FOTO: Kara muzejā apskatāms patiesi unikāls mākslinieces Ievas Ādamsones darbs

Sākoties karam Ukrainā, tērpu māksliniece Ieva Ādamsone aizsāka kustību #elizas, kura veido maskēšanās tīklus Ukrainas aizstāvjiem – kā pasakā par Meža gulbjiem, kurā tiek pīti nātru krekli, lai brāļi nepārvērstos par gulbjiem uz mūžīgiem laikiem.

Šī kustība aptvēra visu Latviju un latviešu kopienas ārzemēs. Nepilna gada laikā ir uzpīti vairāk nekā 52 tūkstoši kvadrātmetri maskēšanās tīklu.

Tīklu pīšana un cita veida atbalsts Ukrainai turpinās, bet cilvēki diemžēl sāk pierast pie kara un no tā sāk distancēties.

“Manī jau teju gadu sāp šīs kara šausmas... un sāpes pārtapa mākslas instalācijā "Madonna ar bērnu. Kara gads. Mans kliedziens". Caur to paužot visu to ētisko normu kopumu, kādēļ karš nedrīkst kļūt par pierastu ikdienas notikumu. Instalācija tiek veidota kā sievietes tēls - Dievmāte, kura iemieso visu to garīgo, ētisko, humāno, kas radījumu padara par cilvēku. Tai nav ne roku, ne kāju, jo nav iespējams karu kā pretīgu rāpuli aizgrūst un aizbēgt no tā. Ja to var fiziski, tad dvēsele paliek karalaukā. Tēla svārku daļa veido kupolu, kurš veidots no maskēšanās tīkla, zem tā dus zīdainis - Mūsu visu rītdiena, ko cenšamies nosargāt. Blakus bērna figūrai izvietoti kabatas lukturīši - Ukrainas bērnu kārotākā dāvana Ziemassvētkos. Figūras mugurā iedzītas naglas kā nebeidzamas sāpes, no kurām stiepjas sarkani pavedieni un tajos iesieti apavi, kuri atgādina par kara upuriem... Mazos spoguļus es iestrādāju ar cerību, ka Ļaunums, ieraugot pats savus neglītos vaibstus, tajos apjuks un pārvērtīsies akmenī, līdzīgi kā Gorgonas Medūzas lāsts. Kādēļ es veidoju šo mākslas instalāciju? Tādēļ, ka man pietrūkst vārdu, lai aicinātu nepierast...” saka māksliniece.

Instalācija ir tapusi ar Latvijas Kara muzeja, veikalu tīklu “DEPO”, “LISTT”, “ERMINASS.LV” atbalstu.

Izstādes atklāšanā piedalījās Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Instalāciju iespējams aplūkot Latvijas Kara muzeja konferenču zālē, vienlaicīgi ar Viļa Heinrihsona izstādi.

Heinrihsons muzejā ir izstādījis darbus, kuru iedvesmas avots ir visnotaļ īpatnējs, taču mūslaiku norišu frekvencei ļoti atbilstošs.

Mākslinieka vizuālie darbi ir tapuši iespaidā no mediju reportāžām par Ukrainas notikumiem un tajos atspoguļotas ļoti konkrētas, atsevišķas epizodes.

Interesanti, ka Heinrihsona darbi lielā mērā sastāv no teksta, kas pavada vizuāli pasniegto vēstījumu, novedot pie mūsdienās ļoti saprotama un uztverama formāta.