Latviešu virsnieks Ukrainā uzrunā latviešus un lūdz sūtīt palīgā vairāk jaudīgās pašgājējhaubices
Ļoti labi, ka Latvija pagājušajā gadā Ukrainai piegādāja ievērojamu daudzumu militārās tehnikas, taču palīdzības sniegšana jāturpina arī šogad. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja latviešu virsnieks Atvars Aniņš, kurš pēdējos piecus mēnešus pavadīja, dzīvojot un karojot Ukrainā. Viņš aicināja Latviju piešķirt Ukrainai vēl vairākas jaudīgas haubices.
Vispirms Aniņš atgādināja, ka nesen Vācija piekrita Ukrainai palīdzēt ar “Leopard” tankiem. “Pieņemsim, ka Ukraina cerēja saņemt vismaz 100 tādus tankus. Tanks ir spēcīgs, jaudīgs ierocis, no kura visiem ir bail. Kad pretinieks ierauga tanku, viņa pirmā doma ir notīties, aizbēgt. Psiholoģiski tanks rada bailes.”
Ieraugot tanku, parasti karavīri apsver divas iespējas. Ja viņiem ir ļoti labi, spēcīgi ieroči, var mēģināt cīnīties. Bet, ja tādu ieroču nav, karavīri cenšas aizbēgt, pārvietoties malā, lai netrāpītos tanka ceļā, viņš skaidroja.
Nav tik vienkārši nosūtīt ieročus uz citu valsti
“Visi ļoti cer, gaida un kaunina Vāciju, lai Ukraina minētos 100 tankus dabūtu. Polija un Somija, kurām arī ir vācu ieroči, jau bija gatavas tos aizsūtīt ukraiņiem,” Aniņš teica, paskaidrojot: lai ieročus varētu sūtīt citai valstij, jāsaņem īpaša atļauja no tās valsts, kura tos pārdevusi.
“Ja tev tanku pārdod, tu to nevari sūtīt tur, kur pats gribi. Tu vari to izmantot savā valstī. Bet, ja tu gribi to sūtīt uz kādu citu valsti, tev vajadzīga pārdevējas valsts piekrišana. Izrādījās, ka poļi nebija pajautājuši atļauju Vācijai, vai drīkst sūtīt ieročus uz Ukrainu. Viņi tikai nesen to paprasīja. Ir variants aizsūtīt arī ieročus bez atļaujas. Karā diplomātija drīkst būt uzstājīgāka, agresīvāka arī pret saviem sabiedrotajiem. Nav pieklājīgi karā ‘’cackāties’’ ar baltiem cimdiem,” viņš pauda.
Ukrainai nosūta Latvijā ražotus militāros kvadriciklus un skrejriteņus
Par iedzīvotāju savāktajiem ziedojumiem Ukrainai nosūtīti Latvijā ražoti militārie kvadricikli un skrejriteņi.
Mūsu lielgabalu šāvienu jauda ir divreiz lielāka
Aniņš atgādināja, ka arī Latvijas pārstāvji aicināja Vāciju sūtīt tankus uz Ukrainu. “Tagad ir labākais joks par Latvijas militāro arsenālu. Pēdējos pāris gados mēs izpirkām visu Austrijas pašgājējhaubiču “M109” arsenālu. (..)
Tanks spēj šaut 5-6 km attālumā, bet mūsu lielgabali, ko nopirkām no Austrijas, spēj šaut 30 km attālumā. Mūsu lielgabalu šāvienu jauda ir divreiz lielāka, jo ieroča kalibs ir krietni lielāks. Tur, kur mūsu lielgabali izšauj un kur lādiņš nokrīt, 50 metru rādiusā viss ir noslaucīts. Pat tad, ja netrāpa šķembas, sprādziena triecienvilnis ir nāvējošs.
Nopērkot Austrijas haubices “M109”, mēs tās iegādājāmies par ļoti simbolisku cenu, mums tās gandrīz uzdāvināja. Mēs samaksājām 100-150 tūkstošus eiro par mašīnu, bet jauna tāda mašīna maksā 8-10 miljonus eiro.
Mums ir viens no lielākajiem pašgājēju haubiču parkiem
Sanāk, ka mēs bakstāmies ap vāciešiem, lai viņi iedod Ukrainai savus tankus, bet mums pašiem ir viens no lielākajiem pašgājēju haubiču parkiem. Šīm haubicēm jau ir 30-50 gadi. Pēc 20 gadiem tās, visticamāk, būs nolietojušās, tāpēc pēc tam tās zāģēs metālā.
Mūsu haubices ir paredzētas tikai cīņā pret krieviem. Ģeogrāfiski mums citu ienaidnieku nav. Vācietis atkrīt. Polis arī nav diez cik reāls pretinieks. Igaunija un Lietuva arī nē. Pēc loģikas, ģeogrāfijas un vēstures mums ir tikai viens ienaidnieks.”
