Mūžībā devusies keramiķe un pedagoģe Ausma Žūriņa

1926. gada 11. jūnijā dzimušās mākslinieces Ausmas Žūriņas radoša darbība bija nozīmīga Latvijas mākslā 20.gs. 2. pusē, kas cieši saistīta ar mākslas izglītības procesu un viņas dzīvesbiedra Imanta Žūriņa, scenogrāfu, ilggadējo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) direktoru, vēsta Latvijas Mākslinieku savienība.

Ausma Žūriņa par vizuālo mākslu sākusi interesēties mācoties Jēkabpils vidusskolā un jau 1940. gadā apmeklējusi mākslinieka, pedagoga Andreja Pormaļa (1898-1977) keramikas pulciņu. Vēlāk, Otrajam pasaules karam beidzoties, 1945. gadā Ausmas Žuriņas pasniedzējs Kuldīgas vidusskolā bija latviešu profesionālās keramikas pamatlicējs Jēkabs Bīne (1895-1955). 

Ausma Žūriņa no 1945.-1951. gadam studējusi un absolvējusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) ar diplomdarbu šamotā - “Cilnis bērnudārza peldbaseinam”, vadītājs, keramiķis Georgijs Kruglovs (1905-1984). 
Jāatzīmē, ka padomju okupācijas laikā LMA Keramikas meistardarbnīcā notika vairākkārt nomainījās vadītāji: keramiķis Rūdolfs Jēkabs Pelše (1880-1942; LMA Keramikas meistardarbnīcas vadītājs 1924-1940), Vilis Vasariņš (1906-1945; LMA Keramikas meistardarbnīcas vadītājs 1941-1944), Georgs Kruglovs (LMA Keramikas meistardarbnīcas vadītājs 1944-1974).

Pēc LMA absolvēšanas un radošā darba kombināta “Māksla” māksliniece Ausma Žūriņa bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas vadītāja un darbojusies par pasniedzēju no 1954.-1989. gadam, bet viņas dzīvesbiedrs Imants Žūriņš (1923-2014) bija RLMV pasniedzejs kopš 1956. gada direktors no 1959.-1985. gadam. Imanta Žūriņa skolas vadīšanas laiks iezīmējās ar stingru orientāciju uz domājošu, demokrātiskās idejās bāzētu modernisma un skandināvu funkcionālā dizaina estētiku. Vairākkārtīgi RLMV vadība mēģināja pārvarēt ornamentālā etnogrāfisma un primitīvas saloniskās komercializācijas centrtieces tendences, kad 20.gs. 50.-60. gados RLMV kā pedagogi darbojās arhitekti: Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), Ivars Bumbiers (1932-2021; RLMV pedagogs 1966-1970), Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV pedagogs 1961-1986), Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971). Skolā audzēkņiem tika veicināta arhitektoniskā domāšana, cilvēciskā mēroga izpratne. Nākamais progresīvu reformu vilnis mācību procesā 20.gs. 70.g. iesaistīja: dizaineru Jāni Borgu (RLMV kompozīcijas pedagogs 1965-1990), tēlniekus: Ojāru Breģi (1942-2022; RLMV Tēlniecības nodaļas pedagogs 1973-1977), Juri Zihmani (RLMV Tēlniecības nodaļas pedagogs 1973-1985), Ligitu Ulmani (RLMV Tēlniecības nodaļas pedagogs 1973 - 1978), gleznotājus - Anitu Jansoni-Zirnīti (RLMV gleznošanas pedagoģe 1971-1981), Ilzi Starku (RLMV gleznošanas pedagoģe), keramiķus Leonu Alksni (RLMV pedagogs 1972-1987), Alekseju Baranovu (RLMV pedagogs ar pārtraukumiem 1972-1985) u.c. Rezultātā audzēkņi tika sagatavoti tālākām mākslas studijām vairāk kā amatnieciskai ražošanai.

Pēc LMA radošo darbību Ausma Žūriņa bija uzsākusi bij. PSRS Mākslas fonda Latvijas filiāles kombināta “Māksla” keramikas darbnīcā Ķīpsalā (1951-1954). Darbnīcu organizēja un sākotnēji no 1945.-1951.g. vadīja keramiķis Staņislavs Kaļva (1913-1970), produkcijā dominēja Latgales etnogrāfiskie, naivi stilizētie motīvi un formas. Ķīpsalas darbnīcu vēlākos periodos vadījuši mākslinieki Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa un Jānis Ojārs Dimza-Dimme (1937-2020). Tajā strādājuši keramiķi Valdis de Būrs (1937-2002), Skaidrīte Cihovska, Violeta Jātniece, Izabella Krolle, Leons Lukšo (1930-1984),  Pēteris Martinsons (1931-2013), Latvīte Medniece (1924-2018), Aija Zīle (1940-2014).
Ausmai Žūriņai radošajā procesā nācās saskarties ar reālo pieprasījumu un studiju atziņām, kas rosināja darbos izkristalizēt ornamenta semantiku un estētiku, izpētīt tā etimoloģiju. Māksliniece kā ilggadēja RLMV Keramikas nodaļas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma) pedagoģe (1951-1989) audzināja pietāti pret arheoloģisko mantojumu – māla krūzēm, podiem, svečturiem. Par sasniegumiem pedagoģijā Ausma Žūriņa tika apbalvota ar LPSR AP prezidija goda rakstu (1986).

