Saeima vakardien pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9. maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.
Pieņemtajā likumā “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā” nav noteikti termiņa ierobežojumi, līdz ar to tam jāattiecas uz visiem 9. maija datumiem nākotnē.
Publiski pieejamajos balsošanas rezultātos redzams, ka šo regulējumu atbalstīja 79, atturējās 1 (Juris Jakovins, ZZS), bet nebalsoja 12 deputāti.
No nebalsojušajiem viens bija Jānis Reirs (JV), taču viņam piebiedrojās 11 partijas “Stabilitātei!” parlamentārieši, kuru rīcība pamatīgi izbrīnīja viņu atbalstītājus.
Neesot atradies “drosmīgu” opozicionāru
No Rīgas uz Krieviju migrējušais Kremļa uzsākto karu atbalstošais ar “Sputnik” saistītais žurnālists Aleksejs Stefanovs savos sociālajos tīklos raksta šādi:
“Viņu ir 79 [deputātu, kuri balsoja par]. Un turpat arī Ainārs Šlesers. Turpat. Mazliet pārsteidza,” raksta Stefanovs.
“Domāju, ka vismaz 11 cilvēki no 100 Saeimā ir drosmīgi cilvēki. Nē! Nevienas balss pret šo likumu. Neviena,” par partijas “Stabilitātei!” frakciju izsakās propagandists.
“Tā teikt, vēsturei. Un tiem, kas zina, ko ar šo sarakstu darīt,” nepaskaidrojot sevi, norāda Stefanovs.
Iespējams, viņš prāto, ka saraksts ar “krievu pasaulei” nelojālajiem noderētu odiozajiem “Baltijas antifašistiem”, kuri jau iepriekš draudējuši un biedējuši ar šādu vārdu, uzvārdu piefiksēšanu.
Rosļikovs skaidro frakcijas rīcību
Par balsojumu neklusēja arī Krievijas Federācijas finansētās aģentūras “Rossiya Segodnya” paspārnē esošais, Latvijā bloķētais resurss “Baltnews”.
Tas piefiksējis, ka “Saskaņas” partijas pārstāvji nekavējoties vērsuši uzmanību uz “Stabilitāte!” frakciju, kas šajā balsojumā nepiedalījās, un apsūdzēja deputātus, ka tie “paslēpušies tualetē”.
“Stabilitātes” līderis Aleksejs Rosļikovs tikmēr atbildot precizēja, ka vakardien Saeimā bija divi balsojumi par 9. maija svinībām: frakcija balsoja pret pirmo un balsojumā par otro atturējās, cerot, ka tas palīdzēs viņu aizvākt no darba kārtības.
Aizliegts arī salūts
Pieņemtā likuma mērķis noteikts trīs daļās, no kurām pirmā ir aizstāvēt valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļaut nekārtības, aizsargāt sabiedrības veselību un tikumību.
Tāpat jaunā regulējuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militāras agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanu, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.
Likuma mērķis ir arī solidarizēties ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā, un pieminēt Ukrainā cietušos un bojā gājušos.
Saistītās ziņas
Jaunais regulējums nosaka, ka pašvaldības neizsniedz atļauju tādu pasākumu rīkošanai, kas neatbilst augstākminētajam mērķis.
Tāpat noteikts, ka 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz plkst.7 ir aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.
Saeima arī nolēma, ka pašvaldībām būs jāanulē atļauja publiska pasākuma rīkošanai tās administratīvajā teritorijā 9. maijā, ja tāda būs izsniegta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Iepriekš līdzīgu regulējumu šodien Saeimas sēdē piedāvāja "Apvienotā saraksta" deputāti, tomēr arī ar viņu piekrišanu Saeimas vairākums pieņēma alternatīvu risinājumu likumā "Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā".
Tā kā pieņemts alternatīvs risinājums, tad Saeima vairs tālāk neskatīs sākotnēji virzīto likumprojektu par "Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu", ko bija paredzēts attiecināt tikai uz 2023. gada 9. maiju. Līdz ar to likumā šogad 9. maijs netiks noteikts par upuru Ukrainā piemiņas dienu un nebūs pienākums šajā dienā Latvijas valsts karogu pie ēkām novietot sēru noformējumā.
Citi šobrīd lasa
