis pamatprincips korelē ar izdoto Apžēlošanas aktu situācijā, kad pret N.Freivaldu apelācijas instances tiesā tiek skatīta krimināllieta viņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā,” pauž Mackēvičs.

Levits savukārt atbild, ka Freivalda apsūdzība digitālās televīzijas krimināllietā viņa lēmumā nekādu lomu nespēlēja: “Citas lietas mēs neskatāmies. Tas ir viens konkrēts gadījums, un man arī nemaz nav informācijas par citām lietām. Katrā ziņā runa ir par vienu specifisku lēmumu, ņemot vērā tos apstākļus. Ir nedaudz saīsināts tas laiks, kad viņš nedrīkst strādāt, lai viņš varētu sākt strādāt ātrāk, lai varētu sākt maksāt kompensāciju. Paldies.”

Nav gan tā, ka Freivalds vispār nedrīkstētu strādāt. Ceļu satiksmes drošības direkcija apliecināja, ka Freivalds strādā par CSDD pārraudzībā esošās Biķernieku kompleksās sporta bāzes vadītāja vietnieku, ziņo "de facto".

Digitālās televīzijas krimināllietā pirmā instance Freivaldu un pārējos apsūdzētos attaisnoja. Šonedēļ apelācijas instancē noslēdzās tiesas izmeklēšana un nākamajā sēdē sāksies debates. Tiesnesis Guntars Stūris sēdē pauda, ka lietai varētu “pielikt punktu” augustā.

Rail Baltica izmaksas strauji aug, naudas projektam nav

Ne vairs divi, bet vismaz seši vai pat septiņi miljardi eiro varētu būt Rail Baltica Latvijas posma kopējās izmaksas. Rīgas Centrālās stacijas un tilta pār Daugavu būvniecības izmaksas vien jau pārsniedz pusmiljardu. Tomēr ar esošo naudas plūsmu, ko pamatā veido Eiropas fonds, nepietiek pat jau uzsāktajiem būvdarbiem. Plus vēl pieļautu kļūdu dēļ nupat kā pazaudēta iespēja tikt pie papildu simt miljoniem Rail Baltica būvniecībai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kā pazaudēt simt miljonus?

Pēc ārkārtīgi pieticīga starta pirmajā kārtā, Satiksmes ministrija pērn Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fondam iesniedza vairāku projektu finansēšanas pieteikumus. Lielākais no tiem bija par simt miljoniem eiro - tiltam pāri Daugavai pie Salaspils Rail Baltica ietvaros, vēstī "de facto"

Taču, kad rudenī pieteikšanās noslēdzās, bija skaidrs, ka simt miljonu vērtais pieteikums nav atbilstoši noformēts un tādēļ pēc būtības tas pat nemaz netika izskatīts. Tagadējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) to sauc par nepiedodamu kļūdu. Pie naudas tika divi projekti Rīgas brīvostā un viens “Latvijas Gaisa satiksmes”, par kopējo summu 37 miljoni eiro. “No savas puses varu teikt, ka šis jautājums turpmāk būs zem manas kontroles. Un arī mēs sāksim gatavot laicīgi jaunos pieteikumus,” sola Vitenbergs.

Pieteikšanās finansējumam noslēdzās pērn septembrī. Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) par notikušo ir izvairīgs un sākumā iesaka atbildību meklēt pie jaunā ministra, pēc tam – pie ministrijas ierēdņiem. “Tas ir ministrijas iekšējas darbības jautājums, un es nezinu, cik daudz vajag par to, kā saka, to netīro veļu mazgāt,” saka Linkaits. Pēc norādes, ka tas ir jautājums par 100 miljoniem eiro, viņš turpina: “Jā, tieši tā, tāpēc arī tur bija viss, sākot no augšas līdz apakšai. Tātad, dienesta izmeklēšana,  paskaidrojumi no valsts sekretāra par to, kāpēc kas noticis un tā tālāk.”

Dienesta izmeklēšanas rezultātā divas ierēdnes pazeminātas amatā, kā arī pilnveidota iekšējās kontroles sistēma.

Taču 100 miljoni Rail Baltica projektam būtu nozīmējuši daudz. Jo tieši paredzama finansējuma trūkums ir kļuvis par gadsimta objekta vienu no lielākajām, bet ne vienīgo problēmu.

Iepriekšējos gados ziņojumos valdībai gan vēstīts, ka kopumā projekts virzās labi. “Pie galda sēdinot visus iesaistītos, tā aina, kas pavērās, bija pavisam savādāka, jo četrus piecus gadus tiek kavēti projektēšanas termiņi, no divtūkstoš vajadzīgajām [nekustamajiem īpašumiem] atsavinātas 200, neskaidrība par šīm finansējuma apjomu, par finansēšanas modeli, ja ir zināmi riski, ka darbi kaut kādā brīdī varētu būt pārtraukti vai būt saraustīti, jo mēs esam atkarīgi no tā, ko piešķir,” saka Vitenbergs.

Linkaits iebilst pārmetumiem par to, ka būtu darīts nepietiekami: “Tajā laikā, kad mēs gatavojām šo speciālo Rail Baltica likumu, tajā sākotnējā versijā bija, protams, iekšā daudz radikālāki priekšlikumi, kas ļautu ātrāk virzīt uz priekšu. Bet nu visā šajā valdības saskaņošanas periodā un pēc tam arī Saeimā tā stratēģija tika izvēlēta tāda, ka mēs atrisinām to, ko mēs varam atrisināt, tos jautājums, kas tajā brīdī ir pieņemami visām pusēm un ejam uz priekšu.”