Ausma Žūriņa kļuva par LMS biedres kandidāti 1958. gadā, viņu rekomendēja koktēlnieks, pedagogs Voldemārs Tiltiņš (1899-1985), LMA pasniedzēji, keramiķi Georgijs Kruglovs, Margita Melnalksne (1909-1989). Māksliniece bija LMS biedre kopš 1960. gada - ar tēlnieka Jura Mauriņa (1928-1993), Voldemāra Tiltiņa, Margitas Melnalksnes rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, lietišķās mākslinieka, grafiķa  Žaņa Ventaskrasta (1906-1978) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, scenogrāfa Voldemāra Valdmaņa (1905-1966) parakstītu lēmumu.

Izstādēs Ausma Žūriņa piedalījās kopš 1951. gada, kad Republikāniskajā lietišķās mākslas skatē eksponēja diplomdarba figurālās daļas atveidojumu majolikā. Turpmākajā daiļradē keramiķe bija pievērsusies virpoto māla trauku formas attīstīšanai, darbos akcentējot to piederību zemnieku dzīves ciklam un uzturam – putrai, alum, pienam, veidoja vāzes, bļodas, podus un izceļot nacionālos akcentus formveidē. Mākslinieces personālizstādes notikušas LNMM, Velvju zālē (1976), Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā (1980), Kurzemes keramikas dienu ietvaros, Saldus novadpētniecības un mākslas muzejā (1985), RLMV (“Ausma Žūriņa”, 2000).

A.Žūriņas darbi bijuši eksponēti PSRS propagandas izstādē Vispasaules jaunatnes kongresā (Vīne, Austrija, 1958), PSRS Mākslas fonda jaunrades nama “Majori” radošās grupas izstādē (LNMM, 1959), darbi novērtēti ar godalgu Prāgas keramikas izstādē (Zelta medaļa, bij. Čehoslovākija, 1962), eksponēti arī kā MF produkcijas etaloni TSSI (Maskava, bij. KPFSR, 1964). Mākslinieces darbi bijuši apskatāmi izstādēs: “Latviešu daiļamatniecības un mākslas izstāde” (veidoja mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, Dānija, 1978), izstādēs “Mākslas dienas”, “Rita Blumberga (1925-2008), Ausma Žūriņa, Laimonis Blumbergs (1919-2014)” (Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejs, 1978), RLMV izstādē “Ausma Žūriņa un audzēkņi” (LNMM, Velvju zāle, 1984), izstādē “Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960-1990 no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma” (kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane “Rīgas mākslas telpa”, 2011). 

LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma krustejas dārzā (kopš 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem un 1973. gada izstādē piedalījās 20 autori, t.sk. A.Žūriņa ar darbu, poliptihu “Dzirnakmeņi”. Lielākas ekspozīcijas iespējas un skatītāju apriti kopš 1973.gada nodrošināja “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” (DBB) dārzs Siguldā, kur tika eksponēts Aivas, Annas, Ausmas Žūriņu poliptihs “Zvaigznes” (7. Dārza keramikas izstāde, 1981). Siguldas DBB dārzā 20.gs 80.-tajos gados ikggadēji tika izstādīti līdz 40 darbi šamotā, kuru autori bija: Silvija Šmidkena, Pēteris Martinsons, Leons Lukšo, Skaidrīte Cihovska, Māra Linkaite (1945-2016) u.c.
Dārza keramika savu popularitātes virsotni sasniedza 20.gs. 90.g. sākumā, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mainījās paradigmas vizuālajā mākslā, sakarā ar finansējuma nepietiekamību nozarē. Darbību beidza MF kombināti, Dzintaru radošais nams un lielu, energoietilpīgu darbu izgatavošana šamotā tika apturēta. Mākslinieku stilistika mainījās un izstāžu praksē sāka dominēt sīkplastikas formas un porcelāna apgleznojumi. Monumentālās dārza keramikas formu stilistiskā daudzveidība šobrīd ir apskatāma LMS, LNMM un citās mākslas kolekcijās.

Ausmas Žūriņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces, pedagoģes Ausmas Žūriņas tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no mākslinieces Ausmas Žūriņas notiks sestdien, 18.martā, plkst.12.00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē.