Ģenerālprokuratūra izteikusi brīdinājumu Latvijas Krievu savienībai, vēsta raidījums
Ģenerālprokuratūra februārī izteikusi brīdinājumu partijai "Latvijas Krievu savienība" (LKS) saistībā ar tās veiktām darbībām, kas var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.
Kā vēstīja LTV raidījums "Panorāma", LKS tiražētos materiālos laika gaitā konstatēti Kremļa propagandas vēstījumi, starptautisko tiesību pārkāpumu attaisnošana, dezinformācija un citi pārkāpumi.
Jau pagājušā gada martā Valsts drošības dienests (VDD) partijai izteicis vienu brīdinājumu, taču situācija nemainījusies. Nākuši klāt pat jauni vēstījumi, piemēram, centieni noskaņot Latvijas iedzīvotājus pret palīdzēšanu Ukrainai.
Par LKS darbībā konstatētajiem pārkāpumiem VDD pagājušā gada decembrī informējusi Ģenerālprokuratūru, kura šā gada 24.februārī nosūtījusi partijai prokurora brīdinājumu. Tādējādi politiskais spēks nonācis soļa attālumā no tā, lai tiesa varētu lemt par tā darbības izbeigšanu, vēstīja LTV.
Partijai ticis uzdots novērst, proti, dzēst brīdinājumā norādītās informācijas izplatīšanu sociālajos tīklos, arī LKS tīmekļa vietnē.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns LTV raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja, ka LKS pārstāvji prokuratūrai atsūtījuši izvērstu skaidrojumu un pauduši nožēlu par izdarīto.
LKS priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs LTV apstiprināja, ka šāds brīdinājums saņemts un partija to ņēmusi vērā.
"Vispār mums bija vairāk nekā 1200 publikāciju tikai šajā tīklā. Jautājumi skar tikai septiņas publikācijas. Visas tās jau ir dzēstas no interneta un atrast tās nav iespējams," skaidroja LKS priekšsēdētājs.
Ja gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas tiks pieļauti jauni pārkāpumi, tad saskaņā ar Politisko partiju likumu tiesa varēs lemt par partijas darbības izbeigšanu.
Kā ziņots, Saeimā kopš rudens iestrēgusi vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīta iniciatīva par LKS slēgšanu. Toreiz aptaujātie deputāti solīja neļaut tai noklust.
Iniciatīva nodota Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kuru vada Jānis Dombrava (NA), bet tās tālāka virzība pagaidām nav manīta.
Pērn jūnijā spēkā stājās Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā, kas nosaka, ka partijām savā darbībā ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību.
Partijai savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
Ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai ir pretrunā ar kādu no minētajiem aizliegumiem, tad partijas darbību var izbeigt tiesa.