Stacijas apkaimes izmaksas jau pārsniedz pusmiljardu

"de facto" skaidro, ka šobrīd lielākais iesāktais Rail Baltica būvobjekts ir Centrālā stacija ar tiltu pāri Daugavai. Sākotnēji ar projektētāju un būvnieku “Bererix” noslēgtā līguma summa bija 430 miljoni eiro (430 538 203 eiro). Pa trim gadiem līgums apaudzis ar papildu darbiem par vēl gandrīz simt miljoniem un jau pārsniedz pus miljardu (523 329 072 eiro). Tam vēl jāpieskaita būvdarbu izmaksu indeksācija atbilstoši inflācijai, kas varētu būt ne mazāk kā vēl simt miljoni.

“Līguma izpildes gaitā mēs esam sastapušies ar nepieciešamību pilnveidot būvprojektēšanas prasības, ir vadlīnijas izveidotas, kuras atbilst stingrākiem sprādziendrošuma prasībām, stingrākām ekspluatācijas prasībām, un arī daudzas funkcionālās prasības arī uzlabotas,” par pasūtītajiem papildu darbiem stāsta SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Starp papildu darbiem ir bagāžas transportēšanas iespēja no stacijas uz galamērķi, pasažieru platformu paaugstināšana, arī īpašas ventilācijas sistēmas, kam pasažieri būtu jāpasargā no uzbrukumiem ar ķīmiskām vielām. Sākotnējā līgumā nav bijusi ne dzelzceļa signalizācijas sistēma, ne divi papildus sliežu ceļi, kas vajadzīgi iekšzemes maršrutiem un izmaksās vairāk nekā 30 miljonus. Savukārt 54 miljoni papildus vajadzīgi izmainīto tehnisko prasību un darbu izpildes laika dēļ, ko sīkāk aprakstīt ir sarežģīti.

Pasūtītājs noliedz, ka ietu projektētāja pavadā, un uzsver, ka vadlīnijas nosaka Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”, kas tās grozījis jau 17 reizes, kam attiecīgi seko arī simtiem izmaiņu tehniskajās prasībās. Bez augušām izmaksām, pagarināti arī būvdarbiem sākotnēji noliktie termiņi. Stacijas apkaimes un tilta pār Daugavu projektam jābūt pabeigtam līdz 2027.gadam, bet ticams, ka faktiski tas varētu notikt vēl vēlāk, skaidro "de facto".

“Mums ir zināmi darbi, kas ir gājuši daudz lēnāk tādēļ, ka šī finansējuma nav. Pareizāk sakot, nav skaidrības par to, vai, teiksim, tas tiks iekļauts līgumā, vai ne. Mums ir bijušas ļoti ilgas sarunas, vienošanās par šiem pielikumiem, kas nereti ir pat līdz pusgadam. Un tas, protams, nepalīdz tempam. Šobrīd izskatās, ka lielākie jautājumi ir atrisināti, mēs ejam savā ziņā tādu labu, vienmērīgu tempu uz priekšu,” BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Nauda darbiem ir tikai līdz gada beigām

Uz "de facto" jautājumu, cik daudz finansējuma šobrīd ir 523 miljonu līgumam, Vingris atbild: “Es skaidri pateikt šobrīd nevaru. Šobrīd mums ir tie pieminētie aptuveni 200 miljoni, kas ir tā nauda, kura mums līdz šim ir saņemta un par ko ir veikti pasūtījumi. Faktiski tas nozīmē, ka darbs līdz gada beigām.”

Finansējums ir viens no iemesliem, kādēļ šonedēļ valdībā sanāca īpaši Rail Baltica problēmu risināšanai izveidota ministru komiteja. Gada beigās plānots beidzot sākt arī sliežu izbūvi. Līdz tam vēl jāatpērk gandrīz divtūkstoš zemes īpašumu, šobrīd atsavināti vien pārsimt.

Rail Baltica finansējums pamatā nāk pa porcijām no īpaša fonda - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), kas projekta attīstīšanu padara kampaņveidīgu. Un Satiksmes ministrija kā iespējamu risinājumu redzētu priekšfinansējuma piesaistīšanu, lai darbi nebūtu jāpakārto naudas plūsmai. Taču tas nozīmētu, ka šim jāatrod nauda. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) saka - budžetā tādas iespējas nav, turklāt, budžeta gatavošanas laikā šī problēma vispār noklusēta.

“Man pirmajā brīdī liekas, ka projektēts ir viss, ko gribās un nevis kontekstā, kam ir resursi - bet nu tad mēs to gribam un to gribam, to gribam, un es domāju, ka tā situācija nonāks līdz tam brīdim, kad mēs varēsim nofinansēt, visticamāk… Visu pilnā apmērā mēs nevarēsim, bet tad mēs varēsim ļoti skaidri nodrošināt to, kas mums visiem ir ļoti nepieciešams stratēģiski, lai tas vilciens, tā teikt, var izbraukt cauri un droši vien pēc tam būvēs kādas atsevišķas lietas klāt,” saka Ašeradens.

Ja sākumā pieļāva, ka Rail Baltica Latvijas daļa varētu izmaksāt ap diviem miljardiem eiro, tad šobrīd publiski jau izskan tādi minējumi kā seši vai pat vairāk miljardi.