Tumsā un aukstumā, tomēr nesalauzti! Ukraiņi drosmīgi pārvar Krievijas teroru!
Krievijas karaspēks jau ilgāk nekā mēnesi savās raķešu apšaudēs koncentrējas uz Ukrainas enerģētikas un citas svarīgās infrastruktūras apšaudēm, kas rezultējies ...
Ļoti gudrs solis
Kāpēc Latvijai tagad vajadzētu Ukrainai nogādāt vēl vairākas haubices? “Ja tu ar saviem ieročiem vari izkarot karu citā valstī, tas ir ļoti gudrs solis, tāpēc ka tava zeme netiks izārdīta. Tu ar savu pretinieku, pret kuru tu esi gatavs cīnīties, izkaujies svešā valstī. Latvija saprot: ja Ukraina karu zaudētu, mēs būtu rindā vieni no nākošajiem [ar ko Krievija karotu], tāpēc mums ir jāpalīdz.”
Aniņš norādīja, ka Latvijai kopā bija 65 haubices, no kurām tādas kaujas mašīnas, kas šauj, bija aptuveni 40. “Mēs Ukrainai aizsūtījām 6 mašīnas. Sanāk, ka mēs kauninām vāciešus, ka viņi nedod savus tankus, bet no savām haubicēm mēs iedevām tikai 15%. Rodas jautājums, vai mēs varam vairāk?
Protams, mēs varam vairāk! Nav tā, ka mēs Ukrainai haubices vienkārši uzdāvinātu. Tā pat nav dāvana! Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica, ka visa palīdzībai Ukrainai ir investīcija reģiona drošībā nevis dāvana. Ir jāsavalda krievi. Kad krievi būs savaldīti, viņi sēdēs mierīgi. Krievi saprot tikai spēku.
6-10 mūsu haubices būtu 100 vāciešu tanku ekvivalents
Mēs Ukrainai nosūtījām 6 haubices. Droši vien mēs varētu to apjomu vismaz dubultot un vēl 6 mašīnas aizsūtīt! Varētu pat vairāk.”
Viņš paskaidroja, ka minētās haubices ir ļoti spēcīgas un tām piemīt liela uguns jauda. Tās šauj ātri, un šāvieni ir postoši. “Viena mašīna, ja to izmanto taktiski gudri, var pietiekami mierīgi tikt galā ar 10 tankiem. Sanāk, ka visa pasaule gaida uz vāciešu 100 tankiem, bet, ja mēs aizsūtītu 6-10 haubices uz Ukrainu, tas būtu vāciešu tanku ekvivalents.”
Aicina pamēģināt iedot vēl 6 haubices
Aniņš pauda viedokli, ka Ukrainas vēstniecība varētu lūgt Latvijai palīdzēt ar vēl vairākām haubicēm. “Lai nav tā, ka 6 mašīnas Ukrainai iedeva, bet par pārējo ir jāaizmirst. Ļoti skaisti, ka mēs iedevām 6 mašīnas, pamēģināsim iedot vēl 6 haubices!
Iepriekšējās 6 mēs iedevām pagājušajā gadā, bet šogad arī vajag palīdzēt! Karš turpinās, un, jo ātrāk Ukraina uzvarēs, jo visiem būs mierīgāka sirds.”
Ukraiņiem arī šogad būs jādzīvo terora ēnā
Vai šogad karš Ukrainā varētu beigties? “Visticamāk, nē. Pat tad, ja krievus izdzīs ārā no Ukrainas, viņu raķetes paliks un kaut ko viņi visu laiku bliezīs. Ukrainai būs jādzīvo terora ēnā. Ukraiņiem būs jāiemācās tikt galā ar riskiem.”
Viņš norādīja, ka līdz šim frontes aizmugurē ukraiņi jutās samēra droši, bet tad janvāra vidū Dņipro saspridzināja daudzstāvu ēku. “It kā aizmugurē tev ir cerības un pat tiesības justies drošam, bet hops!, un tu vairāk neesi! Tā bija smaga sajūta. Civilie iedzīvotāji mira tur, kur iepriekš viņi jutās pietiekami droši.
Aniņš Dņipro nodzīvoja vairākus mēnešus
Es Dņipro nodzīvoju 3 mēnešus. Ik pa laikam kaut kas sprāga, bet es tur jutos droši. Gan jau arī tagad tur justos droši, jo karavīrs mazāk baidās. Viņš matemātiski parēķina, ka ik pa laikam kaut kur sprāgst, bet, ja vairāku miljonu pilsētā 50 cilvēki nomirst, ir maza varbūtība, ka viņš trāpīsi starp šiem neizdzīvojošajiem. Lai tā notiktu, ir ļoti slikti jāsakrīt visām zvaigznēm.
