Vitenbergs aicina VK izvērtēt reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu modeli

Vitenbergs ceturtdien tikās ar Valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Ministrs aicināja veikt izvērtējumu, vai no sabiedrības un valsts interešu viedokļa sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas modelis reģionālajos maršrutos ir ekonomisks un efektīvs, kā arī vai no iesaistīto valsts institūciju un kapitālsabiedrību puses iepirkums noritējis atbilstoši normatīvajiem aktiem un sabiedrības interesēm.

Vitenbergs pauž, ka KP atklātais pārvadātāju kartelis ir satricinājums visai nozarei. 

"Mans uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai šajos apstākļos nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu sabiedrībai un pārliecinātos, ka no savas puses ministrija un Autotransporta direkcija (ATD) ir strādājusi pēc augstākajiem labas pārvaldības standartiem," uzsver satiksmes ministrs.

Jau ziņots, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos janvāra sākumā piemēroja naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" (LSA).

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un LSA, lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā -, savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Tāpat ziņots, ka Vitenbergam, 2. februārī tiekoties ar KP, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un ATD pārstāvjiem, nolemts aktualizēt Publisko iepirkumu vadlīnijas, aicinot pasūtītājus jau līgumos iekļaut potenciālos riskus, lai aizliegtas vienošanās gadījumā tos būtu iespējams lauzt.

Savukārt ATD uzņēmusies veikt pārvadātāju aptauju, noskaidrojot to iespējas pārņemt kartelī iesaistīto uzņēmumu apkalpotās sabiedriskā transporta tīkla daļas.

LAP apgrozījums 2021. gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022. gada 29. marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

"Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt LSA 2021. gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. LSA pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.