Lielāko valsts finansējumu filmu ražošanai iegūs Jāņa Norda un Aika Karapetjana spēlfilmas
Nacionālā kino centra (NKC) finansējumu vislielākajā apmērā filmu ražošanai šogad saņems režisoru Aika Karapetjana un Jāņa Norda spēlfilmas.
NKC vadītāja Dita Rietuma šodien medijiem paziņoja, ka Norda darbs "Ar putām uz lūpām" saņems 292 393 eiro, bet Karapetjana filma "Pirmdzimtais" saņems 208 000 eiro filmēšanas pirmajam posmam.
Karapetjana filma "Pirmdzimtais" ir psiholoģisks trilleris par vidēja vecuma inteliģentu, kurš, cenšoties atjaunot savu reputāciju sievas acīs, veic nejaušu slepkavību. Pēc kāda laika gan vīrietis sāk saskatīt saikni starp mirušo un sievas grūtniecību, un noslēpumainu šantāžistu, kurš viņu piespiež rīkoties pret paša gribu.
Savukārt Norda "Ar putām uz lūpām" ir stāsts par bijušo policistu Didzi, kurš cenšas sākt dienesta suņu apmācību biznesu. Tikmēr viņa sieva meklē romantisku piepildījumu ar gados jaunāko Robertu. Brīdī, kad Didža apmācāmie suņi ir pamukuši, viņam ar sievu ir jāsadarbojas, lai, konfrontējot ar saviem pagātnes dēmoniem, novērstu tuvojošos nelaimi pilsētas iedzīvotājiem.
Kopumā spēlfilmu kategorijā izvērtēšanai tika iesniegtas astoņas filmas.
Finansējumu nesaņēma Režisora Māra Martinsona un producentes Lindas Krūkles filma "Maģiskais kimono", Vara Braslas un Gata Upmaļa "Atvari", Roberta Kļimoviča "Nasta". Noraidīts arī Gunta Trektera un Staņislava Tokalova filmas projekts "Tas, ko viņi neredz", Jevgēņija Paškēviča darbs "Ko zina klusā Gerda" un Jura Poškus un Madaras Melbergas filma "Saule spīd 24 stundas".
Vērtēšanas komisijas pārstāvis Pēteris Krilovs atzina, ka bija prognozējis lielāku projektu skaitu, ko ekspertiem vajadzēs izvērtēt. Tomēr izvērtēšana nav bijusi viegla, jo projekti bijuši ļoti kvalitatīvi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
"Tas gan nenozīmē, ka scenārijs ir spīdošs, bet projekti ir pārdomāti un tas sagādāja zināmas grūtības izvērtēšanā," teica režisors.
Šoreiz par finansējumu esot sacentušies nevis režisori vai dramaturgi, bet gan producenti. Turklāt komisijai bija jāizvēlas tādas filmas, kas nevis nepārskatāmā nākotnē būs skaistas, bet tādas, kas ir pārdomāti izveidotas un uz ekrāniem varētu parādīties tuvāko divu gadu laikā, skaidroja Krilovs. Tāpat svarīgs aspekts ir šo filmu iespējamā labā slava starptautiskajā kino arēnā.
Žūrijas komisija vērtēja filmas, ņemot vērā vairākus kritērijus, no kuriem režisora pieredze bijusi svarīgs, tomēr ne galvenais kritērijs. Spēlfilmām ļoti būtisks kritērijs bijis pats filmas scenārijs, kas nosaka projekta nianses. Turklāt šajā vērtēšanas reizē skaidru līderu nav bijis līdz pašām beigām.
Šogad jaunums ir NKC rīkotās tikšanās ar neatbalstīto projektu autoriem - viņi tiks aicināti uz sarunu ar ekspertiem, lai izrunātu žūrijas vērtējumu. Tādējādi filmu autori saņems skaidrojumus par to, kāpēc viņu pieteiktie projekti ir noraidīti. Kā atzīst žūrija, noraidīto projektu vidū ir daudz tādu, kuri ir ar potenciālu un kurus nepieciešams vēl līdz galam pieslīpēt.
Rietuma uzsvēra, ka NKC prioritāte ir, lai iesāktās filmas tiktu pabeigtas, lai nav tā, ka filmai piešķir finansējumu, bet tā arī uz ekrāniem neparādās. Ar valsts finansējumu atbalstītās filmas plānots pabeigt jau nākamgad.
Kopumā spēlfilmu veidošanai pieprasītā summa bija 2 058 889 eiro, lai gan pieejamais finansējums bija 500 393 eiro.
Pieejamais finansējums spēlfilmām, dokumentālajām filmām un animācijas filmām bija 911 954 eiro.
LETA / Foto: Evija Trifanova, Sintija Zandersone/LETA
