Āboliņš par neatrisināmo pinekli saistībā ar Jaunā Rīgas teātra ēku: gudrākais vienmēr piekāpjas
Gundars Āboliņš un raidījuma vadītāja Inese Vaikule.
Kultūra

Āboliņš par neatrisināmo pinekli saistībā ar Jaunā Rīgas teātra ēku: gudrākais vienmēr piekāpjas

Jauns.lv

“Tas ir sāpīgs jautājums,” saka aktieris Gundars Āboliņš par pēdējā laika aktualitāti saistībā ar Jaunā Rīgas teātra ēku – Lāčplēša ielā 25, kas varētu netikt pabeigta noteiktajā termiņā. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Āboliņš dalās savās pārdomās gan par plānu izjukšanu saistībā ar ēkas remontu, pirmizrādēm, ko nav iespējams šobrīd iestudēt, gan ideju, ka situācija ir jāparskata, lai rastu risinājumu.

Āboliņš par neatrisināmo pinekli saistībā ar Jaunā...

“Mums vakar bija sapulce – visi kolektīvi spriedām, ko darīt un kā darīt, jo mēs jau esam situācijas piemuļķoti vairākkārt,” stāsta aktieris, “No sākuma bija domāts viens termiņš, tad otrs, tad mēs jau pagājušosezon nolēmām, ka šī būs pēdējā, ka mēs jau gatavojamies uz pāriešanu, – atkal tas viss izjūk.” Āboliņš, kurš iepriekš darbojies arī “Radio SWH”, norāda, ka saprot dažādos apstākļus un nevar nosaukt vienu “vainīgo”, taču tagad situācija ir tāda, ka ārējo apstākļu dēļ ir grūtības un iesaistītās puses nevar vienoties.

“Tam visam pa vidu ir pineklis – absolūti neatrisināms pineklis no normatīvajiem aktiem, noteikumiem, Ministru kabineta lēmumiem. To nav būvnieki izdomājuši, to ir ierēdņi sapiņķerējuši. Man liekas, ka vienkārši būtu vispār tā situācija jāpārskata,” savās pārdomās raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei dalās aktieris, piebilstot, ka var nojaust, no kuras vietas šai situācijai “aug kājas”.

Taujāts par Alvja Hermaņa vēstījumu, ka jaunas pirmizrādes netiks iestudētas, kamēr nebūs pabeigtas telpas, Āboliņš saka: “Tā iznāk, jā. Ko mēs taisīsim izrādes, mēs nezinām kur mēs viņas spēlēsim? Vai netaisīsim izrādes?” Viņš saprotot Hermaņa izteikumu par streiku, kas gluži nenozīmē, ka izrādes netiks spēlētas vispār: “Valsts jau mums maksā naudu, un skatītāji biļetes ir nopirkuši. Tad jūs gribat, lai mēs vēl skatītājus pieviļam? To mēs nevaram atļauties. Tad mums vairs nav kur atkāpties. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu atrast to variantu, kā šo jautājumu risināt. Ir kādam drusku jāpiekāpjas. Kaut viņi saprastu, ka gudrākais vienmēr piekāpjas.”