Tīri matemātiski karavīrs saprot, ka viņa risks šādā pilsētā nav liels. Viņš saprot, ka karā šauj cilvēkus, viņi nomirst, bet karavīram tas ir normāli. Normāli tas nav sievietēm, bērniem un citiem civiliedzīvotājiem, kuriem būtu tiesības justies droši frontes aizmugurē.”
Biedrība “TEV” ar humānās palīdzības kravām Ukrainā pabijuši jau vairāk nekā desmit reižu
Biedrība “TEV” dibināta tikai jūnijā, taču tās biedri ar humānās palīdzības kravām Ukrainā pabijuši jau vairāk nekā desmit reižu. Riskējot ...
Mūsu haubicēm bija milzīga nozīme
Vai šī gada laikā kara darbība tomēr varētu mazināties? “Ļoti pozitīvs signāls, ka rietumvalstis Ukrainai sūta modernos tankus. Ar tiem var normāli karot. Kad notika visveiksmīgākā operācija – Harkivas atbrīvošana, tajā lieliski piedalījās mūsu 6 aizsūtītās haubices. Tām bija milzīga nozīme!
Iedomājies, ka tev ir 6 haubices, kurā katrā ir 50 lādiņi. Kad karavīrs iet uz priekšu, kaut kur ierauga pretinieka pozīcijas un saprot, ka tālāk būs grūti tikt uz priekšu, viņš var piezvanīt savam draugam ar lielo bozi. Karavīrs piezvana artilēristam, un viņš ar vienu lādiņu 30 km attālumā saspridzina pretinieka pozīciju, un neviens pa karavīru vairs nešauj. Ceļš atbrīvojas, un viņš var uzbrukt tālāk uz priekšu, arī haubices dodas uz priekšu, lai aizsniegtu nākošos mērķus.
Krievu komandieris rācijā dzirdēja tikai klusumu…
Braucot uz priekšu, karavīrs atkal pamana ienaidnieka pozīcijas. Atkal piezvana artilēristam. Harkivas atbrīvošanas operācijā artilēristi šāva visu dienu nedēļu pēc kārtas. Varu iedomāties, kā pretinieku komandieris centās sazvanīt savas apakšvienības, un vienīgais, ko viņš rācijā dzirdēja, bija klusums vai panika.
Varbūt kāds izdzīvoja, paspēja ielēkt mašīnā, aizbraukt prom un sēt paniku. Panika bija pelnīta, jo blieza tā, ka 50 metru rādiusā visu noslaucīja. Krievu karavīriem bija panika, saprotot, ka viņi būs nākošie. Tas nenormāli labi strādāja. Līdzīgi kā "Himars" raķešu artilērijas sistēmas. Mazākā distancē un daudz intensīvāk.”
Nav jābrīnās, ka krievu karavīri bēga, cik ātri vien varēja
Turklāt tad, kad artilērists izšāva savu pirmo kaujas komplektu, stundas laikā viņam atveda nākamo komplektu, un viņš varēja turpināt šaut.
Līdz ar to nav jābrīnās, ka krievu karavīri bēga no Harkivas, cik vien ātri varēja. “Viņi vienkārši saprata, ka būs nākošie, pa kuriem bliezīs. Un blieza tik precīzi un sāpīgi, ka bija jābēg, citādi dzīvs nepaliktu!”
Mēs būtiski palīdzētu Ukrainai, kā arī atjaunotu savu militāro tehniku
Noslēgumā Aniņš norādīja: pat tad, ja Latvija nogādās Ukrainai lielu daļu no savām haubicēm, mūsu karavīriem joprojām būs pietiekams skaits haubiču, ar ko trenēties. Ar katru haubici var apmācīt vairākas apkalpes un turēt tās rezervē.
Turklāt jāņem vērā, ka daudz valstu tagad pērk jaunas haubices. “Pat tad, ja mēs Ukrainai atdotu trešdaļu vai pusi no savām haubicēm, mēs uzreiz varam sākt pirkt jaunas. Tās maksā 8-10 miljonus eiro gabalā.
Vajadzētu 30 miljonus gadā
Noslēdzot ilgtermiņa piegādes līgumus, piemēram, uz 10-20 gadiem par 3 mašīnām gadā, mēs par 30 miljoniem eiro gadā būtu nodrošinājuši ļoti būtisku palīdzību Ukrainai, kā arī vienlaikus mēs spētu atjaunot savu haubiču parku.
Nākotnē tagadējās haubices būs nolietojušās, bet 10-20 gados mēs varam paspēt nomainīt visu pašgājējhaubiču arsenālu. Turklāt nevienu brīdi nepaliekot bez savām militārajām spējām. Par 30 miljoniem eiro gadā (un turpinot to 10-20 gadus) mēs atjaunotu ļoti bīstamā bruņojuma autoparku un vienlaicīgi mēs būtu ļoti, ļoti lielā mērā palīdzējuši sadot savam pretiniekam pa kaklu,” Aniņš mudināja latviešus turpināt palīdzēt Ukrainai, tostarp nodot ukraiņiem jaudīgās haubices.
